Uldis Tatarčuks: Viedas pilsētas Latvijā

Šī brīža enerģētikas krīze liek steidzami meklēt risinājumus energoefektivitātes uzlabošanai un iedzīvotāju labklājības veicināšanai Latvijas pilsētās. Mūsdienās mēs dzīvojam savienotā pasaulē – izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, cilvēkiem ir iespēja strādāt jebkurā vietā un laikā, turklāt, ne tikai vienas pilsētas vai valsts ietvaros, bet arī atrodoties dažādās pasaules malās.

Arī liela daļa Tet darbinieku ir pārcēlušies uz dzīvi ārpus pilsētas un tuvāk dabai, vienlaicīgi veicot ļoti tehnoloģiskus darba pienākumus, piemēram programmējot vai izstrādājot dažādus dizaina risinājumus. Šīs tendences ļauj prognozēt to, ka, pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, iedzīvotāji nākotnē arvien brīvāk izvēlēsies ne tikai savu darba vietu, bet arī dzīvesvietu, kā rezultātā arī pašvaldībām un pilsētām nāksies konkurēt savā starpā, lai radītu labāku vidi saviem iedzīvotājiem. Tomēr dzīvojot savienotā pasaulē, mums ir jādomā ne tikai par pilsētu konkurētspēju, bet arī valsts konkurētspēju, ieviešot vienotus viedus risinājumus iedzīvotāju labklājības veicināšanai un eksportspējīgu produktu ieviešanai.

Raugoties uz viedajām pilsētām pasaulē, redzam, ka tās nebūt nav starp lielākajām vai bagātākajām, bet tās ir domājušas gudri, rīkojošās stratēģiski un atradušas katra savu nišu. Tādas pilsētas kā Oslo vai Tallina ir prasmīgi apzinājušas savus resursus un noteikušas stratēģisko virzienu, kura īstenošanā tiek iesaistīti dažādu industriju spēlētāji. Arī mums ir jāapzinās, ka nevaram būt izcili visās jomās, un līdzīgi, kā katrs cilvēks specializējas noteiktā jomā, arī pilsētām būtu jāspecializējas konkrētā virzienā, gudri izvēloties risinājumus, kas ir līdzsvarā starp investīciju apjomu, iegūto vērtību un arī vērtējumu no sabiedrības.

Mūsdienās, izvēloties dzīvesvietu konkrētā vietā, iedzīvotāji primāri izvērtē kvalitatīvas dzīves nodrošinājumu – zaļāku vidi un ērtu infrastruktūru, tādēļ pašvaldību un pilsētu pārstāvjiem jādomā, kuri risinājumi ir svarīgākie viņu iedzīvotājiem un kā tos visefektīvāk nodrošināt, pašvaldībām sadarbojoties savā starpā. Atrodot stratēģisko virzienu Latvijai, mēs spēsim konkurēt arī starptautiskā līmenī.

Lai spertu pirmos praktiskos soļus, pilsētām un pašvaldībām ir jādarbojas divos virzienos: pirmkārt, jāizvērtē, kas ir jāpaveic pēc iespējas ātrāk un kādi risinājumi un tehnoloģijas ir pieejami jau šodien; otrkārt - jāraugās ilgtermiņā un jāsāk veidot nākotnes pakalpojumi, izstrādājot tehnoloģijas un veicot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Tajā pašā laikā, ieviešot jaunus risinājumus šobrīd, ir jādomā, kā tos varēs ērti iekļaut nākotnes infrastruktūrā, piemēram, pārraidīt datus un uzkrāt informāciju. Ir jāizvērtē, kā viedās gaismas varēs savienot ar luksofora vadības sistēmu, enerģijas uzskaites sistēmu, stāvvietu sistēmu u.tml., tātad, jāsaprot, kāda ir atvērtā datu apmaiņas pieeja.

Jebkuru sistēmu – vai tā būtu novērošana kameru tīklā, gudrās stāvvietas vai vides kvalitātes sensori - būs iespējams ieviest tikai tad, ja būs pieejama nepieciešamā pamata infrastruktūra, tostarp, pietiekami ātrs un stabils internets, dažādi enerģijas ieguves un uzkrāšanas risinājumi, kā arī datu platformas. Tāpēc pašvaldībām un pilsētām ir jāievieš risinājumi, lai pārvaldītu visas datu platformas vienotā ekosistēmā. Ieviešot tehnoloģijas, kuras spēj apstrādāt liela apjoma datus un atrast sakarības, un tās savienojot ar algoritmiem, datu apstrādes automatizētiem risinājumiem un cilvēka inteliģenci, mēs varam nonākt pie izcila risinājuma. Vienlaikus izstrādājot jaunus risinājumus, ir jādomā nevis par to, kā apgūt finansējumu, bet gudri investēt, lai ar mazāku investīciju apjomu sasniegtu labākus rezultātus.

Ir jāpārtrauc baidīties no neizdošanās un jāsāk eksperimentēt, sperot pirmos praktiskos soļus viedo pilsētu virzienā, jo bez mēģināšanas un izvērtēšanas nekas neizdosies. Vienlaikus ir svarīgi uzreiz nepaļauties uz lielo ražotāju vai mazo jaunuzņēmumu prezentētajiem risinājumiem, bet sākotnēji pārbaudīt tos dzīvē – kā šie risinājumi darbojas reālā pilsētā. Arī mēs šobrīd eksperimentējam ar dažādām tehnoloģijām, savienojot tās vienotā pārvaldes sistēmā, lai nākotnē ietaupītu investīcijas, uzlabotu pilsētvides kvalitāti un pārvaldības risinājumus. Eksperimentu kultūra ir svarīga un, lai to veidotu un nonāktu pie labākajiem risinājumiem, ir jāsadarbojas visiem - jau pieredzējušiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Mūsu šodienas drošības un vides kvalitātes izaicinājumi pieprasa koordinētu un ātru rīcību viedo pašvaldību jomā. To ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja visiem ir kopīga un skaidra vīzija, kā arī katrs iesaistās ar savām zināšanām un resursiem. Mums ir nepieciešama koordinēta sadarbība starp pašvaldībām, akadēmisko sektoru, un uzņēmumiem, kā arī ir svarīgi uzklausīt iedzīvotāju idejas, lai kopā varam ieviest jaudīgus risinājumus labklājīgai nākotnei.