Reinis Bērziņš: Elektroauto un jauni apkures katli – kas var palīdzēt cīņā pret ekonomisko krīzi?
Foto: Publicitātes foto

Šobrīd valstis cīnās ar to, kā atdzīvināt savas ekonomikas, tajās tiek iepludināts milzīgs daudzums papildus naudas. Taču svarīgs ir arī jautājums, kā šī nauda tiks tērēta, vai gluži pretēji – investēta. Protams, naudas aprite šobrīd palīdz jau vien ar to, ka tiek stimulēts patēriņš, vienlaikus šo naudu var investēt ar divkāršu labumu: stimulējot ekonomikas izaugsmi un tajā pašā laikā veicinot pāreju, piemēram, uz zaļās enerģijas izmantošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī izklausās pretrunīgi, tomēr: enerģijas taupīšana var palīdzēt ekonomikas izaugsmei. Daudzi pētījumi apliecina, ka energoefektīvu risinājumu ieviešana var palīdzēt cīnīties ar ekonomikas lejupslīdi.1

Likumsakarības ir vienkāršas: energoefektīvu risinājumu ieviešana ražotnēs samazina produkta izmaksas, tādējādi audzē produktivitāti un ceļ peļņas maržas, savukārt ražošanas attīstība rada "ķēdes reakciju" un veicina ekonomisko izaugsmi citās nozarēs, kur enerģijas patēriņš nav noteicošais, piemēram, finanšu un konsultāciju nozarēs.2 Savukārt kāds cits pētījums par 2008. gada globālo krīzi liek secināt, ka valstis, kas vismazāk cieta no ekonomiskās krīzes sekām, bija arī visvairāk samazinājušas enerģijas resursu patēriņu.3

Unikāli, Latvijā "zaļā nauda" jau šobrīd ir pieejama ikvienam uzņēmējam. Altum ir pirmā finanšu institūcija Centrālajā un Austrumeiropā, kas emitējusi zaļās obligācijas ilgtspējīgu biznesa projektu finansēšanai. Tā kā nauda piesaistīta pašu spēkiem, tad valsts kases naudu var atstāt citām vajadzībām. Kopējumā zaļajiem projektiem pieejami aptuveni 40 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni piesaistīti obligāciju emisijā, pārējo esam piesaistījuši no Eiropas Investīciju bankas.

Vislētākā un videi draudzīgākā ir neiztērētā enerģija

Viens no jaunākajiem, pamanāmākajiem un ambiciozākajiem projektiem ir Altum finansējums uzņēmumam Fiqsy, kas Rīgā ieviesis 100 koplietošanas elektroauto. Prieks, ka varam būt starp pirmajām valstīm Eiropā, kas ievieš šādus inovatīvus, videi draudzīgus projektus. Bonuss rīdziniekiem ir arī tas, ka jau pirmajā gadā izdosies ietaupīt 390 tonnas kaitīgo izmešu gadā, kā arī tas, ka biznesa modelis paredz, ka pēc diviem gadiem šie elektroauto par izdevīgiem nosacījumiem būs iegādājami tālākai lietošanai.

Taču energoefektivitāte nav tikai par šādu jaunu un plašu uzmanību piesaistošu projektu ieviešanu. Gudra pieeja energoefektivitātei ir izmantot visas iespējas, ka samazināt enerģijas patēriņu, jo tieši neiztērēta enerģija ir vislētākā. Altum finansēto projektu rezultāti liecina, ka, ieguldot energoefektivitātē, tūlītēju finansiālu atdevi izjūt ne tikai lieli ražošanas uzņēmumi, bet mazie un vidējie uzņēmumi.

