Šoreiz Kārlēnam paveicās, jo aukle paspēja tieši laikā. Taču "dāsnais" onkulis var atgriezties citreiz vai iegriezties kādā citā blokmāju iekšpagalmā, kur rotaļājas citi bērni. Šķiet - bērni taču ir tepat, zem logiem, bet patiesībā viņu drošība ir ļoti trausla.
Lai izvairītos no pāridarījuma Kārlim un citiem bērniem, pieaugušajiem vienmēr jābūt bērna tuvumā - pat, ja runa ir par pašu pagalmu, bērnu dārzu vai pilsētas parku. Taču cik droši mēs paši - pieaugušie - varam justies savu namu pagalmos un citās sabiedriskās vietās?
Ģeopolitika un iekšējā drošība
Šis gads sācies ar baisu atgadījumu, kas lika aizdomāties par sabiedrisko vietu drošību kopumā visā Eiropas teritorijā. Charlie Hebdo gadījums un tam sekojošie uzbrukumi Parīzes veikalā liecina par to, ka jebkurš no mums var kļūt par kāda radikāļa, rūdīta noziedznieka vai narkomāna nejaušības upuri.
Neapšaubāmi, šis gadījums, ISIS, kā arī ģeopolitiskā situācija Eiropas Savienībai radījuši jaunus drošības izaicinājumus. Līdz ar to Latvijas kā ES prezidējošās valsts prioritāšu lokā būtisku lomu ieņem Eiropas iekšējās drošības jautājumi un cīņa pret terorismu. Nav šaubu, iekšējā drošība ir svarīga un ne vien Eiropas Savienības līmenī risināms jautājums, bet gan katras dalībvalsts atbildība. Taču tā ir arī mūsu pašu atbildība domāt un iesaistīties, lai padarītu savas mājas, pagalmus un parkus drošus mums un mūsu sabiedrībai.
Vai apsargājam pietiekami?
Sabiedrisko vietu apsardze un drošība bieži vien ir atkarīga no konkrētās vietas vai teritorijas apsaimniekojošo personu vai iestāžu intereses par iedzīvotāju un apmeklētāju drošību. Latvijā drošība tirdzniecības centros, lielveikalos, stacijās, lidostā, ostās un autoostās ir pietiekoši augstā līmenī. Gan tehniskās sistēmas, gan apsardzes un policijas klātbūtne un sadarbība šīs vietas ir padarījušas par drošām, gan no kriminālā viedokļa, gan arī no pretterorisma viedokļa.
Ja domājam par citām sabiedriskām vietām, piemēram, daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem, parkiem, bērnu laukumiem, tad jāatzīst, ka drošība šajos objektos varētu tikt būtiski uzlabota. Jāpiebilst, ka ne jau vien teroristi ir mūsdienu "bubulis", kas apdraud mūsu labklājību un drošību. Bieži novērots, ka tiek izdemolēta parku un bērnu laukumu infrastruktūra. Taču pavisam nevēlami ir bērnu laukuma tuvumā sirojoši alkohola reibumā esoši bezpajumtnieki, narkomāni vai pedofili.
Jāatzīst, ka pavisam nedaudzi ēku, dzīvokļu namu rajonu apsaimniekotāji vai privātmāju īpašnieki savlaicīgi domā par drošību un sabiedrības ērtībām. Taču dažreiz pietiek vien ar pāris videonovērošanas kamerām, vai arī regulāru apsardzes patrulēšanu šajās vietās, lai īpašuma bojāšana vai nelūgtie viesi izzustu pavisam.
Eiropā, terorisma draudu iespaidā, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, tagad arī Holandē un Beļģijā, sabiedrība, iestādes un privātie uzņēmumi daudz saprotošāk un atbildīgāk izturas pret drošības pasākumiem. Holandē un Beļģijā daudz nopietnāk tiek domāts par drošību, lai pasargātu skolas, bērnudārzus un bērnu laukumus no pedofilu uzmācības un narkomānijas izplatības.
Lai pamanītu pārkāpumu, apturētu kautiņu, aizvāktu no ielas bezpajumtnieku, aizsargātu bērnu no uzbāzīgiem tipiem vai novērstu sīkas nekārtības uz ielām, nav nepieciešams noslogot policijas darbiniekus. Pietiek ar atbilstoši apmācītu apsardzes darbinieku, kurš pārkāpumus var pamanīt, novērst vai mazināt.
Ir pierādīts, ka formās tērptu cilvēku klātbūtne uz ielām samazina gan noziedzību, gan kārtības pārkāpumus, aizbiedē no ielām narkotiku tirgoņus, un rada drošības sajūtu sabiedriskajās vietās. Arī mēs paši varam radīt ap sevi drošu vidi un pasargāt savus bērnus no ļaunprāšiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
