Ramona Urtāne: Tikai nevienprātībā notiek attīstība
Foto: Privātais arhīvs

Lapojot elektronisko mediju pēdējās desmitgades ziņu arhīvus, ir lasāmi diametrāli pretēji viedokļi par direktoru terminētu darbību vienā izglītības iestādē. Problēmas, kuras nozares eksperti vēlas risināt ar terminēta darba līguma palīdzību, ir savstarpēji atšķirīgas, līdz ar to uzrunātie diskusiju dalībnieki izsakās atšķirīgu mērķu un izpratnes vadīti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nodibinājuma "Iespējamā misija" uzsāktajā rakstu sērijā "Tikai nevienprātībā notiek attīstība", raksta autore šķetinās kompleksu problēmjautājumu loku. Viedokļu dažādībai tiks izzināti nozares ekspertu viedokļi, piedāvāti jaunāko pētījumu secinājumi par direktoru profesionālo sniegumu un ieteikumi izglītības politikas veidotājiem.

Šajā rakstā autore ir apkopojusi problēmjautājumus, kurus kopš 2010.gada dažādos plašsaziņas elektroniskajos medijos minējuši nozares eksperti un kuri, viņuprāt, būtu risināmi ar terminēta darba līguma palīdzību:

  • direktoru atbildība par darba rezultātu konkrētā laika periodā,
  • direktoru kompetence un profesionālā izaugsme,
  • direktoru vecums un nomaiņa,
  • izglītības iestāžu attīstība,
  • pedagogu karjeras izaugsme.

Tik kompleksu problēmjautājumu vienādojuma atrisinājumā ir vairāki savstarpēji saistīti mainīgie lielumi, kur terminēts darba līgums var būt/ir tikai viens no lielumiem, par kuriem detalizētāk lasītāji varēs iepazīties nākamajos rakstos.

Tomēr skaidrības labad par šobrīd pastāvošajām atbildībām un attiecībām starp nozares ministriju, izglītības iestāžu dibinātājiem un direktoriem raksta autore lasītājiem vēlas iezīmēt četrus "sākumpunktus":

  1. Šodienas izpratnē un pieredzē terminētas darba attiecības ir saistošas gadījumos, kad darba devējs pieņem darbā darbinieku konkrēta projekta ietvaros vai kura mērķis ir risināt konkrētas problēmas, ka arī aizvietojot darbinieku viņa prombūtnes laikā.
  2. Jēdzienu "terminēts" definē Darba likums, "uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums", kas "nevar būt ilgāks par pieciem gadiem". Tomēr līdzšinējās diskusijās ir izskanējis arī sešu gadu laika nogrieznis ar iespēju turpināt darbu vēl sešus gadus, izvērtējot līdzšinējo profesionālo sniegumu. Jebkurā gadījumā, ja darba attiecībās starp direktoru un izglītības iestādes dibinātāju tiks ieviests koncepts "terminēta darbība", tas paredz nepieciešamību veikt grozījumus Izglītības likumā, kā arī īstenot regulāru, uz darba rezultātu orientētu direktora snieguma izvērtēšanu.
  3. Dotajā brīdī Izglītības likums nosaka, ka izglītības iestāžu dibinātājs "pieņem darbā" un "atbrīvo no darba" direktorus, tikai saskaņojot lēmumu ar Izglītības un zinātnes vai citas attiecīgās nozares ministriju, kas neparedz veidot terminētas darba attiecības.
  4. Tāpat Izglītības likums nosaka, ka direktoru profesionālā darbība jau šobrīd tiek novērtēta "ne retāk kā reizi sešos gados", kuru organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests. Papildus tam nereti arī pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāji veic direktoru novērtēšanu reizi gadā vai divos gados, kas kalpo par pamatojumu naudas balvu aprēķināšanai un izmaksai, tomēr jāņem vērā, ka šo novērtēšanu saturiski izstrādā pati pašvaldība pēc saviem ieskatiem un lielākoties netiek izstrādāts direktora atbalsta un izaugsmes plāns.

Kādas, Jūsuprāt, sistēmiskas problēmas var/nevar atrisināt, pieņemot darbā direktoru uz noteiktu laiku:

  1. Direktoru atbildību par darba rezultātu konkrētā laika periodā?
  2. Direktoru pieaugošu kompetenci un nepārtrauktu profesionālo izaugsmi?
  3. Direktoru novecošanu un dinamiskāku nomaiņu?
  4. Izglītības iestāžu ilgtspējīgu attīstību ar fokusu uz bērnu/jauniešu izaugsmi?
  5. Pedagogu karjeras izaugsmes iespējas?


*Rīgas skolas direktores iedrošinājums diskusijā dalīties ar atšķirīgiem viedokļiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form