1. Atbilstošas ierīces un tarifa izvēle
Senioriem ir ieteicams izvēlēties ierīci ar labi pārskatāmu, tātad – lielu ekrānu. Ja tomēr šādas vēlmes nav vai gluži vienkārši ērtāks šķiet mobilais tālrunis ar pogām, tad ir arī citas viedierīces, ko iespējams ērti ieviest ikdienā, piemēram, planšetdatori. Tajos var uzstādīt tās pašas lietotnes, kas ir pieejamas viedtālruņos, piemēram, tās, kas noder finanšu pārvaldīšanai, rēķinu apmaksāšanai, video skatīšanai un arī lasīšanai.
Svarīgi arī, lai seniors izprastu, kāpēc vispār viņam ir nepieciešama viedierīce. Vajadzētu paskaidrot, ka, izmantojot viedierīci, droši var saņemt pakalpojumus, kas iepriekš bija pieejami tikai klātienē. Tagad daudzas iestādes vairs nav nepieciešams apmeklēt fiziski, jo, piemēram, pašvaldības un valsts iestādes pieņem elektroniski parakstītus dokumentus.
Ņemot vērā, ka visu šo iespēju izmantošanai ir nepieciešams interneta pieslēgums, ieteicams savam senioram palīdzēt izvēlēties tarifa plānu. Lielākā daļa telekomunikāciju operatoru piedāvā īpašus tarifa plānus senioriem, tādēļ ir vērts painteresēties par tiem. Planšetdatoros varētu pietikt vien ar interneta pieejamību mājās, ja seniors iekārtu tikai mājās arī izmantos.
2. Telefona un lietotņu sagatavošana darbam
Būtu labi, ja viedierīces sagatavošanā darbam palīdzīgu roku senioram sniegtu kāds tuvs cilvēks, kas ar tehnoloģijām nav uz "jūs". Pirmkārt, ir nepieciešams saregulēt nemainīgos uzstādījumus, piemēram, skaņu, ekrāna spilgtumu, arī uzstādīt valodu. Daudzās ierīcēs iespējams palielināt burtus un lietotņu ikonas, kas ierīces lietošanas pieredzi senioriem padarīs daudz patīkamāku.
Svarīgi arī, lai visas biežāk nepieciešamās lietotnes ir pa rokai jeb pirmajā ekrānā. Kādas tās ir? Ziņu lietotnes, sociālie mediji, kartes, laika ziņu un arī finanšu pārvaldības lietotnes. Iespējams, te pat ir iespēja senioram iemācīt ko jaunu, ja viņš līdz šim nav saskāries ar, piemēram, karšu vai sabiedriskā transporta saraksta izmantošanu viedierīcē.
Svarīgi, lai visas lietotnes, kur nepieciešama autentifikācija, senioram ir saprotamas. Vislabāk ir vienkārši paskaidrot, kā darbojas, piemēram, sejas atpazīšana vai kāpēc, pieslēdzoties bankas lietotnei, ir nepieciešams apstiprināt tur redzamo ciparu kombināciju citā – "Smart-ID" – lietotnē. Tas ir vajadzīgs, lai banka zinātu, ka lietotājs, kurš cenšas piekļūt kontam, patiešām ir arī konta īpašnieks un pārvaldītājs. Te īpaši svarīgi ir uzsvērt, ka senioram visas darbības ir jāveic pašam un nevienam nav tiesību iejaukties koda apstiprināšanas procesos.
Svarīgi arī stingri piekodināt, ka PIN un citus kodus, kā arī personas datus nedrīkst izpaust nevienai personai. Īpaši – svešam cilvēkam, kas zvana pa tālruni un uzdodas par bankas darbinieku. Tāpat arī jāatgādina, ka nedrīkst, piemēram, "Smart-ID" aplikācijā apstiprināt PIN kodus, ja pats seniors nav iniciējis darbību, taču pēkšņi tiek saņemts pieprasījums ievadīt kodu. Šādus paziņojumus vajag ignorēt, jo var gadīties, ka krāpnieka rīcībā ir nonākusi seniora bankas piekļuves informācija (lietotāja vārds) un viņš mēģina piekļūt kontam un aizskaitīt no tā uz saviem kontiem visu tur esošo naudu.
3. Pacietība un motivēšana mācīties
Ja šī senioram nav pirmā pieredze ar viedierīcēm, tad nepieciešams vien paskaidrot izmaiņas, ja tādas notikušas. Piemēram, lietotnes logo ir mainījies vai tagad atrodas citā vietā. Arī tad, ja iepriekš bijis viedtālrunis, bet tagad seniors ir izvēlējies planšetdatoru, lielu atšķirību nebūs.
Lielāko pacietību prasīs apmācīšana no jauna, ja viedtālrunis vai cita ierīce ir jauna pieredze. Jāsagatavojas, ka būs daudz jautājumu, taču ir vērts uz tiem rūpīgi atbildēt un izskaidrot visas nianses. Jo labāk seniors izpratīs dažādu tehnoloģiju darbību, jo mazākas iespējas krāpniekiem būs viņu apmuļķot. Taču jaunās informācijas apjoms ir liels, tāpēc jārēķinās, ka tā jāpiedāvā palēnām, piemēram, katru dienu vai nedēļu iemācoties kaut ko jaunu. Svarīgi ir paskaidrot, kā rīkoties, ja, piemēram, ievadīts nepareizs klienta numurs bankas lietotnē vai nepareizs PIN kods "Smart-ID" lietotnē. Būtu jāiedrošina, ka nekas ļauns neatgadīsies.
Ja sajūti, ka senioram ir bail apgūt jaunas prasmes un programmas, ir iespēja izdomāt jaunus veidus, kā viņš var mēģināt viedierīcē veikt sarežģītākus uzdevumus. Piemēram, aicināt noskaidrot sabiedriskā transporta atiešanas grafiku, kas nozīmē vai nu attiecīgas lietotnes izmantošanu, vai meklēšanu interneta pārlūkā. Var sarunāt sazvanīties, piemēram, izmantojot videozvana funkciju, lai tādējādi seniors aprastu ar savu jauno aparātu.
4. Spēja meklēt un arī atrast palīdzību
Bieži pilsētu vai novadu bibliotēkās vai citās iestādēs tiek organizētas bezmaksas datorprasmju apmācības tieši senioriem. Vajadzētu motivēt senioru šādas mācības apmeklēt, lai viņš pilnveidotu savas prasmes un arī apgūtu ko jaunu. Tāpat tā ir laba iespēja ar vienaudžiem pārrunāt problēmas un izaicinājumus.
Dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ir klientu serviss, kas palīdzību sniedz pa tālruni. Ja iemācīsi senioram meklēt informāciju internetā, viņš tiks galā arī ar šo uzdevumu un nepieciešamības gadījumā būs spējīgs vērsties pēc palīdzības.
Taču vēl un vēlreiz: pats galvenais – jo vairāk seniors praktizēs un izpratīs dažādo funkciju būtību, jo drošāk jutīsies digitālajā vidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
