Diskusija par prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu rindas kārtību un cita starpā valsts augstāko amatpersonu un t.s. kritiski svarīgo amatpersonu un valsts pārvaldes darbinieku vakcinēšanu ārpus kārtas ir kļuvusi par pēdējo dienu aktualitāti.
Sabiedrībā, kuras vērtība ir cilvēks, nedrīkst pieļaut šķirošanu, mērot katra iedzīvotāja nozīmi vai izkārtojot tos prioritātēs. Neapšaubāmi, vienlīdz svarīgi ir gan mediķi, gan seniori, gan jaunās māmiņas, pedagogi, speciālisti, policisti, karavīri, zinātnieki, pilnīgi noteikti arī lauksaimnieki, šoferi un visi citi.
Diemžēl realitāte ir citāda. Valdība izvairās no realitātes, apzināti vai neapzināti segmentējot lēmumu pieņemšanas un to izpildes procesu. Tā rezultātā tie rada neizpratni sabiedrībā, vairojot neuzticēšanos valsts varai.
Tā vietā, lai stundām diskutētu par to, kuras profesijas pārstāvji ir sabiedriski nozīmīgāki, valdībai pienāktos rīkoties un iespējami ātri. Tās pienākums ir nodrošināt pietiekamu skaitu vakcīnu un iespēju iedzīvotājiem to saņemt jau tuvāko mēnešu laikā.
Valdībai, gadījumos, kad to prasa apstākļi, pietiekami profesionāli, turklāt ātrā tempā ir jāspēj samērot personas intereses iepretim visas sabiedrības interesēm., vienlaikus darot visu iespējamo, lai ikviena iedzīvotāja veselība būtu pasargāta.
"Vakcīnu saņems visi, kuri vēlēsies, tās būs valsts apmaksātas un tās varēs saņemt ikviens iedzīvotājs sev tuvākajā pilsētā vai apdzīvotā vietā jau tuvāko mēnešu laikā" būtu ziņa, kuru sagaida sabiedrība. Tomēr, valstij rūpējoties par to, lai iedzīvotājiem būtu pieejami visi ikdienā nepieciešamie pakalpojumi (t.sk. medicīnas pakalpojumi, drošība, elektrība un internets, preču piegādes un finanšu pakalpojumi u.c.), ir būtiski sākt ar kritisko pakalpojumu sniedzēju vakcināciju. Visticamāk, šo vakcīnu skaits ir samērā neliels, iepretim pārējai sabiedrības daļai, tomēr visas sabiedrības labā šāds lēmums ir jāpieņem. Jautājums paliek: kuri ir šajā grupā iekļaujamie amati un profesijas?
Šobrīd neiedziļināšos jautājumā par to, vai valdības iecerētais vakcinējamo skaits katrā grupā atbilst tam iedzīvotāju skaitam, kuri vēlas un būs gatavi saņemt vakcīnu. Joprojām nav arī ziņu par vakcīnas pieejamību tādā skaitā, kāds tiek lēsts vakcinējamo skaits.
Vēlos vērst uzmanību uz vienu no vakcinācijas plānā ietvertajām grupām- kritiski svarīgo amatpersonu un tajā iekļaujamo personu identificēšanu. Kā zināms, plašu diskusiju radījusi valsts augstāko amatpersonu vakcinācija it kā ārpus rindas. Tas liek uzdot jautājumus par to, kuram būtu jābūt rindas priekšgalā. Atbildes (vismaz daļa no tām) rodamas Valsts aizsardzības koncepcijā, kas pieņemta Saeimā 2020.gada 24.septembrī un Visaptverošās valsts aizsardzības (VVA) sistēmas regulējumā, kas ir spēkā jau vairāk kā divus gadus. Šeit ir vērts atzīmēt arī pērn augustā pieņemtā Valsts civilās aizsardzības plāna nozīmi. Tiesa gan, šis plāns var būt efektīvs tikai tad, ja tas ir realitātei pietuvināts, piemēram, risku pareizā identificēšanā, kā arī prioritāro preču sarakstu izveidošanā.
