Izglītības procesā katram iesaistītajam - skolām, skolotājiem, direktoriem, pašvaldībām, vecākiem, kā arī - valstij kopumā, ir sava atbildība un konkrēti uzdevumi, kas jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu, pieejamu un resursu izmantošanas ziņā pārdomātu izglītības sistēmu, un īpaši svarīgi tas ir administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izglītības sākumposmā skola ir pēc iespējas tuvāk bērnam, šajā posmā svarīgs ir labs skolotājs un mācību klase, bet nav pieļaujams, ka tajā mācās 3-4 skolēni. Šāda situācija nerada bērnu izaugsmes un konkurences iespējas. Savukārt attīstot un koncentrējot vidusskolas, jānodrošina izcila materiāli tehniskā bāze, kvalitatīvi sagatavoti pedagogi, kā arī - jārūpējas par skolēnu nogādāšanu skolās.

Skolu direktoriem un skolotājiem jādomā par izglītības dažādošanu - piesaistot savām iestādēm skolēnus, tiks veicināta skolu attīstība, ikviena spējām un vajadzībām atbilstoša izglītība. Skolotājam jārada skolēnā interese par mācībām un jāliek saprast, ka mācīties nav viegli, ka rezultāts un panākumi būs tikai tad, ja tiks pieliktas pūles un ieguldīts smags darbs.

Svarīgi, lai pašvaldības, kā skolu dibinātāji, rūpējas par izglītības iestāžu uzturēšanu, veicina darba vietu radīšanu savā teritorijā - tad neaizplūdīs iedzīvotāji, vēlēsies tur skolot savus bērnus. Un šādā pašvaldībā jautājums par skolu pastāvēšanu nav un nebūs aktuāls.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija rūpējas par pedagogu izglītošanu un atalgojumu, pilnveido izglītības finansēšanas kārtību, nodrošina struktūrfondu līdzekļu investīcijas. Bet pārējo iestāžu uzmanības lokā ir sociālais darbs ar vecākiem un ģimenēm, lai nodrošinātu, ka bērns vispār nonāk skolā, ceļu sakārtošana u.c.

Kā veiksmīgu piemēru izglītības piedāvājuma dažādošanā var atzīmēt Saldus rajona Kalnu vidusskolu - vienīgā vispārizglītojošā skola Latvijā, kur licencēta un tiek īstenota militārā novirziena programma, kas gan piesaista talantīgus jauniešus no citām pašvaldībām, gan nodrošina skolas attīstību. Bet Nīgrandes pamatskolā piedāvātā korekcijas programma un īpaši izstrādātā elektroniskā sekmju uzskaites un analīzes sistēma nodrošina iespēju mācīties bērniem dažādām vajadzībām, kā arī - pašiem skolēniem iesaistīties savu sekmju prognozē, bet vecākiem - ērti sekot līdzi savu bērnu rezultātiem un to analīzei.

Preiļu Valsts ģimnāzija - izmantojot nacionālo un Eiropas Savienības finansējumu aprīkota ar kvalitatīvu materiāli tehnisko bāzi, īpaši - dabaszinātnēs un matemātikā, tajā strādā atbilstoši sagatavoti skolotāji, ar izciliem sasniegumiem mācās ieinteresēti jaunieši no plašas apkārtnes.

Profesionālajā izglītībā jāpalielina audzēkņu īpatsvars, jālauž stereotipi, jāturpina uzlabot infrastruktūra, lai sasaistītu profesionālās izglītības programmas ar katra reģiona vajadzībām un perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm. Šāda pieeja vērojama Preiļu arodvidusskolā - izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus uzlabota gan materiāli tehniskā bāze, gan pilnveidota profesionālā orientācija, iedāvājot profesijas, kas saistītas ar reģiona tautsaimniecības attīstību, ieinteresēti un piesaistīti audzēkņi.


*sagatavojusi Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form