Kā liecina Eurostat dati, mūsu kaimiņvalstis šī gada oktobrī bija starp eirozonas līderēm - Lietuvā mēneša inflācija sasniedza 8.2%, Igaunijā 6.8% un arī mēs tālu neatpaliekam - cenas, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, Latvijā pieaugušas par 6%.1 Finanšu analītiķi prognozē, ka inflācijas pieaugums nākamā gada pirmajā pusgadā varētu turpināties, tādēļ uzņēmējiem būs rūpīgi jāvērtē inflācijas ietekme uz savu biznesu. Mūsu uzņēmumu klupšanas akmens ir zemā produktivitāte - viena no zemākajām Eiropas Savienībā, kas šādos sarežģītos ekonomikas apstākļos ir īpaši kritiski, lai produkti vai pakalpojumi nezaudētu konkurētspēju.
Cenu paaugstināšana vai izmaksu samazināšana
Viens no galvenajiem inflācijas iemesliem ir energoresursu cenu kāpums, kas atstāj iespaidu uz praktiski jebkuru nozari - vai tā būtu ražošanas, vai pakalpojumu joma. Pieaugošās cenas rada spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba samaksu, jo cenu kāpums nu jau pārsniedz algu pieaugumu. Lai palielinātu atalgojumu - nepieciešami papildu ieņēmumi, savukārt lai to izdarītu - jāpaaugstina pakalpojumu un produktu cenas, nezaudējot kvalitāti, gudrā veidā jāsamazina izmaksas, vai arī ar tiem pašiem resursiem jāspēj saražot vairāk un paplašināt biznesu.
Kādu ceļu izvēlēties - būs tuvāko mēnešu dilemma, ar kuru uzņēmējiem būs jāsaskaras un jāmeklē risinājums. Ja nekas netiks mainīts, tad vidēja termiņa sekas var būt vai nu darbaspēka aizplūšana, jo citur algas ir augstākas, vai, izmaksām pieaugot un nepaaugstinoties ieņēmumiem, rentabilitātes un konkurētspējas kritums, peļņas samazināšanās.
Darbaspēka trūkums
Problēmu vēl vairāk sarežģī situācija darbaspēka tirgū, kas, no uzņēmēja pozīcijām raugoties, nav iepriecinoša. Sistemātiski samazinoties iedzīvotāju skaitam, kas, visticamāk, notiks arī pārskatāmā nākotnē, kvalificētu darbinieku atrašana kļūs arvien grūtāka. Obligātā prasība par vakcināciju noteiktos amatos strādājošiem šo jautājumu padara vēl komplicētāku. Kā liecina Eiropas darba mobilitātes portāla informācija, vidējā un ilgtermiņā Latvijā īpaši trūks augsti kvalificētu darbinieku, kas ietekmēs praktiski visas nozares.2 Tas nozīmē, ka augsti kvalificēto darbinieku potenciāls jāizmanto par visiem 100%, viņus nenoslogojot ar vienkāršiem rutīnas darbiem, kā arī jāveicina zemāk kvalificētu darbinieku prasmju paaugstināšana. Savukārt uzdevumi, kas regulāri atkārtojas, ir rutinēti un pienes salīdzinoši mazu pievienoto vērtību - jāuztic kādam citam.
Tehnoloģijas kā risinājums
Tā kā Latvijas politika nav īpaši labvēlīga darbaspēka piesaistīšanai no ārvalstīm, īpaši mazkvalificēta, tad praktiski vienīgais risinājums ir vienkāršāko darbu uzticēšana tehnoloģijām. Šobrīd ir pieejami digitālie risinājumi, kas piemēroti visdažādākā lieluma un nozaru uzņēmējiem, būtiski atvieglo darbu un veicina produktivitātes celšanos - no pavisam vienkāršām lietvedības un grāmatvedības programmām, līdz daļēji vai pilnībā automatizētiem procesiem ražošanas uzņēmumos. Arī izmaksu ziņā spektrs ir ļoti plašs, jāspēj tikai definēt savas vajadzības un atrast piemērotāko sava uzņēmuma spēcināšanai. Dažādi digitāli komunikācijas rīki var samazināt sanāksmēs pavadīto laiku, programmatūras roboti veikt rutinētas, atkārtojošas datu apstrādes operācijas darbinieku vietā, satura un informācijas integrācija - paātrināt dokumentu apstrādi, mākoņpakalpojumu izmantošana - izvairīties no dīkstāves gadījumā, ja uzņēmuma IT sistēmas kļuvušas nepieejamas.
Jāņem vērā arī tas, ka tehnoloģijas noveco, proti, uzņēmumiem, kas pirms 15 gadiem ieviesuši digitālus risinājumus, noteikti jāpārskata to atbilstība mūsdienu apstākļiem un vajadzībām. Visticamāk, šobrīd ir atrodami jau daudz efektīvāki automatizācijas un sistēmu integrācijas rīki, kas ilgtermiņā sniegs daudz lielāku pievienoto vērtību, nekā veco uzturēšana, jo nereti mūsdienīgāki risinājumi pieprasa arī mazāku atbalstu no IT speciālistu puses.
Digitalizācija noteikti ir process, kas var palīdzēt celt produktivitāti, tādējādi sausākām kājām pārvarot inflācijas uzplūdus, kā arī risināt nākotnes darbaspēka problēmu. Tehnoloģiju ieviešana ir viens no galvenajiem veidiem, kā nākotnē saglabāt konkurētspēju, jo digitalizācijas process ir uzsācis savu gaitu un atpakaļceļa vairs nav.
1 https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/11563383/2-17112021-AP-EN.pdf/b67f7d33-43d7-d111-b3ed-5cbc499304b2#:~:text=European%20Union%20annual%20inflation%20was,office%20of%20the%20European%20Union.
2 https://ec.europa.eu/eures/public/living-and-working/labour-market-information/labour-market-information-latvia_en
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
