Pēdējās nedēļās masu mēdijos vairākkārt parādījusies informācija par Cutty Sark regates flotes ierašanos Rīgā 2003.gada 10.-13.augustā un ar šīs flotes uzņemšanu saistītajām problēmām. Mazāk ir izpratnes kas ir šī regate un kam šī vizīte Rīgā vairāk vajadzīga – jūrniekiem un burātājiem vai rīdziniekiem un mūsu pilsētas viesiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
“Cutty Sark Tall Ships’ Races” ir ikgadējas un vienas no pasaulē galvenajām burinieku un jahtu burāšanas sacensības. Šīs regates notiek kopš 1956.gada, kad daži entuziasti nolēma iesaistīt aktīvā apritē pasaules lielākos buriniekus un noorganizēja pirmo reisu Torbeja – Lisabona. Regati organizē Starptautiskā burāšanas mācību asociācija (ISTA). Kopš 1972.gada regates ģenerālsponsors ir kompānija “Cutty Sark Scots Whisky”. Savukārt viskija nosaukums cēlies no 1869.gadā Skotijā būvētā burinieka “Cutty Sark”, kas jau vairāk kā 40 gadus noenkurots Londonā, Temzas krastā, netālu no Grīnvičas observatorijas un ir viens no pasaulē slavenākajiem jūrniecības muzejiem.

Regates mērķis ir pulcināt kopā pasaules jauniešus, lai tie iepazītu pasauli, iemācītos uzņemties atbildību par sevi, saviem komandas biedriem un saviem kuģiem. Tādēļ vismaz pusei no komandas jābūt vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Regatē katru gadu piedalās no 70 līdz 100 burinieki un jahtas no 20 līdz 30 valstīm, katrā regates ostā ierodas no 2000 līdz 3000 jūrnieki un burātāji. Burāšanas pieredze nav obligāts priekšnoteikums, lai piedalītos, to iegūst reisa laikā.

Regates galveno balvu “Cutty Sark Trophy” neiegūst ne lielākais ne ātrākais regates dalībnieks. Tā tiek pasniegta kuģim, kura komanda, pēc pārējo dalībnieku ieskata, visvairāk atbilst priekšstatam par starpnacionālo sapratni un draudzību. Regatē katru gadu iesaistītas 4 ostas 4 valstīs. No pirmās uz otru – sacensību posms, no otrās uz trešo – kuīza posms, kura laikā ir iespēja burāt uz citu dalībnieku kuģiem, tādejādi vēl vairāk nostiprinot šo draudzības ideju. No trešās uz ceturto – otrs sacensību posms.

Par iespējām uzaicināt “Cutty Sark” regati savā ostā katru gadu notiek sīva cīņa. Lemts tiek četrus gadus uz priekšu. Pirmoreiz pieteikt Rīgu kā vienu no regates ostām 1992.gadā mēģināja jahtu kapteinis Egons Stieģelis, pietrūka zināšanu par šo regati un pieredzes. 1996.gada ISTA konferencē Londonā tika lemts par regates maršrutu Baltijas jūrā 2000.gadā. Biju pārliecināts, ka jāmēģina vēlreiz. Pirmais un uzreiz šai idejai atsaucās Gunārs Šteinerts, tobrīd Latvijas pārstāvis Starptautiskajā jūrniecības organizācijā, tābraucējs kapteinis un jahtu kapteinis. Projekts likās interesants arī Rīgas Domei. Piecās minūtēs, kas tiek dotas katram pretendentam, Rīgas mērs Māris Purgailis un kapteinis Šteinerts mūs pieteica godam. Toreiz 14 ostu konkurencē zaudējām, jo pēc viesošanās Sanktpēterburgā 1996.gadā ISTA pārstāvjiem bija šaubas, vai arī mēs esam spējīgi pienācīgi uzņemt šādu floti.

