Pagājušā nedēļā viens no Par Labu Latviju (PLL) dibinātājiem, Beļēviča kungs teica: "Latvijā neko vairs nedrīkstētu darīt kompānijas, kas reģistrētas ārzonās. Un tai naudai, kas pašlaik atrodas ārzonās, vajadzētu atgriezties Latvijā. Lai visi tie cilvēki un uzņēmumi atdod naudu Latvijai, samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma vai peļņas nodokli, un lai viņi visi ir godīgi cilvēki". Tā tiešām ir krietna doma, tas Latvijai nestu būtisku labumu un ļautu kaut nedaudz vairot uzticību tiem kuri tagad raujas pie varas.

Taču šis Beļēviča kunga apgalvojums, vai vairāk cerība, ir kontrastā ar to, ko nesen teica Šķēles kungs, kad tika vaicāts par ar viņu saistīto ārzonu kompāniju "The Yew Tree Trust".  Šķēles kungs ne vien atteicās žurnālistiem atbildēt, kādas funkcijas šī kompānija veic, viņš arī piebilda, ka pēc viņa domām, ārzonās notiekošās darbības: "ir uzticības darījumi, kuri tiek praktizēti Eiropas Savienības (ES) telpā, lai nodalītu īpašuma tiesības no kaut kādām biznesa interesēm. Katram cilvēkam ES ietvaros ir atļauts brīvi izvēlēties to darbību".

Vai tiešām, ....vai tiešām Šķēles kungs domā, ka ar ieguldījumiem ārzonu uzņēmumos viss ir pilnīgā kārtībā, tātad "uzticības darījumiem," kas tiek veikti Latvijā vai ES valstīs, vai ārzonās, kā Jersey, Isle of Man, vai Gurnsey salās, pēc būtības nav nekādas starpības? Vai tas ir tas, par ko Šķēles kungs, kas ir bijušais Latvijas premjerministrs, un pēc paša teiktā, Latvijas patriots, mūs grib pārliecināt?

Jautājums ir samērā vienkāršs, kāpēc cilvēki vispār varētu vēlēties ieguldīt naudu ārzonās? Finanšu speciālisti min vairākus iemeslus:

1.        Lai maksātu mazākus nodokļus. Piemēram, Jersey un Gurnsey salās, uzņēmuma ienākuma nodoklis ilgstoši bija 0%.  Lai gan no 1995. līdz 2004. gadam uzņēmuma ienākuma nodoklis Latvijā ir bijis pēc Ungārijas pats zemākais ES, un no 2004. gada trešais zemākais ES - tikai 15%, taču saprotams, ka tas ir vairāk nekā 0%.

2.        Iespēja uzkrājumus miršanas gadījumā nodot tikai vienam cilvēkam, nevis teiksim katram bērnam līdzīgās daļās, ka arī, lai līdzekļi būtu pasargāti no tiesvedības, bankrota un laulības šķiršanās gadījumā.

3.        Jo investīcijas ir mazāk regulētas, cilvēks vai trasts naudu var ieguldīt riskantākās investīcijās.

4.        Ja nauda iegūta nelegāli, tad to ieguldot ārzonās ir labs veids kā to noslēpt.

Vai kāds no augšminētiem faktoriem varētu būt iemesls, kāpēc Šķēles kungam bija saistība ar ārzonu uzņēmumiem ?

Pretējs jautājums ir, kāpēc cilvēks, vēl jo vairāk politiķis, varētu negribēt ieguldīt naudu ārzonās?

 

1.        Šāda ieguldīšana, ja tā darītu lielākā daļa turīgo, nopietni  apdraudētu pasaules valstu ekonomikas, jo stimulē burbuļu izveidošanos un recesiju viļņus, jo neļauj valstīs izveidoties godīgai konkurencei.

2.        No ētikas viedokļa, naudas noguldīšana ārzonu bankās var tikt uzskatīta par nacionālās suverenitātes apdraudēšanu, jo nenoliedzami  samazina naudas plūsmas caurspīdīgumu un rada papildus grūtības valsts nodokļu uzraudzības institūcijām.

3.        Šāda rīcība pēc būtības ekspluatē valsti kurā nauda nopelnīta, jo ieguldot to ārzonu uzņēmumos tiek daļēji apieti valsts nodokļi, un valstij, kas palīdzējusi radīt šos materiālos labumus, nav iespējas tos pat atgūt.

