Ārlietu ministrs diplomātu valodā skaidri pasaka, ka Zviedrijai ir jāuzņemas pilna atbildība par Latvijā notiekošo. Jo Latvijas banku sektora pārkreditācijas tiešās vaininieces ir zviedru bankas. To viņš tieši nesaka, bet mēs visi to zinām un paši zviedri zina.
Pirmoreiz Ārlietu ministrs pasaka to, ko jau krīzes sākumā vajadzēja pateikt Latvijas premjeram. Ne tikai pateikt, - vajadzēja rīkoties, lai Latvijas krīzes risināšana notiktu starptautiski, nevis visu atbildību uzveļot latviešiem, bet solidāri. Ja Latvija stingri ieņemtu nostāju, kādu tagad proponē Aivis Ronis, mums nebūtu tikai viens instruments krīzes risināšanā - neizdevīgs valdības kredīts.
Ļoti iespējams, ka Latvijas valdībai sarunās ar Zviedrijas valdību un banku vadību izdotos panākt zviedru banku aktīvāku iesaisti ekonomikas atjaunošanā, atjaunojot ekonomikas kreditēšanu. Domāju, ka tas ir ne tikai iespējams, bet ir svarīgākais Latvijas valdības uzdevums. Panākt naudas atgriešanos Latvijā, panākt Latvijas ekonomikas kreditēšanas atjaunošanu caur privātā sektora bankām.
Šodien zviedru bankas tā vietā, lai kopā ar valdību apspriestu kreditēšanas atjaunošanas iespējas, draud, ka, piemēram, viņām nelabvēlīga Maksātnespējas likuma pieņemšanas gadījumā varētu vēl vairāk pasliktināties kreditēšanas noteikumi Latvijā. Tā nav konstruktīva politika, kurā līdz galam netiek novērtēts Latvijas ģeopolitiskais potenciāls. Ar citu premjeru un valdību Latvijā ātri var parādīties cita nauda. Ne vairs zviedru. Nedomāju, ka zviedru banku interesēs ir zaudēt Latvijas tirgu.
Tāpēc jātic, ka zviedru bankas Latvijā ir ienākušas ar godprātīgiem ilgtermiņa mērķiem gūt peļņu, attīstot banku biznesu potenciāli ļoti augošā valstī, lieliskā ģeogrāfiskā vietā - starp Zviedriju un Krieviju. Ka zviedru bankas lūkojas uz Latviju kā Zviedrijas "pagarinājumu" austrumu virzienā, nevis "koloniju". Nav noslēpums, ka līdz ar krīzi Latvijā ar katru dienu populārāka kļūst teorija, ka Latvijas finanšu krīze tika radīta apzināti - tieši zviedru bankām forsējot kreditēšanu, ka Zviedrijas bankas interesē ātra un viegla peļņa no Latvijas ekonomikas sagrābšanas. Ka Zviedrija nekad negrib redzēt sev blakus Latviju un Baltiju, kas ir tikpat attīstīta kā Zviedrija. Neticu, ka Zviedriju interesē tik īsredzīga politika. Pat, ja bankas interesē tikai klienti, tad no bagāta klienta var paņemt vairāk nekā no nabaga. Domāju, ka turīga, ekonomiski attīstīta Latvija ir visu to banku interesēs, kuras šeit plāno atrasties ilgtermiņā. Vai zviedru bankas plāno atrasties un gūt peļņu Latvijā ilgtermiņā?
Ja plāno, tad ar zviedru bankām ir iespējams vienoties. Tikai valdībai ir jāstrādā aktīvi un profesionāli. Ja valdībā būtu tikai tādi ministri kā Aivis Ronis - bezpartijiski, toties profesionāli, vai vismaz profesionāli, situācija Latvijā nebūtu traģiska.
Aktīvi un profesionāli ir jāstrādā Saeimai. Mēs par zemu novērtējam Saeimas potenciālu. Saeimas Tautsaimniecības komisija, piemēram, darbojas ļoti profesionāli un ražīgi. Zīmīgi, ka Valsts prezidenta atpakaļ atgrieztā Maksātnespējas likuma pieņemšanas epopejā valdība ir pieklususi, tiek gaidīts deputātu komisijas lēmums. Nedzird Dombrovski vai Repši kā pierasts, bet runā Vents Armands Krauklis. Vienā vai otrā redakcijā šis likums ir jāpieņem maksimāli ātri, jo to gaida Latvijas ekonomika.
Starp citu, diskusijā, kādai ir jābūt taisnīgai attieksmei pret finansiālā nelaimē nonākušiem kredītņēmējiem, nedzird Eiropas pieredzi, uz kuru parasti tik kvēli atsaucas Latvijas politiķi. Kāds ir Maksātnespējas likums Zviedrijā? Ja jau lielākie kreditori Latvijā ir zviedru bankas, varbūt arī Latvijas maksātnespējas likuma principi var būt tādi paši kā Zviedrijā. Tas būtu godīgi - mēs esam kaimiņi, vienas Eiropas Savienības pilsoņi, un mūs kreditē vienas un tās pašas bankas. Risināt Latvijas krīzi starptautiski - tas nozīmē piemērot tos pašus krīzes risināšanas principus, ko citās Eiropas valstīs. Uz šo vienkāršo principu ir jāuzstāj Latvijas valdībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
