Foto: LETA
Šis ir laiks, ko nākotnē noteikti atcerēsimies kā "naturālās saimniecības beigas" banku nozarē. Modelis "paši ražojam, paši pārdodam" ir sevi izsmēlis, tā vietā veicinot sadarbību ar tehnoloģiju nozari un finanšu jomas jaunuzņēmumiem. Ko tas nozīmē klientiem?

Jebkāda veida finanšu pakalpojumi kļūst pieejamāki un lietotājam draudzīgāki, atbalstot klientu paradumus un vajadzības. Arī tādas, par kurām klienti paši var atļauties nedomāt. Piemērs? Maksājumu drošība.

Tā, piemēram, no 1.aprīļa autentifikācijai maksājumiem internetbankā ar kodu karti vien nepietiks. Jaunie risinājumi pārsvarā attieksies uz maksājumiem internetbankā virs 30 eiro vienā maksāšanas reizē uz citu banku. Risinājumi dažādās bankās būs atšķirīgi, starp tiem, piemēram, būs unikālie kodi, kurus varēs saņemt mobilajos tālruņos, kodu kalkulatori un e-paraksts. Šo izmaiņu pamatā nav Eiropas Komisijas regulas vien, bet gan klientu paradumi. Mūsdienās visa "bankošanās" kļuvusi digitāla, līdz ar to elektronisko maksājumu drošība mudinājusi bankas domāt par klientu vajadzībām un paradumiem, rodot jaunu risinājumu maksājumu drošībai. Izmaiņu būtība būs katram maksājumam radīts unikāls autorizācijas kods, lai izslēgtu naudas zādzības iespējas. Tāpēc, lai pierādītu savu identitāti, turpmāk ar ierasto kodu karti vien nepietiks.

Tāpēc Latvijā, kā vienā no pirmajām valstīm pasaulē, esam ieviesuši Smart-ID – jaunākās paaudzes autentifikācijas līdzekli, kas dod piekļuvi bankām un dažādiem digitālajiem pakalpojumiem ar viedtālruņa palīdzību. Jau šobrīd 800 000 Latvijas iedzīvotāju lieto internetu mobilajos tālruņos un jau 61% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir viedierīces. Līdz ar to jaunais risinājums lielākajai daļai iedzīvotāju ļaus veikt finanšu darījumus vēl drošāk un vienkāršāk, nekā līdz šim.

Kā jau minēts, Smart-ID risinājums iet roku rokā ar mobilās bankas attīstību, jo savu finanšu pārvaldīšanai cilvēkam tagad ir vajadzīga tikai viena viedierīce, kas vienmēr ir līdzi. Arī globāli jau šobrīd viedierīču lietošana būtiski apsteidz parasto datoru lietošanu, un nākotnē šī tendence tikai augs. Turklāt pasaulē aptuveni piektā daļa no tā saucamās millenials paaudzes (18-34 gadi) lieto tikai viedierīces. Tādējādi Smart-ID ieviešana nozīmē, ka esam spēruši soli tuvāk tam, lai viedtālrunis kļūtu par mūsu digitālo maciņu.

Protams, vienmēr jāatceras, ka tehnoloģiju ieviešanas tempā jāatrod balanss starp dažādu paaudžu paradumiem. Taču, arvien pieaugot šo mobilo lietotņu funkcionalitātei un iespējām to izmantot, pieaugs arī to lietotāju skaits dažādās vecuma grupās. Iedzīvotāji sapratīs: te automātiski samaksāts rēķins, te taksometru kompānija piesūtījusi rēķinu, un tas automātiski apmaksāts. Tieši mobilā lietotne nodrošina cilvēku augošo vēlmi arvien vairāk sekot līdzi savām finansēm – uzzināt konta atlikumu, vienkārši pakratot telefonu, ātri un ērti pārskaitīt naudu vai samaksāt rēķinus. Tādējādi viedtālrunis kļūst par pamata vidi savu finanšu pārvaldībai, kurā ikdienas lietas paveikt ātri, ērti un jebkurā laikā.

Turklāt mobilo lietotņu potenciāls ir milzīgs visās paaudzēs. Lai gan pagaidām ir izveidojies stereotips, ka tās vairāk tiek lietotas jauniešu vidū, tās patiesībā ir ļoti ērtas arī tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem – tur ir koncentrētākas izvēlnes nekā lielajā ekrānā, vienkāršotāka navigācija. Turklāt viedtālruņu un mobilo lietotņu izmantošana palīdz vecāka gada gājuma cilvēkiem socializēties, tāpēc mēs visi varam palīdzēt mūsu mammām, tētiem, vecmāmiņām un vectētiņiem apgūt viedtālruņu iespējas un mobilo lietotņu priekšrocības.

Ņemot vērā tendences, ko ietekmējis straujais tehnoloģiju progress, bieži vien nākas uzklausīt arī jautājumus par sabiedrības gatavību pārmaiņām un jaunumiem. Tomēr dot šādu, vispārīgu vērtējumu ir kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā. Protams, ka ekstrēmi tiešām ir ļoti dažādi, un šī distance tikai pieaug. Būs tie, kuri arvien uzskatīs, ka skaidra nauda ir labākais norēķinu veids, tomēr arvien lielāka daļa sabiedrības jau šobrīd novērtē tehnoloģiju iespējas un priekšrocības. Jau šobrīd ikdienā izmantot tikai skaidru naudu ir kā pārvietoties ar zirgu pa pilsētu. To, protams, var darīt, bet satiksme ir piemērota tiem, kuri brauc ar auto. Līdzīgi drīzumā būs ar mobilo bankošanos un digitālā maciņa izmantošanu. Tāpēc jo īpaši būtiski jau šodien domāt par dažādiem risinājumiem savas finanšu drošības stiprināšanai digitālajā vidē. Tāpēc gudra un droša elektronisko maksājumu veikšana un mobilās bankas lietošana pavisam noteikti ir arī katra lietotāja atbildība, tostarp, izmantojot jaunākos risinājumus. Ticu, ka esam sasnieguši tehnoloģiju lietošanas ērtuma un izplatības nākamo soli – izmantojot iespējas un novērtējot ērtības.

Iedzīvotājiem digitalizējoties un lietojot ne tikai banku, bet arī citus pakalpojumus patstāvīgi elektroniskajā vidē, arvien vairāk ir svarīga operatīva un visu diennakti pieejama asistēšana no pakalpojumu sniedzēju puses. Tāpēc jau tuvākā nākotne ir mākslīgā intelekta ienākšana klientu servisā – kas spēj atbildēt uz standarta jautājumiem, risināt standarta situācijas, ir pieejams 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā un var pārvirzīt sarežģītākus jautājumus uz apkalpošanas speciālistu. Savukārt cilvēka sniegums arvien svarīgāks būs situācijās, kur nepieciešama lielāka empātija, sarežģītāku situāciju risināšana un lēmumu pieņemšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!