Laikā, kad būtiski izvērtēt valsts un pašvaldību prioritātes un iespēju robežās optimizēt izdevumus, aktuāls kļūst jautājums par pašvaldību uzņēmumiem un aģentūrām. Īpaši tas attiecas uz Rīgas pašvaldību, kuras pārziņā ir liels aģentūru un uzņēmumu skaits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašvaldības jau izsenis dibinājušas uzņēmumus, lai īstenotu dažādas funkcijas. Līdz ar publisko aģentūru likumu paralēli pašvaldību uzņēmumiem tika veidotas aģentūras, lai nodalītu tās pašvaldību funkcijas, kuras nav nododamas privātajam sektoram, ko var veikt tikai pašvaldība un kuru mērķis nav gūt peļņu, bet gan nodrošināt attiecīgo pakalpojumu sabiedrībai. Savukārt pašvaldības uzņēmumi tika saglabāti tajās jomās, kas potenciāli varētu pāriet uz privāto sektoru.

Tomēr aģentūru ieviešana nebūt nav mazinājusi Rīgas domes līdzdalību uzņēmējsabiedrībās. Piemēram, 2007. gada nogalē Rīgas pašvaldībai bija līdzdalība vairāk nekā 45 uzņēmumos. Ik gadu kāds no pašvaldības uzņēmumiem tiek likvidēts un kāds attiecīgi izveidots no jauna. Atpazīstamākie ir „Rīgas Ūdens”, „Rīgas Satiksme”, „Rīgas Centrāltirgus”, „Rīgas Pilsētbūvnieks” u.c.

Nav pamata apgalvot, ka pašvaldības vēlme veidot uzņēmējsabiedrības ir nepareiza. Tā ir izplatīta uzņēmējdarbības forma arī ārpus Latvijas, citās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr katrā valstī atšķiras privilēģiju un ierobežojumu nosacījumi. Uzņēmējsabiedrības dibināšanas gadījumā pašvaldība tradicionāli veic mantisku vai finansiālu ieguldījumu. Tādējādi, ja publiski netiek pietiekami skaidrota jaunas uzņēmējsabiedrības dibināšanas nepieciešamība, kurā tiek ieguldīta daļa pilsētas īpašuma, tad sabiedrībā rodas šaubas par šāda uzņēmuma saimniecisko lietderīgumu.

Arī publisko aģentūru likums nav ieviesis pilnīgu skaidrību, kuras no pašvaldības funkcijām būtu tieši attiecināmas uz pašvaldību un to pildīšanai būtu dibināma aģentūra, un kurā gadījumā dibināms uzņēmums. Pašvaldība var vairāk vai mazāk brīvi izvēlēties. Piemēram, „Rīgas meži” vairākas reizes tikuši gan uzņēmuma, gan aģentūras godā. Pat Rīgas domes 2007. gada pārskatā tiek vienlaicīgi pieminēta gan SIA „Rīgas meži”, gan pašvaldības aģentūra „Rīgas meža aģentūra”. Kāds īsti ir šīs iestādes statuss? Un kā tas mainījis tās darbību?

Savulaik presē izskanēja pārmetumi, ka bez konkursa esot iecelti divu nozīmīgu Rīgas pašvaldības uzņēmumu – SIA „Lucavsalas attīstība” un SIA „Rīgas meži” – vadītāji. Sabiedrības satraukumam gan nebija pamata, jo atklāts konkurss uz direktora amatu pienākas vienīgi pašvaldības aģentūras, nevis uzņēmuma gadījumā. Vai tādā gadījumā ir pamats apgalvot, ka uzņēmuma statuss ir zināmos apstākļos izdevīgāks?

Valstij un pašvaldībām nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tādēļ pašvaldību uzņēmumiem būtu jādarbojas tajās jomās, kuras pēc savas būtības ir pietiekami komerciālas un spēj funkcionēt arī bez pašvaldību atbalsta, savukārt aģentūrām jānodrošina sabiedrībai svarīgi pakalpojumi, faktiski īstenojot bezpeļņas darbību. Vai tādā gadījumā nebūtu pareizāk aģentūras statusu pielīdzināt arī „Rīgas Satiksmei”, kas šobrīd ir pašvaldības uzņēmums un kuram Rīgas Dome ik gadu atvēl vislielākās dotācijas? Aģentūras statuss nozīmētu tiešāku pakļautību domei un attiecīgi detalizētāku investīciju un attīstības programmu izvērtēšanu. Savulaik tieši šajā uzņēmumā Valsts kontrole konstatēja, ka pēc tajā esošās grāmatvedības uzskaites sistēmas, kad ieņēmumu un izdevumu uzskaite nav nodalīta no pārējās komercdarbības, netiek nodrošināta kontrole par Rīgas Domes dotāciju izlietojuma atbilstību paredzētajiem mērķiem.

Rezumējot jāatzīst, ka līdz šim pašvaldības visai aktīvi dibinājušas jaunus uzņēmumus un aģentūras dažādu jautājumu risināšanai, tomēr, jo īpaši ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, to atbildības jomas būtu jāpārskata, kā arī turpmāk rūpīgi jāizvērtē, vai tiešām vienmēr jādibina jauna iestāde – daudzos gadījumos gan izstrādāt stratēģijas, gan arī tās īstenot gluži veiksmīgi varētu jau esošie pašvaldību departamenti.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form