Ja Latvijas Republikas Saeima, pamatojoties uz Norvēģijas piedāvātajiem noteikumiem, pieņems likumprojektu, ar kuru tiks izbeigts pirms 30 gadiem Latvijas valsts un Norvēģijas Karalistes noslēgtais līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (turpmāk – Līgums vai investīciju aizsardzības līgums, vai BIT), tad faktiski tiks mainīti esošie Līguma noteikumi un tiks radīti apstākļi, lai Norvēģijas valstij, visticamāk, nebūtu jāizmaksā kompensācija 449 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam gadījumā, ja starptautiskā arbitrāža apmierinātu uzņēmuma prasību.
Jāmin, ka, saņemot "North Star" prasību pret Norvēģijas valsti tā saucamajā "sniega krabju nozvejas lietā", Norvēģija ir sākusi izbeigt noslēgtos investīciju aizsardzības līgumus ne tikai ar Latviju, bet arī ar Lietuvu.
Latvijas uzņēmums "North Star", kuru mēs kā advokātu birojs pārstāvam Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (turpmāk arī – ICSID), pirms vairākiem gadiem uzsāka tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas Karalistes valdību par sniega krabju nozvejas aizliegumu Barenca jūrā. Pagājušā gada rudenī notika šīs prasības pirmās lietas izskatīšanas, pēc kurām tuvākajos mēnešos ir jābūt lēmumam. Pozitīva lēmuma gadījumā sāktos noslēguma posms, kurā arbitrāža jau lemtu tieši par nodarīto zaudējumu un negūtās peļņas apjomu. Šī starptautiskā šķīrējtiesa savos lēmumos balstītos uz Līgumu. Taču, ja tāda vairs nav, kā šobrīd cenšas mainīt Latvijas valsts pēc Norvēģijas Karalistes lūguma, tad arī prasībai par finanšu kompensāciju nebūs pamata.
"North Star" uzsāka sniega krabju komerciālo zvejniecību Barenca jūrā 2014. gadā un turpināja līdz brīdim, kad Norvēģija tam liedza nodarboties ar zvejniecību Barenca jūrā 2017. gada janvārī, kam sekoja publiski labi zināmais viena no tā kuģiem "Senator" arests.
No 2022. gada 31. oktobra līdz 4. novembrim Londonā notika "North Star" lietas izskatīšana Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā pēc būtības. "North Star" advokātu argumenti šajā izskatīšanā bija pārliecinošāki. Šķīrējtiesas sēde bija atklāta un tika pārraidīta tiešraidē, kuras laikā Norvēģijai tā arī neizdevās izskaidrot savu rīcību saistībā ar vēlmi uzsākt Līguma izbeigšanu. Norvēģijai tāpat arī neizdevās izskaidrot, kā un kāpēc tā ir slepeni sadarbojusies ar Krievijas Federāciju, rīkojoties pretēji ES zvejniecības interesēm Barenca jūrā. Mēs saprotam, ka pēc "North Star" lietas izskatīšanas Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā Eiropas Savienība ir ierosinājusi šo jautājumu apspriešanai arī Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas ikgadējā sanāksmē, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos apstākļus, kad Norvēģija darbojas Krievijas labā – pretēji ES interesēm saistībā ar zvejniecību Barenca jūrā.
Aplēstie ieņēmumi no sniega krabju zvejniecības Barenca jūrā ir 1 miljards eiro gadā, un tas var pārsniegt mencu zvejniecības apjomu. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam ar šī jaunā resursa zvejniecību nodarbojās 30 līdz 35 ES, Krievijas un Norvēģijas kuģi. "North Star" aktīvi piedalījās sniega krabju nozvejas procesā ar četriem zvejas kuģiem un plānoja iegādāties vēl divus, kuriem arī tiktu piešķirtas Zemkopības ministrijas licences, lai iegūtu tiesības zvejot šīs populārās šķirnes krabjus. Vismaz 90% ES kuģu, kas piedalījās šajā jaunajā zvejniecībā, bija Latvijas vai Lietuvas karogs, t.i., tie bija no Baltijas valstīm.
