Vai rezultāti atspoguļo vēlētāju domas? Lai gan vēlētāju aktivitāte bija lielāka nekā pirms četriem gadiem, tomēr vairāk nekā trešdaļa, kas nebalsoja, iespējams, varētu krietni mainīt rezultātus. Viens pieņēmums ir – iekšējas nespējas dēļ izšķirties par mazāko no zināmajiem ļaunumiem nav gājuši balsot liela daļa svārstīgas latviešu intelektuāļu, kas netic sociāldemokrātu pašreizējo personāliju spējai piedāvāt labāku alternatīvu. Tomēr nevar arī grimt ilūzijās, ka ir nobalsojuši, piemēram, visi Jurkānam un Bojāru dinastijai simpatizējošie .
Kas izveidos koalīciju? Elementāri matemātiski rēķinot variants ir, ka koalīciju izveido LSDSP un PCTVL, piesaistot Labklājības partiju un Demokrātisko partiju, izveidojot Rīgā pilnīgu pretstatu varas struktūrai Saeimā un sākot kreiso uzvaras gājienu. Lai gan politologi pirmajās analīzēs runā par problēmām turpmākam darba pēc mazo partiju piesaisti, diez vai šajos izteikumos vairāk neizskan zemapziņas bažas par nevēlamo. Jo sociāldemokrātu saprašanās ar tēvzemiešiem būs tikpat problemātiska. Protams, tikpat labi, stabilitātes vārdā vai ar kādu citu argumentu ir iespējama arī pašreiz valdošo partiju un sociāldemokrātu vienošanās, samērīgi iesaistot sociāldemokrātus līdzšinējā ietekmes sfēru dalīšanā un atstājot “mūžīgajā opozīcijā” Jurkānu&Co.
Kas uzvarēja Latvijā? Vērtējot rezultātus citās pilsētās un gan Latvijas ceļa, gan Tautas partijas, gan TB/LNNK panākumus, tomēr jāsecina, ka visas valsts mērogā par valdošās koalīcijas sakāvi nevar runāt. Taču arī ne par uzvaru – pie pašreizējā sadalījuma Saeimas vēlēšanās to drīzāk var prognozēt sociāldemokrātiem.