Altum pieredzē ir vairāki veiksmes stāsti. Piemēram, uzņēmums "Talsu BIO-ENERĢIJA", kas nomainīja esošās apkures katlu iekārtas pret energoefektīvākiem biomasas katliem, rezultātā gadā ietaupot nedaudz vairāk kā pusi (51 %) no patērētās elektroenerģijas. Papildus tika ietaupītas darbaspēka izmaksas, bet esošos darbiniekus bija iespējams nodarbināt citos uzņēmuma procesos. Līdzīga pieredze ir metālu konstrukciju ražotājam "Madesta", kas nomainīja elektriskos sildītājus pret jaunu apkures katlu, samazinot siltuma zudumu, un gada griezumā samazināja energoresursu patēriņu par 27%. Kokapstrādes uzņēmuma "Vēvers" modernizēja ražošanas līniju, tādējādi ne tikai palielinot energoefektivitāti un samazinot darbaspēka izmaksas, bet arī uzlabojot gala produkta kvalitāti. Minētajiem un līdzīgiem projektiem projektā ieguldīto izmaksu plānotais atpelnīšanās laiks ir vidēji 3-7 gadi, bet finansiālais ieguvums ir vidēji no 50 līdz 400 tūkstošiem gadā.

Bieži dzirdam arī uzņēmēju viedokli, ka ieguldīt energoefektivātes celšanā ir sarežģīti un laikietilpīgi, turklāt bieži uzņēmēji uzskata, ka enerģijas resursu patēriņš neveido uzņēmumam pietiekami lielu izmaksu pozīciju, lai domātu par to samazināšanu. Tādos gadījumos iesaku izmantot Latvijā vēl maz zināmo ESKO uzņēmumu pakalpojumus jeb energoservisa uzņēmumus, kas izstrādā uzņēmumiem enerģijas taupīšanas plānu un palīdz to ieviest. Labums ir abām pusēm, ESKO kompānija gūst peļņu no ietaupīto resursu izmaksu daļas, bet uzņēmums ietaupa izmaksas, nododot ārpakalpojumā iekārtu un tehniku iegādi un apkalpošanu, tiem, kas to māk un var izdarīt to ekonomiski izdevīgāk.

Visbeidzot, mīts, ka energoefektivitātes risinājumi attiecas tikai uz ražošanas uzņēmumiem. Līdz šim Altum izsniedzis aizdevumus energoefektīviem projektiem tādās nozarēs kā centrālā siltumapgāde, kokapstrāde, dārzeņu audzēšana, ilgtspējīgs transports, LED apgaismojums, metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana, elektroenerģijas ražošana un citi. Arī uzņēmumu lielums ir dažāds, starp tiem ir gan mikro uzņēmumi (34 %), gan mazie (14 %), vidējie (21 %) un tikai 2 % no tiem ir lielie.

Pavisam praktiski runājot – mēs, Altum, par uzlabojumiem energoefektivitātē aicinām interesēties ikvienu uzņēmumu, kuram izmaksas par energoresursiem ir uzņēmuma izmaksu top 3, kā arī ikvienam, kurš mēnesī tam tērē virs 2000 eiro.

Daudz dzirdam tēzi "iznākt gudrākiem un spēcīgākiem no krīzes". Uzņēmēju prasme šobrīd izmantot pieejamos finanšu līdzekļus gudrākai, efektīvākai un videi draudzīgākai saimniekošanai noteikti ir viena iespēja, kā tiešām kļūt spēcīgākiem pēc krīzes periodā. Pandēmija un ar to saistīto ekonomisko seku pārvarēšanas pasākumi nedrīkstētu novērst uzmanību no videi draudzīga un ilgtspējīga biznesa veidošanas domāšanas.

1 European Commission. Good Practice in Energy Efficiency. For a Sustainable, Safer And More Competitve Europe. Skatīts: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/good_practice_in_ee_-web.pdf (17.07.2020.)

2 Report prepared for The Climate Institute (2013). Energy Efficiency And Economic Growth. Skatīts: http://www.climateinstitute.org.au/verve/_resources/Vivid_Economics_-_Energy_efficiency_and_economic_growth_June_2013.pdf (17.07.2020.)

3 Andreoni, V. (2020) The Energy Metabolism of Countries: Energy Effieciency And Use In The Period That Followed The Global Financial Crisis. Energy Policy. Volume 139, April, 2020. Skatīts: https://doi.org/10.1016/j.enpol.2020.111304 (17.07.2020.)

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form