Kad Norvēģija slēdza starptautiskos ūdeņus, kuros notika zvejniecība, koordinējot to ar Krieviju, sākot ar 2017. gadu, ES izdeva 20 licences saskaņā ar savu ikgadējo zvejniecības regulējumu sniega krabju zvejniecībai ap Svalbāras ūdeņiem. No šīm 20 licencēm sniega krabju zvejniecībai Barenca jūrā ES 11 licences piešķīra Latvijai, 4 licences Lietuvai un 1 licenci Igaunijai. Tas ir ievērojams licenču skaits, raugoties no Latvijas potenciālā ekonomiskā ieguvuma viedokļa.
Ja sniega krabju zvejniecības ieņēmumi sasniegtu 1 miljardu eiro un ja ES būtu aptuveni 1/3 zvejniecības apjoma, bet Norvēģijai un Krievijai katrai arī 1/3, tas nozīmē, ka paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šādas zvejniecības varētu būt aptuveni 330 miljoni eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i., 165 miljonus eiro iegūtu Latvijas uzņēmumi. Valsts ieņēmumu izteiksmē Latvijai, tostarp ar nodokļiem, neskaitot jaunu darbvietu radīšanu Latvijā un citur, tas būtu varējis būt ļoti nozīmīgi.
Taču Norvēģija izvēlējās sadarboties ar Krieviju, mainot sniega krabju nozvejas noteikumus Barenca jūrā, tajā skaitā arī to tiesisko apzīmējumu no "ne-nometnieku" uz "nometnieku" sugu, lai Norvēģija varētu izmantot savu kontinentālā šelfa jurisdikciju attiecībā uz zvejniecību, ko vairākus gadus visas ieinteresētās valstis (tostarp pati Norvēģija, Krievija un ES) bija atzinušas par starptautiskiem ūdeņiem.
Tieši tādēļ Latvijai būtu stratēģiski svarīgi saglabāt Līgumu spēkā vismaz attiecībā uz jau esošajiem ieguldījumiem Norvēģijā, kas iekļautu arī attiecīgi Latvijas izsniegtās zvejniecības licences.
Līdz ar to šīs intereses neattiecas tikai uz "North Star" prasību Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā. Ar ieguldījumu aizsardzības līgumu, kāds ir Latvijas–Norvēģijas ieguldījumu aizsardzības līgums, tiek izveidotas tiesības ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī pašai Latvijas valstij. Kad Latvijas izdotās licences skar Norvēģijas pieņemtie lēmumi, tiek skartas pašas Latvijas tiesības. Kamēr "North Star" turpina risināt savu prasību pret Norvēģiju, arī Latvijai ir tiesības saistībā ar to, ka Norvēģija nav atzinusi Latvijas izdotās zvejniecības licences saskaņā ar ieguldījumu aizsardzības līgumu. Līguma X pantā ir paredzēta starpvalstu jeb "valsts-valsts" strīdu noregulēšana papildus "ieguldītāja-valsts" strīdu noregulēšanai, kas ir paredzēta IX pantā. Nav skaidrs, kāpēc Latvijai vajadzētu steigties izbeigt Līgumā noteiktās tiesības atsaukties uz nelabvēlīgu attieksmi pret Latvijas ieguldījumiem Norvēģijā, īpaši ņemot vērā šobrīd notiekošo strīda izskatīšanu, pamatojoties uz Līgumu ar Norvēģiju. Mēs uzskatām, ka Ārlietu komisija un Saeima varētu vēlreiz apsvērt šo jautājumu pirms balsošanas par investīciju aizsardzības līguma izbeigšanu.
