Valdis Birkavs: Par būvniecības nozares jaunā regulējuma problēmām un to novēršanu  (39)

Ministru kabinets nav izdevis visus nepieciešamos noteikumus, vai arī ir izdevis tos novēloti

Būvniecības likuma 5.pants nosaka Ministru kabineta kompetenci būvniecības jomā. Saeima ir deleģējusi Ministru kabinetam tiesības izdot vispārīgos, speciālos būvnoteikumus, kā arī vēl citus noteikumus būvniecības jomā, no kuriem Būvniecības likuma izpildes nodrošināšanai no 2014.gada 1.oktobra ir nepieciešami 15 dažādi Ministru kabineta noteikumi. 

Šobrīd Ministru kabinets ir pieņēmis 11 (vienpadsmit) noteikumus, no kuriem divi 2014.gada 16.septembrī un no kuriem neviens nav izskatīts un pieņemts Ministru kabineta sēdē vismaz divus - trīs mēnešus pirms Būvniecības likuma stāšanās spēkā (Latvijas Pašvaldību savienības prasība), kas nodrošinātu iespēju būvniecības nozarei kvalitatīvi sagatavoties jaunā regulējuma ieviešanai.  No pieņemtajiem noteikumiem neviens nav oficiāli publicēts.

Vairums pieņemto Ministru kabineta noteikumu projekti tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 2013.gada sākumā, līdz ar to Ministru Kabinetam bija iespēja nodrošināt šo noteikumu savlaicīgu pieņemšanu, kā arī pilnvērtīgu apspriešanu ar visām ieinteresētajām personām. Faktiski nav noticis ne viens, ne otrs, kā rezultātā jau pieņemtajos noteikumus ir vairākas būtiskas problēmas un pretrunas.

Joprojām Ministru kabinets nav pieņēmis sešus noteikumus, bez kuriem Būvniecības likuma pilnvērtīga funkcionēšana nav iespējama, piemēram, nav pieņemti "Autoceļu būvnoteikumi", Būvspeciālistu  kompetences  novērtēšanas  un  pastāvīgās  prakses  uzraudzības noteikumi Pat ja visi šie noteikumi tiek nekavējoši pieņemti, acīmredzami, tie nebūs pietiekami apspriesti un nozare to prasībām nebūs sagatavojusies.

Jaunais regulējums ir pretrunīgs vai nepilnīgs

Piemērs. Vispārīgo būvnoteikumu 100.11.punkts nosaka, ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir pienākums saskaņot ar būvuzraugu būvdarbu veicējus atsevišķiem būvdarbiem, ja tos neveic galvenais būvdarbu veicējs un to būvdarbu veicēji nav minēti līgumā starp galveno būvdarbu veicēju un pasūtītāju; Lielos objektos būvniecības procesā tiek izmantoti neskaitāmi darbuzņēmēji, specializēto būvdarbu veicēji, nav neviena galvenā būvdarbu veicēja, kas veiktu saviem spēkiem visus darbus. 

Norādīt visus būvdarbu veicējus līgumā starp pasūtītāju un būvdarbu veicēju nav iespējams gan praktisku, gan komerciālu iemeslu dēļ, līdz ar to praksē atbildīgajam būvdarbu vadītājam (kas ir galvenā būvdarbu veicēja darbinieks un kas nepieņem komerciālus lēmumus) būs jāsaskaņo ar būvuzraugu (kurš nedala ar galveno būvdarbu veicēju atbildību par būvdarbu termiņiem un izmaksām) atsevišķi darbuzņēmēji. Šāds regulējums ir pretrunā ar Civillikuma uzņēmuma līguma regulējumu; personas, kas nav būvniecības līguma dalībnieces, izlems jautājumu, kas ietekmē galvenā būvdarbu veicēja saistību pret pasūtītāju, izpildi.

MK Noteikumos nav paredzēts, ka būvobjektā ir tikai viens atbildīgais būvuzraugs,  kas atbild  par būvobjektu  kopumā.

Piemērs. Nevieni  no noteikumiem neregulē projektēšanai nepieciešamo tehnisko (īpašo) noteikumu izdošanas kārtību, nosacījumus, termiņus, kā arī izdevēju atbildību. Šis jautājums ir nozīmīgs gan projektēšanas stadijā, gan arī nododot būvi ekspluatācijā.

Nav izdarīti grozījumi saistītajos tiesību aktos

Pēc būvniecības nozares pārstāvju aprēķiniem, lai Būvniecības likums varētu tikt piemērots pilnvērtīgi, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus vēl apmēram 17 tiesību aktos. Tiesību aktu savstarpējā harmonizācija nav notikusi un nav prognozējams kad tā varētu notikt. Piemēram, šāda situācija kaitē pašvaldību budžetiem, jo līdz šim nav izstrādāti grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.pantā, kurā būtu paredzēts, ka pašvaldības var uzlikt nodevas par būvniecības, kas veikta vienkāršotā kārtībā (t.i., bez būvatļaujas), dokumentācijas saskaņošanu.

Būvvaldes nav sagatavotas jaunajam tiesiskajam regulējumam

Ekonomikas ministrija būvvalžu apmācībai, līdz šim ir ieplānojusi tikai piecus apmācības seminārus visā Latvijā. Tas nav pietiekami un faktiski būvvaldes nostāda informācijas vakuumā, kur no vienas puses nav pat oficiāli publicētu tiesību aktu, bet no otras puses regulējuma autors nevelta pietiekamu uzmanību regulējuma praktisko aspektu apmācībai.

