Mēdz teikt, ka bankai un mušai ir viena kopīga īpašība - tās abas var nosist ar avīzi. Cilvēciski gluži saprotama ir komercbanku vēlme «grūtajās dienās» izvairīties no «liekas» publicitātes, kas, kā parasti uzskata, varētu radīt «nevajadzīgu» ažiotāžu. Vēlme noslēpt nebūšanas bieži vien nonāk pretrunā ar Kredītiestāžu likuma normām, taču bēdīgākais ir tas, ka Latvijas Banka, šķiet, sāk raudzīties caur pirkstiem uz «sīkiem» šī likuma pārkāpumiem, lai tikai saglabātu mieru un klusumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kredītiestāžu likuma 92. pants nosaka, ka ikvienai kredītiestādei līdz 1.maijam oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» jāpublicē iepriekšējā gada darbības pārskata bilance un auditoru atzinums par to. 93.pants nosaka, ka bankām, kam ir atļauts pieņemt fizisku personu noguldījumus, «Latvijas Vēstnesī» jāpublicē arī ceturkšņa bilance; tas jādara ne vēlāk kā mēnesi pēc ceturkšņa beigām, tātad pirmā ceturkšņa bilance jāpublicē līdz 30.aprīlim. Atgādināšu, ka jau vairāk kā gadu tiesības pieņemt fizisku personu noguldījumus ir visām komercbankām, izņemot nelielo «Latvijas Biznesa banku».

93.panta prasības šā gada 30.aprīlī neievēroja četras komercbankas - «Aizkraukles banka», «Baltijas tranzītu banka», «Latvijas krājbanka» un «Paritāte». Neviena no tām laicīgi nepublicēja pirmā ceturkšņa bilanci. Tiesa pirmās trīs no minētajām bankām ir sniegušas informāciju par galvenajiem darbības rādītājiem Latvijas Komercbanku asociācijai, un skaitļi neliecina par jebkādām problēmām. Ar «Paritāti» ir sarežģītāk. Tā vēl šorīt nebija publicējusi ne tikai pirmā ceturkšņa bilanci, bet arī gada pārskata bilanci un auditoru atzinumu, bet Komercbanku asociācijai nav sniegusi ziņas par pirmā ceturkšņa peļņu vai (drīzāk) zaudējumiem.

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš uz jautājumu, kādas sankcijas tiek piemērotas bankām, kas neievēro informācijas atklāšanas prasības, atbild - «tā ir mūsu iekšējā lieta». Kredītiestāžu likums konkrētu sodu neparedz, teorētiski bankai var uzlikt līdz 5000 latu naudas sodu. Tiesa, Latvijas Bankai nav publiski jāziņo par uzliktajiem sodiem, taču šobrīd ir acīmredzami, ka Latvijas Banka nespēj vai nevēlas panākt Kredītiestāžu likuma normu ievērošanu.

«Neatkarīgās» rīcībā «Paritātes» gada pārskats ir, jo tā paša Kredītiestāžu likuma 91.pantu, kas ļauj ikvienam interesentam iepazīties ar kredītiestādes gada pārskatu jau no 1.aprīļa, banka pildīja teicami, piegādājot to par ar kurjeru.

Acīmredzami, ka galvenais iemesls, kādēļ kavējas auditoru atzinuma publicēšana, ir tā pēdējais teikums: «Šie apstākļi rada būtiskas šaubas par Bankas spēju turpināt savu darbību nākotnē.» «Apstākļi» ir darbības ierobežojumi, ko Latvijas Banka noteikusi «Paritātei» (starp citu, tie noteikti jau pagājušā gada oktobrī, bet plašāka publika par tiem uzzināja tikai pagājušajā nedēļā), kā arī papildu uzkrājumu veidošana kredītiem jau šā gada pirmajā ceturksnī, kas «ievērojami» samazinājusi bankas pašu kapitālu. No tā paša gada pārskata piezīmēm ir zināms arī, ka pēc «konsultācijām ar Latvijas Banku» tiek gatavota bankas akciju kontrolpaketes pārdošana, kas varētu palīdzēt atjaunot zaudēto pašu kapitālu.

Šobrīd publika var tikai minēt, cik bēdīgs īsti ir «Paritātes» stāvoklis. Bankas pašu kapitāls pagājušā gada beigās bija 2,949 miljoni latu, papildus uzkrājumi pirmajā ceturksnī - 3,344 miljoni latu, darbības ierobežojumu dēļ bankas pelnītspēja nav necik liela - secinājumu, ka šobrīd bankas pašu kapitāls ir tuvu nullei, un labi vēl, ja no pozitīvās puses, var izdarīt katrs, kas pārzin grāmatvedības pamatus. Vēl var minēt vairāk nekā četru miljonu latu atšķirību starp Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem par komercbanku peļņu pirmajā ceturksnī - asociācijas datos trūka tieši «Paritātes» zaudējumu... Tiesa, Latvijas Banka saglabāja «Paritātei» tiesības pieņemt fizisku personu noguldījumus, taču to šajā bankā vienalga praktiski nav.

Ļoti iespējams, ka visi šie minējumi ir drūmāki par patieso lietu stāvokli. Gandrīz droši, ka «Paritātes» stāvoklis šobrīd uzlabojas, jo iepriekš minētie uzkrājumi izveidoti kredītiem, kas nodrošināti ar ASV augsto tehnoloģiju kompāniju vērtspapīriem, bet šobrīd ASV fondu tirgus beidzot atkopjas pēc ilgstoša krituma. Maz ticams, ka potenciālais kontrolpaketes pircējs nepārzin bankas stāvokli un varētu mainīt plānus, ietekmējoties no publikācijām Latvijas presē. Vēl mazāk ticams, ka Latvijas prese varētu izraisīt jebkādu ažiotāžu bankas klientu vidū, jo rezidentu noguldījumi veido mazāk par vienu procentu bankas kopējo noguldījumu.

Kādēļ «Paritātes» vadība vilcinās publicēt pat likumā paredzēto informāciju? Un kādēļ Latvijas Banka uz to raugās caur pirkstiem?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form