4.        Ir skaidrs ka ārzonās noguldīto naudu turpina izmantot gan teroristi, gan arī valstis, kam jāizvairās no ANO noteiktām finansiālām sankcijām.

 

Lai cīnītos ar ārzonu situāciju, Ekonomiskās Kooperācijas organizācija, kopā ar Eiropas Savienību un ASV pēdējos piecos gados ir izveidojuši tā saucamo "pelēko sarakstu", kurā ietilpst valstis, kam ir būtiski trūkumi nodrošināt finanšu caurskatāmību. Šinī sarakstā ir bijušas gan Kaimana salas (Cayman), Lihtenšteina, Bermuda salas, gan Šķēles kunga iecienītās Jersey, Guernsey un Isle of Man. Lai gan Šveices bankas  nav tehniski ārzonā, daudzus gadus Šveices likumi atļāva neizpaust noguldītāju vārdus. ASV un ES izdarītā spiediena rezultātā, 2010. gadā Šveices banka "Union Bank of Switzerland" (UBS) ASV varas iestādēm samaksāja sodu 780 miljonus USD un piekrita sniegt informāciju par noguldītājiem, kas, iespējams, izvairījušies no nodokļu maksāšanas ASV. 

Līdzīgi tam ko ieteica Beļēviča kungs, pagājušā gadā ASV izziņoja, ka tie kas līdz šim ieguldījuši naudu ārzonās, bet tagad samaksās nesamaksātos nodokļus un soda naudu, krimināli netiks sodīti. Vairāk nekā 15 000 ASV bagāto iedzīvotāju izmantoja šo iespēju. ASV un ES varas iestādes tic, ka Šveices piemēram sekos mazās ārzonu salas, pretējā gadījumā tām varētu draudēt finanšu izolācija. Apsveicams ir arī fakts, ka ASV ir uzsākusi  cīnu ne tikai pret savas valsts nodokļu likumu pārkāpējiem, ar "Global High-Wealth Initiative" palīdzību tā ir gatava vērsties pret, uzņēmumiem, vai personām, neatkarīgi no valsts piederības, ja radīsies aizdomas, ka notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. 2005. gada novembrī ES savienība pārskatīja savu nodokļu direktīvu (Savings Tax Directive), kas noguldītājiem ārzonās deva divas izvēles, vai nu par pelņu ziņot savas valsts nodokļu iekasēšanas institūcijām un nomaksāt attiecīgos nodokļus, vai arī ārzonu bankām būs jāietur ienākuma nodoklis, no 2005. gada 15%, no 2008. gada 20% un no 2011. gada 35%.

Taču kā teica Joseph Stiglitz (2001. gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā):

"Ja valdības būtu gribējušas jau laikus šādas ārzonas, kurās cilvēki izvairās no nodokļiem, aizvērt, tās sen to varēja izdarīt. Ja bagātāko septiņu valstu bankas pārtrauktu sadarbību ar šīm ārzonu bankām, tās beigtu pastāvēt".

 Pēc šīs informācijas izlasīšanas, mums katram būtu jāvaicā, kas ir tas, ko mēs varam un drīkstam sagaidīt no mūsu valsts bijušajiem, esošajiem un nākotnes vadītājiem?

Vai tiešām ir tā, ka viss, kas nav "oficiāli" nelegāls, viņu acīs ir vienmēr legāls?

Vai mēs drīkstam cerēt, ka Šķēles kungs un citi kungi mums pateiks, kāpēc viņi ieguldījuši naudu ārzonu bankās un nevis Latvijas, vai ES bankās?

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka naudas ieguldīšana ārzonu bankās nav "uzticības darījumi" un izņemot dažus izbijušus Āfrikas valstu vadītājus, ne bijušie, ne esošie valstu vadītāji naudu ārzonu bankās neiegulda augšminēto faktoru dēļ.

Mums visiem kopā jācer, ka Šķēles kungs un viņam līdzīgie sapratīs, ka Latvijas iedzīvotāji nepieļaus to, ka cilvēki, kuriem ir bijuši neskaidri darījumi ar ārzonu bankām, varētu vadīt mūsu valsti!

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form