Santa Graikste: Ir jākontrolē, vai dīkstāves pabalsta saņēmēju attieksme ir godprātīga  (36)

Ir skaidrs, ka līdzās tūrisma, aviācijas, pasažieru pārvadātāju nozarēm šīs krīzes rezultātā visvairāk cieš viesu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas jomās strādājošie uzņēmumi, un tādējādi ir tikai likumsakarīgi, ka tieši šo nozaru pārstāvji visbiežāk arī vēršas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt dīkstāves pabalstu. Tas ir būtisks atbalsta mehānisms nozarei, ņemot vērā, ka, krīzei beidzoties, kafejnīcas un viesnīcas centīsies atjaunot savu darbību, un ir svarīgi, lai tajā brīdī katram no šiem uzņēmumiem būtu pieejami arī labi strādājoši, jau zināmi darbinieki.

Ir arī skaidrs, ka dažādi lēmumi attiecībā uz atbalstiem, ņemot vērā krīzes situāciju, tika pieņemti steigā, kā arī visu laiku tiek mainīti nosacījumi, labojot iepriekš pieļautās nepilnības. Šajā kontekstā vēlos norādīt uz dažiem aspektiem, kas būtu jāņem vērā gan lēmumu pieņēmējiem, gan arī pašiem pabalstu saņēmējiem.

Pirmkārt, būtu nepieciešams atrisināt situāciju, kas šobrīd liedz saņemt dīkstāves pabalstu uzņēmumu valdes locekļiem. Saprotams, ka šeit runa nav par lieliem uzņēmumiem ar daudziem darbiniekiem un labi apmaksātām valdēm. Galvenās bažas te ir par gadījumiem, kad viens un tas pats cilvēks ir, piemēram, kafejnīcas īpašnieks, valdes loceklis un arī bārmenis. Šādas krīzes rezultātā viņš paliek bez iztikas līdzekļiem neatkarīgi no tā, kāds ir viņa ieņemamais amats, jo ienākumu vienkārši nav.

Otrkārt, būtu svarīgi panākt, lai, palaižot dīkstāvē vienu daļu darba ņēmēju, bet otru turpinot nodarbināt, būtu iespējams krīzes ietvaros šos cilvēkus pēc noteikta laika apmainīt. Respektīvi, piemēram, pēc viena šādi nostrādāta mēneša atsaukt dīkstāvē esošos uz darbu, līdz tam strādājošajiem ļaujot doties dīkstāvē un saņemt valsts nodrošināto pabalstu. Tas ļautu darbā palikušajiem nepārstrādāties, kā arī dotu viņiem iespēju kādu laiku palikt mājās, tādējādi rūpējoties par savu un apkārtējo veselību. Tāpat būtu vēlams, ka, piemēram, saslimšana šajā periodā un darba nespējas lapas saņemšana darbiniekam neliegtu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu pēc atlabšanas. Šādu normu ieviešana būtu labvēlīgāka mazajam biznesam, kā arī neradītu papildu izdevumus valstij.

Un, treškārt, jau ir izskanējis, ka VID kontrolē, vai dīkstāves pabalsta saņēmēji tiešām ir dīkstāvē vai paralēli tam tiek nodarbināti. Tāpat kā jebkurā jomā, arī šajā gadījumā attieksmei ir jābūt godīgai no visām pusēm. Citiem vārdiem sakot, ir jākontrolē, vai dīkstāves pabalsta saņēmēju attieksme ir godprātīga. Skaidrs, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi daudzi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi nevar klātienē uzņemt klientus, un tas izraisa dīkstāvi. Savukārt, ja uzņēmums nodarbina šos pašus strādājošos, lai piegādātu klientiem ēdienu mājās, tā vairs nav dīkstāve, bet gan ir atrasts veids, kā turpināt gūt ienākumus, pielāgojoties jaunajai situācijai. Ja cilvēks strādā, viņš saņem algu, ja nestrādā – pabalstu. Jaucot šīs abas lietas, tiek pieļauta negodīga rīcība pret citiem nodokļu maksātājiem, kā arī kropļota konkurence.