Kritiskās infrastruktūras aizsardzība
VVA cita starpā paredz Latvijas kritiskās infrastruktūras, kas ietver arī šīs infrastruktūras darbību nodrošināšanai nepieciešamo kritiski svarīgo amatpersonu aizsardzību, valsts pārvaldes institūciju aizsardzību, piegāžu drošību, drošu komunikācijas tīklu uzturēšanu un citus uzdevumus. Līdz ar to šī ir tā reize, kad aizsardzības joma, kā jau iepriekš bija izteicies Aizsardzības ministrs A.Pabrika kungs, var kļūt par nozīmīgu atbalstu krīzes pārvarēšanā arī starpnozaru sadarbības aspektā. Ir skumji noraudzīties uz haotisku atbilžu meklēšanu un neveiksmīgu eksperimentēšanu ar sabiedrības pacietību, veselību un psiholoģisko noturību, kad daļa no krīzes vadības un pārvarēšanas mehānisma jau ir noregulēta. Atliek to realizēt praktiski.
Valsts aizsardzības koncepcija noteic VVA mērķus - sabiedrības noturību miera laikā un valsts aizsardzību kara laikā. Šo mērķu īstenošanai cita starpā ir noteikts uzdevums īstenot sabiedrības un tautsaimniecības spēju nodrošināt kritiskos pakalpojumus un pārvarēt jebkādus satricinājumus. Tas ietver valsts varas rīcībspēju, efektīvu tās funkcionēšanu un nepārtrauktību.
Vai šī nav tā reize, kad VVA minētie mērķi ir precīzi atbilstoši pašreizējai situācijai? Vai, raugoties no šīs prizmas, nebūtu vieglāk izvirzīt prioritātes, noteikt sasniedzamos mērķus un veicamos uzdevumus, tālāk nosakot atbildīgās institūcijas un attiecīgi nepieciešamo finansējumu?
VVA paredz skaidri noteikt katras iestādes un pašvaldību uzdevumus krīzes laikā, definējot kritisko personālu un funkcijas. Jābūt pārliecībai par kritisko pakalpojumu (piemēram, elektrības, sakaru, finanšu pakalpojumu, pārtikas, kritiskās infrastruktūras un personāla drošības) nodrošinājumam jebkādos apstākļos. Vienlīdz būtiska ir arī kritiski nozīmīgo pakalpojumu resursu un izejvielu resursu savlaicīgai veidošana un uzglabāšana.
Pirms diskutēt par jaunu stratēģiju un plānu veidošanu vai darba grupu un padomju izveidošanu, der ielūkoties jau spēkā esošajos normatīvajos dokumentos, kuru izstrādei speciālisti ir veltījuši gadus. Sabiedrības pamatvajadzības tajos jau ir skaidri un strukturēti izklāstītas. Tās jau uzliek zināmus pienākumus iesaistītajām institūcijām un iezīmē t.s. prioritārās nozares, tostarp kritiski svarīgo infrastruktūru un tās nodrošināšanā iesaistītos cilvēkresursus.
Šāda pieeja atvieglotu pūles iesaistītajām amatpersonām nepopulāru lēmumu pieņemšanā. VVA koncepcija sniedz atbildes, kas faktiski ir vērstas uz sabiedrības sagatavošanu krīzēm un noturību dažādās, tostarp civilās ārkārtas situācijās, kādā šobrīd atrodamies.
Ir pilnīgi neieņemami, ka krīze, kura ienāca mūsu sabiedrībā teju pirms gada, joprojām tiek uzskatīta par ārkārtējo situāciju un netiek pienācīgi kontrolēta, jo nespējam īstenot iepriekš pieņemto kārtību.
