Iemeslu rakstīt šoreiz ir radījusi Prezidenta Valda Zatlera rīcība, kura pēdējās dienās pārsteigusi ne tikai vairākus, īpaši - krievu, medijus, bet arī vienkāršos cilvēkus, starp kuriem ir arī šī raksta autors.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pārsteigums gan sanācis divejāds. Arī reakcija uz to dažāda. Krievu medijos nekavējoties sākās histērija par nacionālistu ietekmi un manipulācijām uz "Zatļersu", bet latviešu spalvas brāļi šo ziņu atstājuši bez, manuprāt, tai pienākošās ievērības. Runa, protams, ir par Latvijas Valsts Prezidenta paziņojumu par turpmāku runāšanu ar medijiem tikai valsts valodā, pastiprinot to ar frāzi: katrai valstij ir sava himna, savs karogs un sava valsts valoda.

Lai arī kādā citā pasaules valstī šāds Valsts Pirmās amatpersonas solījums izklausītos dīvaini un prasītos pēc tūlītējas psihiatriskās ekspertīzes (jo par dabiskām un pašsaprotamām lietām nav pieņemts speciāli izplatīt paziņojumus), mūsu "multikulturālajā, multinacionālajā, bilinguālajā", jeb citiem vārdiem sakot, nesaprotamajā - politiski bezpersoniskajā bezrakstura konstrucijā ar nosaukumu Latvijas pirmās Brīvvalsts turpinājums, tas skan drosmīgi un apsveicami. Vēl jo vairāk tapēc, ka to teicis mums jau labi zināmais cilvēks, ko daudzi šodien sauc par "prezidentu - lupatu".

Pirms kāda laika, ko līdzīgu paziņojis tēvzemietis Gaidis Bērziņš, kaut arī viņa kolēģis Gerhards turpina stutēt iepriekšējā rindkopā minēto apzīmējumu, bet pēdējais šī principa noteicējs, man par vislielāko pārsteigumu ir politiķu aprindās zināmāis kā "supershēmotājs" Segliņš.

Kopš jaunā Rīgas Pils saimnieka atnākšanas šī ir pirmā reize, kad patiesi gribas pateikt - visu cieņu Prezidenta kungs! Ņemot vērā to, ka šis paziņojums sekojis tiko izsludinātajiem labojumiem Valsts Valodas Likumā, par kuriem savu pierasti brēcošo "mazākumtautību drauga un aiztāvja" balsi jau pacēlusi Krievijas ĀM, tas nenoliedzami ir drosmīgs solis. Vai tas ir mūsu Prezidenta pārvērtību sākums?

Sava Valsts Valoda. Vai tiešām Latvijā tāda ir? Pāršķirstot raidstaciju skalu FM vilnī vai aplūkojot avīžu kioska skatlogu par to nerodas pārlieciba. Līdz šim, klausoties dažāda līmeņa un mēroga runās, dialogos un monologos, gan savu paziņu, gan oficiālajā valsts līmenī - tāds iespaids neradās. Nesen, apmeklējot kādu policijas iecirkni, sajutos, it kā būtu nokļuvis kādā austrumkaimiņzemes Milicijas iecirknī. Tāds pats saturs - citā formā.

Vairākus gadus ar visiem krieviski runājošiem runāju tikai latviski, izņemot gadījumus, kad tie ir iebraucēji vai mani palūdz runāt krieviski, tādēļ, ka nesaprot teikto. Un ziniet, tādi gadījumi, kad mani nesaprot un lūdz runāt krieviski ir ārkārtīgi reti! Viņi mūs saprot! Pārsvarā gadījumu tā tas ir! Tad kāda, atvainojiet, mārrutka pēc - mēs latvieši vēl joprojām saskarsmē paši labprātīgi nelietojam savu dzimto, skaisto, brīnišķīgo mātes valodiņu? Visdrīzāk tā ir necieņa.. pret sevi, savu valodu, kūltūru, zemi,valsti.. Pilsoniskās valstiskuma un nacionālās piederības pašlepnuma apziņas trūkums.

Jāteic, ka līdz šim valsts un valsts darboņi nav īpaši veicinājuši šī trūkuma piepildīšanu, publiskās runās uztājoties vai nu nepareizā latviešu (tas arī IQ un intiliģences tests), vai smieklīgā krievu vai "nothing special" valodā, bet viens no iedarbīgākajiem, ja ne pats efektīvākais sabiedriskās morāles un uzvedības principus veidojošiem instrumentiem ir valstvīru un tautas priekšstāvju personīgais piemērs. Personīgais piemērs ir tas, kas veido visas sabiedrības attiecību saturu. Šis apgalvojums, iespējams, ir visa mūsu Tēvzemītē šobrīd notiekošā izskaidrojums.Kā jūs kungi uzvedaties, tā parasti rīkojas un uzvedas vairums jūsu pavalstnieku!

Šī ir tā retā reize, kad Prezidenta un citu minēto politiķu rīcbai ir vajadzīgs mūsu solidārais atbalsts. Aicinu, vēl esošās Saeimas politikāņus tik pat operatīvi , kā "glābjot valsti" noteikt ar grozījumiem Valodu Likumā stingru prasību visām valsts amatpersonām un Saeimas deputātiem, sniedzot intevijas jebkuram medijam, ja tas notiek Latvijas teritorijā, darīt to TIKAI VALSTS valodā. Savukārt mūs latviešus, kopš šī raksta izlasīšanas brīža sekot manam un daudzu citu piemēram - ar vietējiem sveštautiešiem runāt tikai latviski, izņemot gadījumus, kad jūs ttiekat palūgti runāt krieviski, jo jūs patiešām nesaprot. Viena valsts, viena nācija, viena valoda..

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form