Tādā veidā ir iespēja ātrāk un efektīvāk paplašināt mobilo sakaru tīkla pārklājumu, kā arī uzlabot kapacitāti. It īpaši šis jautājums kļūst aktuāls 5G kontekstā, kas ieviešanas ziņā ir ļoti dārga tehnoloģija.
Apjaušot sabiedrības un arī vides ieguvumus, Eiropas Savienība aktīvi veicina mobilo tīklu infrastruktūras koplietošanu jau kopš pirmās mobilās licences izsniegšanas. Mūsdienās tīkla koplietošana tik tiešām ir ļoti ikdienišķa lieta – ir noslēgti aptuveni 100 koplietošanas līgumi visā pasaulē, no tiem ap 40 Eiropā. Piemēram, Tele2 un Telia (Zviedrija), Telia un Telenor (Norvēģija), Orange un T-Mobile (Polija), DNA un Telia (Somija), SFR un Bouyugues Telecom (Francija), Vodafone un Nova (Islande), T-Mobile un O2 (Vācija), Vodafone un Orange (Lielbritānija) u.c.
Dānijas konkurences padome ir atzinusi, ka "uzlabotais pārklājums un tehnoloģiju pieejamība ir patērētāju ieguvums". Somijas Konkurences un patērētāju aizsardzības iestāde uzsver, ka "ātrāks un kvalitatīvāks tīkla pārklājums, kas iegūts, apvienojot mobilos tīklus, ir skaidrs efektivitātes apliecinājums patērētājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai." Savukārt Stokholmas administratīvā tiesa atzīst, ka koplietošanas pasākumi var uzlabot iespējas nodrošināt pieejamus balss un platjoslas pakalpojumus. Turklāt sadarbība veicina labāku sagatavotību tīkla traucējumu vai pārrāvumu gadījumos.
Šāda tīkla koplietošana nenozīmē uzņēmumu apvienošanu. Visi ar tīkla infrastruktūru nesaistītie procesi, piemēram, klientu apkalpošana, komercpiedāvājumu izveide, produktu izstrāde, pārdošana, mārketings u.tml. netiek apvienoti. Saskaņā ar GSMA – asociācijas, kas apvieno aptuveni 750 mobilo sakaru operatorus – datiem tīkla koplietošana dod iespēju operatoriem konkurēt nevis ar tīkla pārklājumu, bet vairāk koncentrēties uz inovatīvu pakalpojumu attīstīšanu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu.
Runājot konkrētāk par 5G tehnoloģiju, šeit Eiropas Komisijas rekomendācija ir ļoti skaidra –"koplietošana un kopīga bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt izvēršanas izmaksas (...), un tādējādi paātrināt izvēršanas tempu, atbalstīt tīkla pārklājuma palielināšanu un ļaut efektīvāk un lietderīgāk izmantot radiofrekvenču spektru patērētāju interesēs. Tādēļ kompetentajām iestādēm pret to būtu jāattiecas pozitīvi (...)". Tas nozīmē, ka tīkla koplietošana sekmē dažāda veida resursu daudz efektīvāku izmantošanu, kā arī uzlabo tīkla pārklājumu un nodrošina lielāku tā jaudu.
Arī Latvijā divi mobilo sakaru operatori – "Tele2" un "Bite Latvija", ir nodibinājuši kopuzņēmumu "Centuria", lai koplietotu radiotīklu un sadarbotos 5G tīkla izvēršanā, savā pārziņā saglabājot pamattīklu, kas ir mobilo sakaru tīkla "smadzenes", kā arī visu ar tīkla infrastruktūru nesaistītos procesus – pārdošanu, mārketingu, klientu apkalpošanu, jaunu produktu izstrādi u.c. Tas veicinās konkurences saasināšanos, jo operatoriem būs aktīvāk jādomā par pievilcīgiem produktiem, lai piesaistītu jaunus klientus.
Līdzīgi kā citviet pasaulē, Latvijas gadījumā ieguvēji būs ne tikai mobilo sakaru lietotāju, bet arī apkārtējā vide. Proti, divu operatoru radiotīklu apvienošana palīdzētu samazināt kopīgo elektroenerģijas patēriņu par 20%. Tāpat tiek prognozēts, ka torņu un raidītāju skaita samazināšanās ietekmēs arī radiotīklu radīto emisiju samazināšanos par 15 – 25% apdzīvotās vietās un par 10 – 15% blīvāk apdzīvotās vietās. Šis ir arī būtisks arguments konstruktīvai diskusijai ar tām sabiedrības grupām, kas satraucas par moderno tehnoloģiju ietekmi uz veselību.
Lai arī Eiropas politika un prakse liecina, ka tīkla koplietošana ir pilnībā atbalstāma, jo ieguvumi ir acīmredzami, Latvijā šobrīd šis jautājums vēl joprojām tiek skatīts un vērtēts atbildīgajās institūcijās. Cerams, ka Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kur domā par mobilo sakaru tīkla efektīvu paplašināšanu un kapacitātes celšanu, kas īpaši būtiski pašreizējos pandēmijas apstākļos, kad mobilie sakari kļuvuši par vienu no iedzīvotāju pamatvajadzībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