Neapskaužama situācija var izveidoties pasūtītājiem, projektētājiem un  būvuzņēmējiem, kuru  rīcībā jaunie MK noteikumi vēl nav, bet centralizēta  apmācība  netiek  pat  plānota.

Personāla sertificēšana

Lai veicinātu vienotu prasību ieviešanu personāla sertificēšanai visās Eiropas valstīs, kas nodrošinātu sertifikātu izmantošanu visās un katrā no tām, 2012.gadā ir apstiprināts Eiropas standarts "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām". Būvniecības likumā vairākas šī standarta normas, tiek ignorētas, piemēram, sertifikāta derīguma termiņš ir "beztermiņa" terminēta vietā; tiek ignorēta prasība, ka būvprakses sertifikāts reglamantātajā jomā apliecina būvspeciālista profesionālo kompetenci un atbilstošo pieredzi, nevis akadēmisko izglītību, ko  ir  ieguvis  būvspeciālists.

Būvniecības informācijas sistēma

Kaut gan būvniecības informācijas sistēmai ir jāuzsāk darbība ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī, jau šobrīd ir jāpauž pamatotas bažas par šīs sistēmas uzdevumiem, ticamību un savietojamību ar citām datu bāzēm.

Piemēram, nav paredzēts, ka būvniecības informācijas sistēmā varēs veikt nodevas par būvatļaujas saņemšanu aprēķinu, kā rezultātā pašvaldībām būs jāuztur paralēlas datu bāzes.

Piemēram, tiek plānots, ka atbildīgie  būvspeciālisti  savu  kompetenci apliecinošos  datus  -  informāciju  par  akadēmisko  izglītību,  būvpraksi, kvalifikācijas  celšanu  un  būvprojekta vai būvobjekta kvalitāti saistīto pārkāpumu neesamību Būvniecības  informatīvās  sistēmas būvspeciālistu  reģistrā  ievadīs paši un ka sistēma balstīsies uz attiecīgo speciālistu godaprātu un to, ka neviens nekad neko nenoklusē un neaizmirst. Faktiski tas nozīmē, ka būvspeciālistu reģistra  informācija  būs  ar  zemu  ticamības  pakāpi un to nevarēs korekti izmantot Publisko iepirkumu komisijas un  būvspeciālistu  apdrošinātāji.

Publisko iepirkumu likuma nozīme būvniecības nozarē

Būvkomersantu klasifikācijai ir jāstājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, un klasifikācija būs obligāta publiskos iepirkumos. Līdz šim datumam Ministru kabinetam ir jāpieņem attiecīgi noteikumi, kā arī Saeimai ir jāizdara grozījumi publisko iepirkumu regulējušos likumos. Tiek pieņemts, ka būvkomersantu klasifikācijas ieviešana atrisinās visus būvniecības problēmjautājumus publiskajā iepirkumā, kas ir tikai daļēji pareizs apgalvojums.

Negaidot 2016. gada 1. janvāri, jau šobrīd, piemēram, Publisko iepirkumu likumā, ir iespējams izdarīt grozījumus, kas nav tieši saistīti būvkomersantu klasifikāciju, bet atrisinātu galvenās problēmas publiskajos iepirkumos būvniecības jomā - iepirkuma komisijas nepietiekamo kompetenci, pārspīlētas kvalifikācijas prasības, nepārdomāti saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji, nepamatoti lētas cenas konstatēšanas kritēriji. Valstiski pareizs risinājums ir nekavējoša publisko iepirkumu regulējošo likumu reforma, tā lai 2016.gada 1.janvārī sistēma darbotos visaptveroši un kvalitatīvi.

Priekšlikumi

Iepriekš aprakstītajā situācijā vienīgais iespējamais situācijas politiskais risinājums ir Ministru kabineta politiska apņemšanās rūpīgi monitorēt Būvniecības likumam pakārtoto noteikumu piemērošanu praksē un politiska apņemšanās operatīvi izdarīt grozījumus attiecīgajos noteikumos, tādējādi novēršot problēmu saasināšanos būvniecības nozarē un  tautsaimniecībā  kopumā. Ieviešanai ir jābūt tiešā Ministru kabineta uzraudzībā un atbildībā, uzraudzības atstāšana tikai Ekonomikas ministrijas kompetencē būs neefektīva, jo virkne vairāku normatīvo aktu izstrāde skar citu ministriju atbildības sfēru.

Ministru kabineta uzraudzībai  būtu jānotiek sekojoši:

1. Ekonomikas ministrija reizi mēnesī sniedz informāciju valdībai par būvniecības procesa gaitu atbilstoši jaunajam būvniecības tiesiskajam regulējumam, kā arī iztrūkstošo normatīvu izstrādes gaitu;

2. Būvniecības nozaru asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība iesniedz priekšlikumus Valsts kancelejā grozījumiem Būvniecības likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos, kas tiek apkopoti reizi mēnesī un tiek izskatīti kopā ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu, nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets uzdod Ekonomikas ministrijai nekavējoties virzīt attiecīgus grozījumus pieņemšanai valdībā vai Saeimā.

Jāatzīmē, ka Ministru kabineta uzraudzība palīdzēs savlaicīgi novērst pretrunas tiesiskajā regulējumā. Gan valsts pārvaldes iestādes, gan tiesas būs spiestas piemērot Ministru kabineta noteikumus redakcijās, kādās tie ir šobrīd pieņemti un Ministru kabineta uzraudzība vai normu vēlāka grozīšana neatstās nekādu ietekmi uz attiecībām, kas izveidosies pašreizējo redakciju spēkā esamības laikā.