Reinis Reinfelds: Izvēloties alu, vairums skatās uz tilpumu un cenu
Foto: Privātais arhīvs

Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka alus ir dzēriens, kas vairāk piemērots gada siltajam laikam, tomēr patiesībā alus nebūt nav sezonāls dzēriens un to var baudīt ikvienā gadalaikā. Tendences liecina, ka, izvēloties alu, statistiski vidējais patērētājs raugās uz tilpumu un cenu, lai gan pieaug interese arī par craft alus veidiem, mājbrūvēšanu un eksperimentiem ar dažādām garšām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par mājbrūvēšanu, jāatzīmē, ka arī šis process nepārtraukti attīstās, un alus brūvēšana mājās mūsdienās vairs nav tāda kā padomju laikā, kad pirms kartupeļu talkas reizēm tika brūvētas alum līdzīgas dziras, kas sniedza ātru reibumu un galvassāpes.

No lekcijas par alu līdz veikalu plauktiem

Lai arī mājbrūvēšana mainās un attīstās, vienlaikus jāatceras, ka šis process nebūt nav sarežģīts un ir ļoti interesants. Mana pieredze alus darīšanā aizsākās pirms vairākiem gadiem. Patiesībā viss sākās ar lekciju par alu, uz kuru aizgāju līdzi draugam. Lekcija iedvesmoja, bet no tās līdz pirmajam brūvējumam pagāja divi gadi. Arī no pirmās dalības reizes konkursā "Mežpils Prove" līdz uzvarai pagāja četri gadi un katra reize, kad neizdevās izcīnīt uzvaru, motivēja brūvēt vēl un piedalīties atkal.

Pirmos brūvējumus draugi un ģimene novērtēja ļoti atzinīgi, tas motivēja neapstāties pie pirmajiem mēģinājumiem un pilnveidot gan prasmes, gan aprīkojumu. Brūvēju salīdzinoši nelielu apjomu – katrā piegājienā top aptuveni 20 l. Kopš piedalos konkursos, kā patīkamu izaicinājumu uztvēru domu, ka manis brūvētais alus kādreiz varētu parādīties arī veikalu plauktos. Šajā laikā brūvēšanas procesā daudz kas ir mainījies – sākotnēji alu pildīju pudelēs un gāzēju ar cukuru, bet šobrīd izmantoju kegus (nerūsējošā tērauda alus mucas), bet gāzēšanai – CO2.

Viena lieta, kas šajā procesā palikusi nemainīga, ir augsta tīrības līmeņa uzturēšana. Aprīkojuma mazgāšana un dezinfekcija ir svarīga visā brūvēšanas procesā – no sākuma līdz beigām, un jāatzīst, ka tas nav pats jautrākais darbs.

Ieteicams sākt ar vienkāršām IPA

Mani novērojumi liecina, ka attīstīt alus brūvēšanu līdz tādam līmenim, lai ar to varētu pelnīt, Latvijā ir gana sarežģīti, taču alus brūvēšana viennozīmīgi ir lielisks hobijs, kas rada azartu, līdzīgi kā makšķerēšana. Tiem, kuri vēlas iemēģināt roku brūvēšanā, ieteiktu sākt ar IPA stila alu, neaizraujoties ar sarežģītām iesalu kombinācijām. Salīdzinoši lielais aromātisko apiņu daudzums šajā alus veidā ļauj nomaskēt iespējamos defektus, kas var rasties pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ. Ikviens interesents internetā var atrast gan dažādas receptes konkrētiem alus veidiem, gan daudz un plašu informāciju par brūvēšanas procesu kā tādu. Latvijā mājbrūvetājus vieno domubiedru radīta kustība par labu alu jeb "KUPLA", kuras biedri nekad neskopojas ar idejām un padomiem arī tiem, kuri tikko sākuši brūvēt. Daudzi craft alus darītavu dibinātāji Latvijā savu ceļu sākusi tieši no šīs kustības.

Dažādi craft alus veidi un IPA viennozīmīgi ir Latvijas alus darītāju stiprās puses, kas izceļas arī pasaules kontekstā, lai gan veikalos lielākoties pieejami dažādi lager tipa ali, ko mājas apstākļos brūvēt ir daudz sarežģītāk.

Ja ir vēlme sākt brūvēt, tas noteikti ir jāmēģina, turklāt, jāatceras, ka alus nav sezonāls dzēriens, to var baudīt cauru gadu. Šobrīd gan īsti vēl neprotam baudīt alu ziemā, bet tam ir vieta gan uz Lieldienu, gan uz Līgo, gan uz Ziemassvētku galda. Izvēloties atbilstošu alu, tas vienlīdz labi garšos gan ar grilā ceptu gaļu, gan šokolādes kūku. Vasarai vairāk piestāv vieglāks un kraukšķīgāks alus, bet ziemai – stiprāks alus vai pat karstalus.

Alū var ielikt veselu pļavu vai mežu

Mūsdienās alus sastāvs vairs neaprobežojas tikai ar iesalu un apiņiem. Tajā var būt augļi, ogas vai pat dārzeņi. Ir gadījies nogaršot alu, kas darināts ar tomātiem, burkāniem, piparmētrām un pat dillēm. Man ļoti patīk dažādi mājbrūvētāju konkursi, kuros ar prieku piedalos. Tie motivē arī eksperimentēt ar dažādām garšām un aromātiem. Alū patiesībā var ielikt veselu pļavu vai mežu – spilgts pierādījums tam ir alus darītava "Labietis", kuras brūvējumi ir slaveni ar dažādām Latvijas zālītēm. Arī visas parējās sastāvdaļas – apiņi, iesals, raugs – ir viegli pieejami gan specializētajos veikalos, gan internetveikalos. Iesalu ražo arī Latvijā, tomēr populārāki ir ārvalstīs radītie iesali, piemēram, no Vācijas, Lielbritānijas vai Beļģijas, bet apiņi visbiežāk nāk no tādām valstīm kā ASV, Vācija, Čehija, Austrālija un Jaunzēlande.

Ikvienam alus brūvētājam iesaku gūt prieku no procesa, ne tikai no rezultāta, un neraizēties, ja brūvējuma baudīšana paliek tikai draugu lokā. Jāapzinās, ka nebūs viens alus, kas garšos pilnīgi visiem Latvijas patērētājiem. Ir alus, kas vairāk būs tīkams craft cienītājiem, un alus, kas vairāk interesēs tos, kuri skatās uz tilpumu un cenu. Lai gan lielākā daļa patērētāju Latvijā raugās uz šiem aspektiem, jāpiebilst, ka to alus baudītāju skaits, kurus primāri interesē kvalitāte un jaunas garšas, ar katru gadu pieaug. Īpaši gados jaunāko cilvēku vidū, kuri ir atvērtāki eksperimentiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.