Parīzē - auto nomātāju datu nepārbaudīšana, priekšapmaksas kartes, kas iegādātas citās valstīs, hosteļi nomaļās vietās un bez novērošanas kamerām. Savukārt Briseles gadījumā policijas rīcībā bija informācija par aizdomīgo dzīvokli, kur faktiski tika izgatavoti spridzekļi, bet tas netika laicīgi pārbaudīts, lai arī abi brāļi-spridzinātāji bija nonākuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā par iepriekšējiem noziegumiem. Teroristi brīvi izmantoja viltotus personu dokumentus un viltotus čekus depozīta apmaksai par īrēto dzīvokli, bet kaimiņa ziņojums par aizdomām iestrēga policijas iecirknī uz trīs mēnešiem.
Ātrāk jāpāriet no augstajām "stratēģijām" uz taktiku, no runām uz darbiem. Piemēram, Francijas policija vēlas ārkārtas situācijas apstākļos slēgt publiskos WiFi tīklus un diezgan ievērojami paplašināt policijas pilnvaras, Skandināvijas valstis ievieš robežu šķērsotāju identitātes pārbaudes. Eiropas Savienība lemj par pasažieru datu reģistra reālu izveidi, kas piecus gadus bija iestrēdzis Eiropas koridoros.
Arī Latvijas amatpersonas beidzot sāk drosmīgāk runāt par konkrētiem drošības pasākumiem, nevis tikai gaidīt Eiropas rīcību. Gribētu precizēt – nevis tikai reaktīviem, bet gan par preventīviem, kontroli pastiprinošiem risinājumiem, kurus diemžēl pieprasa šodienas apdraudējums. Tikko izskanējušie apliecinājumi ievērojamiem sodiem, ja kāds finansiāli atbalstīs terorismu, ir konkrēta rīcība pareizā virzienā.
Ir trīs virzieni kopējās drošības uzlabošanai, kur valdības līmenī būtu jāsinhronizē darbības plāni: preventīvas darbības pret terorismu, ēnu ekonomikas apkarošanas plāna veiksmīga realizācija un vispārējā noziedzības apkarošana. Visas trīs jomas daļēji pārklājas, tāpēc ir jābūt efektīvai un ciešai valsts institūciju sadarbībai, izmantojot arī jaunajās tehnoloģijās balstītus risinājumus. Latvijā kā valstī ar pieaugošu terorisma risku laicīgi jādomā par prevenciju. Ne tikai ieguldot 80 miljonus eiro robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sakārtošanai vai augstākajā līmenī paziņojot par kiberdrošību kā vienu no top-prioritātēm, bet ieplānojot arī citus vienkārši un ātri ieviešamus drošības risinājumus.
Pirmkārt, terorisma un noziedzības riski ir augstāki publiskās vietās, kur notiek masu pasākumi vai ikdienā atrodas liels skaits cilvēku. Ar salīdzinoši nelieliem finanšu ieguldījumiem varētu pastiprināt kopējo drošību, piemēram, palielinot videonovērošanu arī citās iespējami apdraudētās publiskās vietās - ne tikai Rīgas centrā vai pie skolām. Būtu vienlaikus arī jāpielieto pieejamie inteliģentie IT programmu risinājumi, kas paši analizē datu plūsmu no videokamerām.
Otrkārt, palielināt cilvēku un viņu līdzņemto mantu tehniskās pārbaudes pie ieejām ēkās, kas ir plaši apmeklētas vai kur regulāri notiek masu pasākumi.
Treškārt, biometrijas datu kontroles pastiprināšana valstī ieceļojošajiem, piemēram, pirkstu un delnu nospiedumu fiksēšana, sejas skenēšana.
Ceturtkārt, vienkāršs, bet līdz šim Latvijā neieviests risinājums, ir aizliegums izmantot anonīmās jeb nereģistrētās mobilo sakaru SIM kartes. Lai policija spētu ātrāk un efektīvāk atrast noziegumus pastrādājušos vai ar viņiem saistītās personas, jebkura veida anonimitāte padara procesu ilgāku, līdz ar to rezultāts ne vienmēr ir sasniedzams. Viegli iedomāties, ka absolūta vairākuma noziedzīgo nodarījumu gadījumos figurē nereģistrētās anonīmās SIM kartes. To reģistrēšana atvieglotu (pat ja ne visu 100% apjomā) ēnu ekonomikas un citu noziedzīgu grupējumu apkarošanu. Arī šis risinājums ļautu valdībai vieglāk sasniegt savu mērķi ievērojami samazināt ēnu ekonomiku.
Piektkārt, drošības institūciju datu bāžu tehnoloģiska pilnveidošana ar mērķi nodrošināt ātrāku datu apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Tas noteikti ir visas ES uzdevums.
Sestkārt, attiecībā uz valdības institūciju datu bāzēm jādefinē tas, kuras no tām īpašu apsvērumu dēļ vērts dublēt "mākoņos" tā, kā to lielā mērā jau izdarījusi Igaunija.
Raksta uzdevums nav sniegt noslēgtu tehnoloģisko risinājumu uzskaitījumu. Šeit minētie un arī citi risinājumi pareizajā brīdī un apjomā noteikti ir jāievieš. Ēnu ekonomikas, noziedzības un terorisma draudi liecina, ka šis brīdis ir pienācis.
Sabiedrības drošības interesēs ir iestāties par tiesībsargājošo struktūru kapacitātes uzlabošanu, kam būtu jāatspoguļojas arī valsts budžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
