Sarmīte Ķikuste: Par Zinību dienu bez alkohola

Balsojot Saeimā, deputāti atstāja spēkā līdzšinējos ierobežojumus (alkohola tirdzniecības laiks līdz pulksten 22) un atbalstīja arī manu ierosinājumu aizliegt alkohola tirdzniecību 1.septembrī - Zinību dienā. Šis balsojums izraisīja gan aplausus, gan skaļus iebildumus. Kāds deputāts, pēc profesijas skolotājs, man teica, ka šāds aizliegums neko nedos, jo nepilngadīgie apreibinošos dzērienus bez problēmām iegādāsies 31. augustā. Piekrītu, bet savu priekšlikumu balstīju uz konkrētiem narkologu pētījumiem, kas pierāda, ka nepilngadīgie jaunieši iedalāmi trijās grupās - vieni no tiem noteikti iegādāsies alkoholu jau krietni agrāk, jo tā ir viņu pārliecība, ka svētki jāsvin tieši tā. Otri - nelietos alkoholu nekādā gadījumā, pat ja viņiem to pienesīs klāt jau gatavu, jo tā ir šīs jauniešu grupas pārliecība. Trešie - ir tā saucamie "svārstīgie", kuri nelietos alkoholu, ja tas nebūs pieejams. Šī ir vislielākā jauniešu grupa. Un, ja kāds no viņiem, pateicoties alkohola iegādes ierobežošanas pasākumiem, nesāks savu "alkoholiķa karjeru", es uzskatīšu, ka ir paveikts liels darbs. Ienākumi no alkohola tirdzniecības valdībai nedrīkst būt tik svarīgi, lai par šo maksu pārdotu savas tautas jauniešu veselību.

Daudzas valstis izsludina "dienu bez tabakas", "dienu bez narkotikām", "dienu bez auto" - kāpēc mēs, vecāki, nevarētu rādīt piemēru saviem bērniem un vienu dienu gadā iztikt bez alkohola? Un kura gan diena būtu vairāk piemērota, ja ne 1. septembris - Zinību diena! Veselā sabiedrībā vecāki, ja vajag, atsakās no ērtībām bērnu dēļ, audzina, rādot piemēru, un vienmēr saudzē viņus - dabā tā nolikts! Daudzi autori ir vienisprātis, ka vecāku paraugs un attieksme pret bērnu un sevišķi pusaudžu vajadzībām ir jebkuras atkarības profilakses efektīvākais ceļš. Tā ir ne tikai iestāšanās par atturību, bet arī tautas pašapziņas celšana un pašcieņas apliecināšana. Atturības ideja bieži vien tiek vērtēta kā muļķība vai nejēdzība, nevis nepieciešamība, ja gribam dzīvot kā ilgtspējīga veselu cilvēku sabiedrība. Nelietot alkoholu nenozīmē sēdēt mājas pie televizora dziļā vientulībā. Patiesībā tas nozīmē aizsteigties priekšā - zināt vairāk un izdarīt labāk, kad rodas jaunas vērtības un paveras iespējas realizēt idejas.

Zviedrijā likumi stingri ierobežo alkohola tirgošanas laiku, svētdienās veikali vispār nestrādā, alkohols tiek pārdots no 20 gadu vecuma, tikai pēc personas apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, arī pircēji alkohola reibumā netiek apkalpoti, 65% no katra stiprā dzēriena pudeles cenas ir akcīzes nodoklis. Latvijā nepilngadīgu jauniešu mēģinājumi nopirkt alkoholu joprojām izrādās sekmīgi.

Ir pierādīts, ka alkohols joprojām nodara cilvēcei daudz lielāku postu nekā visi kari, zemestrīces, ūdensplūdi un slimības. Dzeršanas dēļ tūkstošiem cilvēku mirst agrā, bieži nedabīgā nāvē un negadījumos, krīt nabadzībā, cieš badu, pastrādā noziegumus, izposta ģimenes, grimst tikumiski, nododot šo baismīgo stafeti nākamajai paaudzei. Pierādīts, ka 3,8% nāvju (6,3% vīriešiem un 1,8% sievietēm) ir saistāmas ar alkoholu, bet vecumā virs 60 gadiem šis skaitlis ir vēl augstāks -5,3%. Alkoholisms ir slimība, un tās ārstēšana ir ārstu kompetencē, bet likumdevēju kompetence ir aizstāvēt sabiedrības kopīgās intereses un ierobežot alkohola pieejamību, sevišķi pusaudžu vidū, jo bērniem, kuri sākuši lietot alkoholu 15 gadu vecumā ir 10 reizes lielāks risks dzērumā iesaistīties kautiņā, 5 reizes lielāks risks nonākt alkohola atkarībā. Ja dzeršanas galvenā problēma būtu dzērāja varbūtējs kaitējums sev, alkohola lietošana varētu tikt uzskatīta par katra personīgu lietu. Taču indivīda tiesības uz brīvību neietver sevī tiesības darīt pāri citiem cilvēkiem, ja alkohola lietošanu pavada nevērīga un aizskaroša uzvedība.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) uzskata, ka šī norma ir nesamērīga, tādēļ viņš rosināšot "izravēt" minēto priekšlikumu no likuma galīgajā lasījumā vistuvākajā laikā. Ar šo iesāktās metodes cīņai pret atkarību nevis izgāzīsies, bet tiks apzināti izgāztas, jo tiks atbalstītas to intereses, kuriem svarīga vienīgi peļņa.

"...kādreiz, senos laikos latvieši nedzēra... " - tās, protams, ir tīrās pasakas. Taču visos laikos kungi ir mēģinājuši izmantot apreibināšanu, lai slāpētu neapmierinātību ar dzīvi un nepieļautu brīvdomību. Tādēļ tie, kas nedzēra, parasti dzīvoja labāk un savu godu krogos nenodzēra.

Esmu gandarīta, ka mans priekšlikums aizliegt 1.septembrī - Zinību dienā - tirgot alkoholu ir pievērsis sabiedrības uzmanību alkoholisma problēmai. Esmu saņēmusi neskaitāmus telefona zvanus, esmu ieguvusi savu "fanu" pulciņu, kuri man cītīgi raksta vēstules, atzīstot, ka idejiski viena diena bez alkohola ir atbalstāma, pat, ja trešajā lasījumā priekšlikums netiks atbalstīts.