Pēc konferences organizatori mums paskaidroja: “Un jūs iedomājāties, ka pietiek atbraukt uz konferenci reizi četros gados, lai regate notiktu pie jums? Ir jāpiedalās pašiem, ir jābūt šajā kustībā! Un tad mēģiniet nākošreiz…” Tonakt mums ar kapteini Šteinertu tapa plāns – ja gribam pieteikt Rīgu vēlreiz, jāpiedalās regatē, jāatgādina par sevi un Rīgu. Iepriekš no Latvijas bija piedalījušās jahtas “Sparta” un “Iskra”. Kopš 1998.gada jahta “Spaniel” atsāka Latvijas jahtu piedalīšanos regatē un šobrīd ir titulētākā jahta flotē. Četros gados esam piedalījušies 7 no 8 sacensību posmiem un izcīnījuši 6 godalgotas vietas, tajā skaitā pēdējos trijos posmos – pirmās vietas.

Patlaban “Spaniel” jau ir Vidusjūrā ceļā uz Alikanti Spānijā, kur 8.jūlijā tiks dots starts šī gada regatei. Šogad “Spaniel” komandai būs papildus slodze – ne tikai aizstāvēt savas līderpozīcijas, bet arī aicināt citu jahtu un buriniekus kapteiņus un komandas apmeklēt Rīgu. Šim nolūkam labi palīdzēs triju Latvijas lielāko ostu ietekmīgāko alus darītāju produkcija…

1999.gadā mūs jau pazina, Rīga pieteica savu kandidatūru trešo reizi un uzvarēja. 2003.gada regate notiks pa maršrutu Gdiņa – Turku – Rīga – Lībeka/Traveminde. Kruīza posmā Turku – Rīga kuģi kā vienmēr saņems ielūgumus viesoties arī citās ostās pa ceļam. Pēc mana ierosinājuma regates flotes uzņemšanā iesaistījusies arī Liepāja un Ventspils. Tas dod iespēju mums šos svētkus sarīkot ne tikai rīdziniekiem. Savukārt ostām tas dod iespēju iezīmēt sevi Eiropas burātāju kartēs, jo nav noslēpums, ka daudziem no viņiem ostas uz austrumiem no Kopenhāgenas ir “terra incognita”. Liepāja un Ventspils patlaban strādā pie savas programmas, kas jāizveido interesanta (lai spētu piesaistīt kuģus) un kompakta (jo kuģi uzkavēsies tikai 1-2 dienas).

Bet kas tad īsti notiks Rīgā? Jāpaskaidro, ka katrā ostā 4 dienu garumā notiek kultūras un sporta programma. Ir obligātie pasākumi – kapteiņu pieņemšana pie pilsētas mēra, kadetu balle, komandu parāde cauri pilsētai, komandu sporta spēles. Ir kultūras programma, ko katra pilsēta sagatavo pēc saviem ieskatiem – koncerti, izstādes. Gandrīz visi burinieki ir atvērti apskatei. Piestātnēs līdz vēlai naktij skan mūzika, tusiņi notiek uz kuģiem un ap tiem. Tradicionāli pēdējā vakarā notiek uguņošana. 13.augusta rītā notiks “Buru parāde” – kuģi izkārtoti noteiktā secībā atstās Rīgu, lai dotos uz starta vietu.

Diemžēl vairākkārtējā varas maiņa Rīgas Domē nenāca par labu regates sagatavošanai. Lai gan pirmā rīcības komiteja, kurā ietilpst Rīgas Domes, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji un burātāji, tika apstiprināta jau pirms 2000.gada 29.februāra, kad tika parakstīts līgums starp Rīgas Domi un ISTA, vairākkārt ir mainījies gan komitejas sastāvs, gan plāni par flotes izvietošanas vietām un krasta pasākumu norisēm.

Ir jāsaprot, ka gadījumā, ja mēs uzņemsim regati veiksmīgi, šie burinieki un jahtas mūsu ostās atgriezīsies un atvedīs arī citus. Ja izgāzīsimies, tad atkal uz Daugavas, Ventas un Liepājas tirdzniecības kanālā atkal gadus desmit mūs miers un klusums. Ļoti ceru, ka šobrīd, kad pasākumu plāns galvenajās līnijās ir apstiprināts, atlikušais laiks būs pietiekams, lai visu paspētu izdarīt godam un atbilstoši līguma prasībām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form