Foto: Publicitātes foto
Globālais pieprasījums pēc energoresursiem turpinās pieaugt, sasniedzot arvien jaunus patēriņa rekordus. Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir bijusi īpaši strauja, ļaujot enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – saules un vēja, jau tagad izmaksu ziņā konkurēt ar fosilo enerģiju un pat apsteigt to.

ASV aktīvu pārvaldības uzņēmuma "Lazard" 2019. gada pētījumā secināts, ka jaunuzstādītās industriāla mēroga saules un vēja elektrostacijas saražo elektroenerģiju vislētāk un to dara izdevīgāk nekā pašreizējās fosilo resursu elektrostacijas, kam lielākā daļa kapitālieguldījumu jau atpelnīta iepriekšējos periodos. Turklāt to darbības un saražotās elektrības izmaksas nav atkarīgas no degvielas (dabasgāze, ogles, mazuts) cenu straujajām izmaiņām pasaules tirgos.

Savukārt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency) paredz, ka turpmākajos 5 gados no AER visstraujāk pieaugs tieši saules ģenerācijas iekārtu uzstādītās jaudas (vairāk nekā sauszemes, jūras vēja stacijas vai dažādu veidu bioenerģijas stacijas un hidroelektrostacijas kopā). Aptuveni pusi jaunuzstādīto saules staciju jaudas veidos tieši izkliedētās saules elektrostacijas (distributed PV).

Ar izkliedēto ģenerāciju enerģētikas profesionāļi saprot tādus elektroenerģijas ražošanas risinājumus, kas ir neliela mēroga, izmanto vietējos energoresursus (saule, vējš, biomasa u. c.) un atrodas tuvu patērētājam, mazinot enerģijas zudumus. Ar šādu pieeju iespējams iegūt efektīvu nākotnes enerģijas sistēmu, kas nav atkarīga no dažiem energoresursu piegādātājiem vai ražotājiem.

Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm jau vēsturiski AER enerģijas ražošanā lielos apmēros izmantoti Daugavas hidroelektrostaciju dēļ. Taču citu AER potenciāls atstāts novārtā, kaut arī izmaksu ziņā tie var pārspēt pat eksistējošas dabasgāzes koģenerācijas stacijas ražotās enerģijas cenu. Ievērojot iepriekš minētās pasaules tendences un saules elektrostaciju tehnoloģiju cenu kritumu, tieši izkliedētās saules elektrostacijas būtu piemērots risinājums Latvijas situācijā, un tam ir vairāki iemesli:


  1. Latvijas valsts ir uzņēmusies saistības līdz 2030. gadam sasniegt 50% AER īpatsvaru kopējā gala patēriņā. Jau tagad ir skaidrs, ka nevarēsim izlīdzēties ar vēsturisko mantojumu – Daugavas HES kaskādi, bet būs nepieciešamas jaunas investīcijas. Protams, vieglāk ļaut vācu investoram, izmantojot dāņu tehnoloģiju, izbūvēt lielas jaudas vēja parku Baltijas jūrā, kur saražoto enerģiju pārdot skandināvu biržā, un uzskatīt Latviju par zaļu valsti. Alternatīvi varam veicināt izkliedēto elektroenerģijas ražošanu no saules uz katra pieejamā Latvijas jumta. Ļaut pašiem ražot sev nepieciešamo, aizstājot importēto fosilo kurināmo no Austrumiem, kā arī veidot veselu atjaunojamās enerģijas uzņēmumu ekosistēmu, kas, uzkrājusi spēkus, vēlāk savas zināšanas varēs eksportēt visā pasaulē.

  2. Investēt elektroenerģijas ražošanā no saules enerģijas ir iespējams jebkuram, ja tiek patērēta elektroenerģija un ir pieejama vieta uz jumta vai zemes, kur izvietot saules paneļus. Uzstādot 1 kW (kilovatu) saules paneļus, tie gada laikā saražos vidēji 1000 kWh. Saules paneļu atmaksāšanās laiks ir, sākot no 7 gadiem, savukārt ražības garantija ir 25 gadi, un tām nav teju nekādu uzturēšanas izmaksu, ļaujot baudīt ieguldījuma augļus 15 un vairāk gadu.

  3. Pašu ģenerācijas risinājumi veicinātu Latvijas iedzīvotāju interesi par savu enerģijas patēriņu kopumā, kā arī daudz pievilcīgāku padarītu, piemēram, siltumsūkņu un elektroauto izmantošanu. Šāds pavērsiens dotu tik vajadzīgo stimulu mūsu enerģijas patēriņa paradumu maiņai, ļaujot efektīvi noslogot, piemēram, sadales operatora infrastruktūru.

  4. Pastāv vienkārši mehānismi, kā veicināt Latvijas iedzīvotāju investīcijas pašu ģenerācijai paredzētās saules elektrostacijās. Piemēram, attiecināt uz investīcijām izkliedētas saules ģenerācijas risinājumos IIN attaisnoto izdevumu regulējumu, kāds tas šobrīd pastāv attiecībā pret investīcijām pensiju fondos, kas aktīvus izvieto Rietumu biržās. Tas veicinātu Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu palikšanu Latvijas ekonomikā, vienlaicīgi nodrošinot paredzamāku investīciju atdevi, nekā to dara akciju biržas pēc komercbanku komisijas maksu atskaitījumiem.


Mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi AER projektus attīsta daudz aktīvāk, pierādot, ka arī Latvijai ir potenciāls, bet dažādu iemeslu dēļ attīstība ir lēna. Uz enerģētikas investīciju projektiem gan būtu jāskatās racionāli – jāizvērtē situācija, potenciālā atdeve un jāpiemeklē mērķim atbilstošākais risinājums. Jo vairāk veiksmīgu piemēru mums būs, jo vieglāk būs pieņemt lēmumu par labu investīcijām enerģētikā. Latvijai ir visas iespējas kļūt klimatneitrālai tuvāko 20–30 gadu laikā. Svarīgākais ir valstij laicīgi izvirzīt mērķi un definēt, kā grasāmies to sasniegt, tam attiecīgi pakārtojot politiku. Šobrīd saules elektrostaciju attīstību bremzē nesakārtotā likumdošana (dokumentācijas sakārtošana nelielas jaudas saules elektrostacijas uzstādīšanai mājsaimniecībai var aizņemt 6 mēnešus) un nemitīgās tarifu svārstības, sistēmu operatoru un citu monopolistu vēlmes nodrošināt fiksētus ieņēmumus, aizmirstot par sava biznesa modeļa attīstīšanu.

Latvijā noteikti ir vērts investēt AER, un to tehnoloģiskie risinājumi ik gadu kļūst aizvien pieejamāki un efektīvāki. Straujākai un stabilākai enerģētikas nozares attīstībai ir nepieciešams vēl pavisam neliels grūdiens no iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, investoriem un valdības, lai investīcijas AER pieaugtu daudz straujāk un Latvijā tiku uzstādīts arvien vairāk izkliedētās ģenerācijas saules elektrostaciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!