Kam tas ir izdevīgi?
Es redzu divus iemeslus, kāpēc tiek aktualizēts rasisma jautājums Latvijā:
- Runāšana par cilvēktiesībām, minoritāšu aizsardzību, rasismu un līdzīgām parādībām kļuvusi par modes lietu. Sekojot šīm universālām modes tendencēm un neapsverot, cik tās piemērotas Latvijai, nevalstiskās organizācijas (arī žurnālisti, politiķi un citi sabiedriskie darbinieki) var iegūt lielāku finansējumu, kā arī iespēju sadarboties ar līdzīgām kustībām ārvalstīs. Šāda sadarbība var izrādīties tīri patīkama. Kuram gan nepatīk ceļot pa pasauli, piedalīties starptautiskos semināros (saprast “tusiņos”) un lolot sapņus par nodrošināto nākotni t.s. Jaunajā Eiropā!
- Latvijas sabiedrība tiek gatavota iespējamam imigrantu pieplūdumam pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tad rasu viendabība mūsu valstī varētu izjukt un mēs saskartos ar līdzīgām problēmām kā citās ES valstīs.
Minētie iemesli viens otru neizslēdz. Šā gada 31.martā Defli portālā publicēta Kluba «Māja» aktīvistes Ilzes Garozas atziņa: “Latvijas situācijā, kur dzimstības rādītāji ir vispār zem jebkādiem tautas pašsaglabāšanās iespēju rādītājiem, būtu svarīgi apzināties imigrāciju kā vienu no nākotnē iespējamajiem nācijas atjaunošanas elementiem.” Tātad demogrāfisko stāvokli uzlabosim ar latviešu jau tā niecīgā īpatsvara samazināšanu! Savukārt, lai pierādītu rasisma aktualitāti Latvijā, klubs «Māja» un līdzīgas organizācijas rasisma jēdzienu sajauc ar veselu virkni citu parādību – neiecietību pret citām tautībām, neiecietību pret seksuālām minoritātēm utt. Vajag stingri nodalīt šos jēdzienus. Neiecietība ir problēma Latvijā, bet tas nav tas pats, kas rasisms. Piemēram, pastāv neiecietība pret atšķirīgu viedokli, ko diemžēl demonstrē arī Kluba «Māja» pārstāve: diskusijas dalībnieki, kas kaut daļēji nepiekrita no citām valstīm nekritiski pārņemtajām rasisma apkarošana metodēm, tūdaļ publiski tiek dēvēti par rasistiem (Skat. Delfi 31.martā)
Ar ko Latvija atšķiras?
- Latvijā Otrā pasaules kara un okupācijas rezultātā dramatiski mainījusies iedzīvotāju etniskā struktūra. No 80% pirms padomju okupācijas latviešu īpatsvars samazinājies līdz 52%. Atgādināšu, ka ieceļotāji nāca ar pilnīgi atšķirīgu kultūru, pasaules uzskatu, valodu, reliģiju un interesēm. Līdzīgas izmaiņas, šķiet, varam atrast tikai Fidži salās, kur vēl joprojām ik pa brīdim notiek asiņaini konflikti.
- Latvieši ir vienīgā tauta Eiropā no 300 lielākajām tautām ar iedzīvotāju skaitu virs miljona, kuras skaits tās etniskajā teritorijā ir mazāks nekā 20.gs. sākumā pirms Pirmā pasaules kara.
Ir tikai saprotami, ka šādos apstākļos latviešos izstrādājas aizsargreakcija pret svešo – pret to, kas ir ārpus viņu nacionālās identitātes. Un patīk mums tas vai nē, bet baltā ādas krāsa ir nenoliedzama latviešu nacionālās identitātes iezīme. Šoreiz negribu diskutēt par to, vai tas ir slikti vai labi. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās, pirms uzsākt kādu akciju.
Ko darīt?
Nesen biju liecinieks, kā sabiedriskajā transportā jau padzīvojušai konduktorei par runāšanu latviešu valodā jaunieši apsolīja mazbērnu nāvi Sibīrijā. Kad konduktore drosmīgi atbildēja, vai paši jaunekļi nevēlas atgriezties tur, kur latviešu valoda nebūs jāklausās, no citiem pasažieriem atskanēja apvainojumi par fašismu. Ierosinu Ilzei Garozai paskaidrot sirmajai tantei, cik svarīgi rūpēties par svešā pieņemšanu.
Ja nevēlamies rasismu Latvijā, tad vispirms būtu jārisina eksistējošas problēmas un jāpalīdz tām sociālām grupām, kas Latvijā tiešām ir apdraudētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