Valsts varas nepārtrauktība
Amatpersonu centieni skaidrot sabiedrībai nepieciešamību primāri vakcinēt augstākās amatpersonas ir cietušas fiasko. Acīmredzot tādēļ, ka tika piemirsti valsts funkcionēšanas pamatprincipi. Arī šīs atbildes rodamas Valsts aizsardzības koncepcijā:
"Lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbību iespējamo krīžu laikā, ir jāīsteno iepriekš sagatavotie mehānismi visos institucionālajos līmeņos. Tas ietver Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta u.c. valsts un pašvaldības institūciju, kā arī valsts drošības iestāžu darbības nepārtrauktību, un spējas īstenot sabiedrības funkcionēšanai būtiskus uzdevumus.
Ņemot vērā valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības kopējo atkarību no tehnoloģiju un datu pieejamības, būtisks faktors valsts spējai turpināt darbu krīzes un kara laikā ir informācijas sistēmu drošība. Visbeidzot, katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi un loma valsts aizsardzībā, definējot visbūtiskākās funkcijas, lai spētu nodrošināt tās darbību jebkādos apstākļos."
Līdz ar to nepastāv vieta diskusijām par to, vai valstij ir vai nav nepieciešama darboties spējīga un sabiedrības intereses apmierinoša valdība. Valdība, kura ne tikai eksistē un turpat gadu risina jautājumus attālināti, bet tāda, kuras lēmumu pieņemšanas drošība ir viens no valsts aizsardzības pamatelementiem.
No minētā arī izriet, ka pat ministriem faktiski nepastāv izvēles iespējas veikt vai neveikt personīgās veselības drošības pasākumus (lasi – vakcinēties). Pienākumu izvirzīt sabiedrības intereses augstāk par personiskajām nosaka to amats un atbildība pret valsti.
Tautsaimniecības noturība
"Valsts aizsardzības koncepcija uzteic ikviena komersanta lomu valsts aizsardzībā. Tomēr svarīgākie ir komersanti, kuru uzņēmējdarbība krīzes situācijā kļūst par neatņemamu daļu no valsts aizsardzības sistēmas, jo nodrošina kritiskos pakalpojumus. Šo pakalpojumu sniedzējiem ir, jānodrošina uzņēmuma pamatfunkcijas krīzes un kara gadījumā, turpinot nodrošināt valsts ekonomikas funkcionēšanu, nepieciešamo preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Šajā kontekstā, plānojot uzņēmējdarbību, jāņem vērā arī piegāžu drošības jautājumi."
Ievērojot minēto, iespējams ne tikai vienkāršāk un pārskatāmāk izstrādāt īstenojamo krīzes pārvarēšanas stratēģiju, bet arī skaidrot pieņemto lēmumu lietderību un saprātīgumu.
Neapšaubāmi, kritisko pakalpojumu nodrošināšana ir vērtējama kontekstā ar tām iedzīvotāju grupām, kuras atrodas paaugstināta veselības riska apstākļos. Tomēr tas izslēgtu politisko tirgošanos un sniegtu pārliecību atbildīgajām amatpersonām lēmumu pieņemšanā un pieņemto lēmumu skaidrošanā sabiedrībai.
Svarīgs ir ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tāpēc nedrīkst tikt pieļauta publiska personu nozīmīguma novērtēšana, jo galu galā tāds nav valdības uzdevums. Tās primārais darbs ir rast efektīvu, zināmos krīzes vadības algoritmos balstītu risinājumu meklēšanu un lēmumu pieņemšanu, nodrošinot to ātru izpildi. Šajā gadījumā nav pieļaujama atsevišķu nozaru politiska lobēšana, vēl jo nosodāmāka ir cīņa par vēlētāju balsīm, emocionāli pievēršot potenciālā elektorāta uzmanību, imitējot rūpes par atsevišķām sabiedrības grupām. Krīzes pārvarēšanas procesam ir jābūt pragmatiskam, nevis politiskam vai emocionālam, kā vērojam šobrīd.
Izpratne par cilvēkdrošību ir tā pratība, kurai būtu jāpiemīt ikvienai atbildīgai amatpersonai.
Ceru, ka Valsts aizsardzības mācība skolās nākotnē būs tā, kas veicinās izpratni par krīzes vadību kā sabiedrībā tā atbildīgo amatpersonu vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
