Sabiedrības uzticība tiesām daļēji veidojas no personiskas saskarsmes ar tiesu sistēmu, bet lielā mērā ir balstīta tiesvedību atspoguļojuma kvalitātē, un viens no būtiskākajiem kvalitātes priekšnosacījumiem ir komunikācijas kanāli starp tiesām un žurnālistiem – tiem ir jābūt atvērtiem, saprotamiem un caurskatāmiem, abām pusēm jāievēro profesionālie standarti, kuri ir ļoti līdzīgi pamata punktā – sabiedrības intereses.
Gribētu uzsvērt, ka runa ir tikai par atbildīgu un neatkarīgu žurnālistiku, jo diemžēl mediju telpā eksistē arī "žurnālistikas izstrādājumi", kuri kalpo nevis sabiedrības interesēm, bet šaurākas grupas savtīgai vajadzībai.
Vēsturiski izveidojušos fonu tiesu un žurnālistu sadarbībai Latvijā veido vairāki faktori un priekšstati, kas joprojām rada klupšanas akmeņus komunikācijā. Proti:
• Uzskats, ka tiesnešu galvenais komunikācijas kanāls ir nolēmumi.
• Tiesu tradīcijās nav iesakņojusies proaktīva komunikācija.
• Žurnālisti reportāžās no tiesas kļūdās.
• Žurnālistus interesē tikai "skaļās" tiesvedības.
Minētie faktori ir apzināti pasniegti sabiezinātās krāsās un, protams, nav attiecināmi uz pilnīgi visiem tiesnešiem vai žurnālistiem. Jāatzīmē, ka šo faktoru esamību abas puses apzinās un pēdējos piecos gados, tieši lielā mērā pateicoties profesionālajai pašrefleksijai, ir vērojama sadarbības uzlabošanās.
Tas, ko medijiem joprojām bieži pārmet, ir kļūdas un paviršība, konteksta trūkums un vājas zināšanas par tiesu sistēmas darbību, terminoloģiju un dažādu struktūru funkcijām. Mediji saņem arī kritiku par pārlieku lielo fokusu uz "skaļajām" lietām un tendenci procesus sensacionalizēt. Arī no mediju puses joprojām atskan tiesu kritika saistībā ar to noslēgtību, operativitātes trūkumu, neskaidriem komunikācijas principiem. Par joprojām problemātisku mediji sauc tiesnešu nevēlēšanos skaidrot sabiedrībai savus nolēmumus, tiesu proaktīvas komunikācijas trūkumu un pārlieko tiesu nolēmumu anonimizāciju, kas mazina tiesas spriestā saprotamību. [1]
Viens no galvenajiem problēmjautājumiem preses pusē ir tas, ka ne visiem žurnālistiem ir pietiekama juridiskā pieredze, lai ziņotu par tiesu lietām. Dažas tiesvedības var būt ļoti sarežģītas, un ir jāpārzina daudz juridisku nianšu, lai tās spētu kvalitatīvi atspoguļot. Taču to var atrisināt, piedāvājot žurnālistiem iespēju iepazīties ar tiesību sistēmu, organizējot preses sanāksmes, lai izskaidrotu gan krimināltiesas, gan citas tiesas procedūras – dažās tiesās tādas jau notiek, un rezultāts ir ar plusa zīmi.
Viss iepriekš minētais norāda uz nepieciešamību veltīt vēl vairāk uzmanības un rīcības sadarbības veicināšanai. Tas paģērē uzdevumus medijiem – ieguldīt darbinieku juridiskajās zināšanās; uzlabot ar tiesvedībām saistīta satura plānošanu, lai novērstu fragmentētu vai nepilnīgu atspoguļošanu; stiprināt konstruktīvās žurnālistikas elementu. Taču arī tiesām jāinvestē komunikācijā – operativitātē, valodā, skaidros komunikācijas procesos. Un tad mēs kopīgi panāksim to, ka sabiedrība redzēs pilnu ainu – skaidri, krāsaini un precīzi.
* Šis raksts balstās uz Ritas Radušas darba "Mediju loma sabiedrības informētībā par svarīgām tiesvedībām" fragmentiem, kas pilnā apjomā tiks publicēts grāmatā "Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu", kas top "Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā un plašākai sabiedrībai būs pieejama no š. g. 18. oktobra.
[1] Mediju aptauja: tiesu komunikācijā jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Latvijas Republikas Augstākā tiesa: http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tieslietu-padomi/mediju-aptauja-tiesu-komunikacija-jutamas- pozitivas-parmainas-8179? (apskatīts 2019. gada 24. janvārī).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