Turklāt veids, kādā Norvēģija vēlas izbeigt investīciju aizsardzības līgumu, var radīt tiesiskas sekas un problēmas saistībā tieši ar "North Star" prasības tālāku izskatīšanu Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā un tajā uzsāktajā procesā. Mums pieejamos dokumentos bija lasāms, ka Ārlietu ministrija uzskatīja, ka Līguma izbeigšana "North Star" prasību neietekmēs. Tāpēc vēl pagājušā gadā mēs ierosinājām Ārlietu komisijai, Ārlietu ministrijai un Zemkopības ministrijai, ka būtu nepieciešams neatkarīga eksperta juridiskais atzinums par piedāvātajām izmaiņām Līgumā un tā izbeigšanas noteikumiem, kas paredz izbeigt arī to investīciju aizsardzību, kas veiktas, Līgumam spēkā esot. Tāpat nav izvērtēts, kā un vai vienošanās iekļautais noteikums par neiespējamību uzsākt jaunus arbitrāžas procesus vai izveidot jaunus arbitrāžas sastāvus ietekmēs konkrēto "North Star" tiesvedību. Mūsu ieskatā, vienošanās iekļautais noteikums, ko plāno apstiprināt Saeima, norāda uz to, ka pēc tam, kad Līgums būs zaudējis spēku uz Saeimas pieņemta likuma pamata, ne Latvijas valsts, ne arī kāds Latvijas uzņēmums vairs nedrīkstēs un nebūs iespējams izveidot nekādu jaunu šķīrējtiesu vai tās sastāvu strīda izskatīšanas turpināšanai, pamatojoties uz Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Aicinu Ārlietu komisiju un Saeimu vēlreiz apsvērt šādas politikas sekas attiecībā uz Latvijas ekonomiskajām interesēm, ņemot vērā notiekošo saistībā ar piekļuvi sniega krabju zvejniecībai Barenca jūrā, pirms tiek sniegta piekrišana investīciju aizsardzības līguma izbeigšanai atbilstoši Norvēģijas iesniegtajam priekšlikumam.
Vēlos piebilst, ka man ir 15 gadu pieredze šķīrējtiesā un starptautisko strīdu tiesvedībās, esmu bijis padomnieks Kanādas Komerctiesību birojā, kurš darbojies ar aptuveni 15 divpusējiem ieguldījumu līgumiem un piedalījies sarunās par brīvās tirdzniecības līguma starp Kanādu, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm CETA ieguldījumu sadaļu. Mūsu advokātu birojs pārstāv gan valstis, gan prasītājus līdzīgās ar ieguldījumu aizstāvību saistītās lietās starptautiskās šķīrējtiesās. Kā vadošais advokāts nodarbojos ar plašu komerciālo un ieguldījumu aizsardzības šķīrējtiesu jautājumu klāstu, tostarp saskaņā ar UNCITRAL starptautisko šķīrējtiesu reglamentiem. Esmu atbilstoši sertificēts, lai praktizētu arī Parīzē, Ņujorkā un Ontārio. Darbojos kā šķīrējtiesnesis, arī kā vienīgais šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) šķīrējtiesās, arī kā pārstāvis strīdos par starptautiskiem tirdzniecības līgumiem, piemēram, NAFTA un USMCA (Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumi).
Saistībā ar valstu divpusējiem ieguldījumu līgumiem atbilstoši šķīrējtiesas prasībām pārstāvu arī Latvijas valsti un valdību vai tās uzņēmumus vairākās tiesvedībās:
- Latvijas zvejniecības uzņēmuma SIA "North Star" 449 miljonu eiro prasība pret Norvēģijas Karalisti (aktīvs process);
- Latvijas valdība pret Apvienotās Karalistes investoru par PNB bankas licences atsaukšanu, kur tiek prasīta zaudējumu kompensācija no Latvijas valdības par vairākuma akcionāra kontroles pār banku zaudēšanu;
- Latvijas valdības sekmīga aizstāvība UNCITRAL šķīrējtiesas procesā saskaņā ar Šveices–Latvijas investīciju aizsardzības līgumu saistībā ar kādas Latvijas bankas likvidāciju;
- Latvijas valdības aizstāvība UNCITRAL šķīrējtiesā saskaņā ar Latvijas–Igaunijas investīciju aizsardzības līgumu saistībā ar strīdu par atjaunīgās enerģijas sektoru, bankas aizdevumiem un Latvijas bankas maksātnespēju.
Tāpat pārstāvu Lietuvas zvejniecības uzņēmuma "UAB Arctic Fishing" intereses prasībā pret Norvēģijas Karalisti līdzīgā prasībā par sniega krabju zvejas aizliegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
