Šī nodokļu reforma atvēra pavisam jaunas un iedzīvotājiem nezināmas durvis uz ienākumu aplikšanu ar nodokli, proti, tika ieviesta ienākumu nodokļa progresija. Tiesa, tas nebija pirmais lēmumu pieņēmēju mēģinājums aplikt ar nodokli iedzīvotāju ienākumus progresīvi – jau tālajā 2016. gadā tika mainīts neapliekamais minimums, saskaņā ar kuru katram iedzīvotājam pienācās daļa ienākumu, kurus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek. Jāatzīst gan, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, neapliekamais apmērs mainījās atkarībā no tā, cik lieli ir ienākumi. Tātad – jo lielāki ienākumi, jo mazāks neapliekamais minimums un līdz ar to lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums.
Bet, ja jau progresija ieviesta 2016. gadā, kādēļ tika iedzīvināta vēl arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme? Jau vairākus gadus norit aktīva diskusija par sociāli taisnīgu nodokļu sistēmu, atbilstoši kurai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem saņem atvieglotus nodokļu nosacījumus, savukārt iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem – mazākus atvieglojumus un arī kopumā maksā lielākus nodokļus. Diemžēl tikai ar neapliekamo minimumu vien šo mērķi īstenot ir sarežģīti, jo tā apmērs nevar būt nesamērīgi augsts pret ienākumiem, kurus saņem liela daļa iedzīvotāju.
Protams, arī šeit manevru iespējas ir plašas. Šobrīd, 2019. gadā, diferencētā neapliekamā minimuma maksimālais apmērs ir 230 eiro. Šādu ienākumu daļu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir 440 eiro mēnesī un mazāk. Ienākumiem virs 440 eiro neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās, bet ienākumiem virs 1100 eiro tā nav vispār. Šos trīs rādītājus var mainīt, tomēr, ceļot tos, ir jāmeklē iespējas kompensēt zaudēto nodokļu ieņēmumu daļu, kas rezultātā rodas. Līdz ar to šeit talkā ņemta augstā iedzīvotāju ienākumu likme ienākumiem virs 1667 eiro mēnesī. Secīgi matemātika pavisam vienkārša – jo vairāk iedzīvotāju pārsniegs šo ienākumu slieksni, jo lielāku varēs noteikt neapliekamo minimumu un ienākumu apjomu, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties.
Tomēr šogad vērojama liela iedzīvotāju neapmierinātība un vilšanās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jo gaidītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas vietā daudziem izveidojies parāds. Kā tas iespējams? Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu 2016. gadā, tikai pieņemts, ka pakāpeniski tiks samazināts faktiski piemērotais nodokļa apmērs, līdz to nepiemēros vispār. Tas nozīmē, ka algu aprēķinā nepiemēroja neapliekamo minimumu un nodokli maksāja no lielākas summas. Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem tādējādi maksāja nodokli no lielākas ienākumu daļas, nekā faktiski būtu bijis jāmaksā, līdz ar to radās nodokļu pārmaksa, kuru, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varēja atprasīt atpakaļ. Sākotnēji šai pieejai nebija lielas pretestības, jo pārmaksātās summas neveidojās lielas. Tas tādēļ, ka faktiski vēl tika piemērots neapliekamais minimums, tiesa, nedaudz mazāks, nekā reāli pienāktos.
Brīdī, kad neapliekamo minimumu vairs nepiemēroja algas aprēķinā, bet tas pienācās, piemēram, 200 eiro apmērā, uz gadu tika "iesaldēta" liela daļa algas. Piemēram, šogad maksimālais neapliekamais minimums ir 230 eiro. Mēnesī rastos 46 eiro pārmaksa (20% iedzīvotāju nodokļa likme no 230 eiro), savukārt gadā tie būtu jau 552 eiro. Tā ir liela summa, kas dažkārt pat pārsniedz personas mēneša ienākumu apmēru. Lai šādu situāciju novērstu, tika meklēts veids, kā neradīt tik lielu nodokļa pārmaksu gada laikā.
Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pēc vēsturiskajiem ienākumu datiem rēķina prognozējamo neapliekamo minimumu katram nodarbinātajam divas reizes gadā, šos datus iesniedzot darba devējam. Ja ienākumu apmērs nemainās, prognozētais apmērs ir precīzs un cilvēkam nerodas ne pārmaksa, ne parāds. Ja ienākumi samazinājušies, prognozētais neapliekamais minimums būs mazāks nekā reālais, kā rezultātā radīsies nodokļa pārmaksa. Tomēr lielai daļai iedzīvotāju ienākumi pēdējo mēnešu laikā ir auguši, līdz ar to reālais neapliekamais minimums ir lielāks, nekā VID to prognozējis, rēķinoties ar iepriekšējo – mazāko – algu. Līdz ar to, algai pieaugot, veidojies nodokļa parāds. Diemžēl situācijas mēdz būt dažādas, un ne vienmēr parādam aiz muguras ir reāls ienākumu kāpums. Turklāt, redzot, ka Latvijas ekonomiskā situācija uzlabojas, var prognozēt, ka šādu "parādnieku" skaits faktiski tikai turpinās augt, jo pieaug iedzīvotāju ienākumi.
Vai visu var vērst par labu?
Ātrs un viegls risinājums, visticamāk, nesekos, jo sociālā taisnīguma ceļš sev līdzi nes relatīvi sarežģītus risinājumus. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt pāreja uz biežāku neapliekamā minimuma prognozēšanas ciklu, kas, protams, kļūst grūtāk administrējams gan valsts, gan uzņēmumu pusē. Cits risinājums ir nodot precīza neapliekamā minimuma aprēķinu uzņēmēju ziņā, tomēr šāda pieeja visu slogu uzliktu tieši uz uzņēmumu pleciem. Turklāt iedzīvotāji var gūt ienākumus vairākās darbavietās, kas šādu pieeju padara neefektīvu.
Cits risinājums, kas šobrīd jau noteikti ir iespējams un ko būtu vēlams īstenot ikvienam iedzīvotājam, ir salīdzināt prognozētā neapliekamā minimuma lielumu ar faktiski piemērojamo. Prognozi ļoti ērti var iegūt EDS sistēmā sadaļā "Algas nodokļa grāmatiņa". Savukārt reāli piemērojamo apjomu katrs var izrēķināt, piemēram, izmantojot "manasfinanses.lv" darba algas kalkulatoru. Ja faktiskais neapliekamais minimums ir mazāks, noteikti jāziņo uzņēmuma grāmatvedībai, lai samazina neapliekamo minimumu algas aprēķinā. Šādi var izvairīties no nepatīkamā pārsteiguma, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Nodokļu reforma ir samērā jauna, un, līdzīgi kā ar jaunām balles kurpēm, tā prasās pēc nelielas ievalkāšanas. Gan pašam jāpierod, gan arī jāmeklē veidi, kā vienkāršot šo samērā sarežģīto sistēmu. Jāņem vērā, ka ikdienā sekot līdzi saviem nomaksātajiem nodokļiem un spēt izprast, vai ar tiem viss kārtībā, lielai daļai sabiedrības ir teju neiespējamā misija, tādēļ jārod ērtāks veids, kā administrēt nodokļus pašiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī valsts pārvaldei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
