Valdis Dombrovskis: Kādas būs Latvijas iespējas ES budžetā no 2014. - 2020. gadam?
Foto: LETA

Šomēnes noslēdzās vairāk nekā gadu ilgušās sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta ietvaru nākamajiem septiņiem gadiem. Tiesa, 7. februārī panāktā vienošanās vēl nav uzskatāma par gala lēmumu – ir panākta vienošanās ES valstu un valdību vadītāju līmenī, bet vēl ir nepieciešama arī Eiropas Parlamenta piekrišana. Tomēr jau tagad varam izvērtēt līdzšinējo sarunu rezultātus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis ir pirmais ES daudzgadu budžets, kas tiek samazināts - ekonomiskās krīzes un ES valstu veikto konsolidācijas pasākumu dēļ 2014.-2020.gada budžets būs par aptuveni 30 miljardiem eiro mazāks par pašreizējā perioda no 2007.-2013.gadam budžetu.

Sākumā par svarīgākajiem budžeta skaitļiem. Nākamo septiņu gadu laikā ES neto atbalsts Latvijai pārsniegs 3000 eiro uz iedzīvotāju - tas ir trešais augstākais rādītājs starp visām ES valstīm (skat. 1.grafiku). Par katru ES budžetā iemaksāto eiro mēs atpakaļ saņemsim apmēram četrus eiro. Neraugoties uz ievērojamo ES budžeta samazināšanu, sarunu gaitā Latvijai izdevās savas pozīcijas uzlabot par 707 miljoniem eiro, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu (skat. 2.grafiku). Panāktā vienošanās ir kompromiss, kurā Latvijas prasības tika sadzirdētas un daļēji izpildītas, jo, lai atrastu līdzsvaru, 100% apmērā nebija iespējams izpildīt nevienas dalībvalsts prasības.

ES atbalsta intensitāte (eiro uz iedzīvotāju) laika posmā no 2014.-2020. gadam


1.grafiks.

Lauksaimnieku tiešmaksājumi

Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki. Kopumā Latvijas lauksaimnieki nākamo septiņu gadu laikā tiešmaksājumos saņems 1,51 miljardus eiro (šeit un turpmāk 2011. gada salīdzināmajās cenās) jeb par aptuveni 776 miljoniem eiro vairāk kā iepriekšējo septiņu gadu laikā. Sarunu rezultātā panākts, ka, veicot modulāciju no lauku attīstības līdzekļiem, jau ar nākamo gadu Latvijas zemnieku tiešmaksājumi sasniegs 127 eiro par hektāru jeb tikpat, cik pašlaik piedāvāts Igaunijas zemniekiem. Tāpat tiks likvidēta nevienlīdzība starp Baltijas valstu zemniekiem - 2019.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiešmaksākumi sasniegs 196 eiro par hektāru. Bez tam, vairāk kā 800 miljoni eiro būs pieejami lauku attīstības projektiem. Šo rezultātu esam panākuši ciešā sadarbībā ar Zemnieku Saeimu un citām lauksaimnieku organizācijām, bez kuru atbalsta, manuprāt, tas nebūtu bijis iespējams.

Kohēzijas finansējums

Samazinot kopējos ES budžeta izdevumus, apjomīgākie samazinājumi tika veikti tieši kohēzijas politikas jomā. Taču sarunu gaitā izdevies panākt, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tiek piemērots izņēmums, nosakot kohēzijas finansējuma „griestus" 2.59% apmērā no valsts kopējā nacionālā ienākuma (KNI). Pārējām valstīm kohēzijas finansējuma „griesti" noteikti 2.35% no KNI apmērā. Līdz ar to ES fondu projektiem no 2014.-2020.gadam Latvijai būs pieejami 4,23 miljardi eiro, ko ieguldīsim transporta un vides infrastruktūrā, energoefektivitātē, uzņēmējdarbības atbalstā un citos projektos.

Turklāt, papildus garantētajam kohēzijas finansējuma apjomam, Latvijai būs iespēja piesaistīt līdz pat 80 miljoniem eiro no jaunizveidotās programmas jauniešu bezdarba mazināšanai Eiropā un līdz pat 600 miljoniem eiro transporta infrastruktūras projektiem, tostarp, Rail Baltica dzelzceļa līnijas projekta īstenošanai.

Papildus visam iepriekš minētajam, Latvijai būs iespēja piesaistīt līdz pat miljardam eiro finansējumu arī no citām ES programmām un instrumentiem, piemēram, zinātnes, pētniecības un inovāciju programmā HORIZON 2020, izglītības un studentu apmaiņas programmā ERASMUS, programmā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam COSME u.c. Šeit gan par atbalstu konkurēsim ar citu ES valstu projektiem.

Provizoriskie sarunu rezultāti (miljonos eiro 2011. gada cenās)


2.grafiks.

Par veto

Pēdējās nedēļas laikā bija daudz diskusiju par to, vai Latvijai vajadzēja izmantot veto tiesības un bloķēt visu ES valstu kopējo budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Atzīšu, ka sarunu laikā bija brīdis, kad šo iespēju nopietni apsvērām. Taču, saņemot pretimnākšanu no partneriem Latvijai svarīgajās prioritātēs un rūpīgi izvērtējot visas konsekvences, tomēr izšķīrāmies par labu konstruktīvai rīcībai.

Svarīgi apzināties, ka veto tiesību izmantošana pati par sevi negarantētu Latvijas prasību izpildi. Gluži otrādi, veto izteikšana radītu būtisku risku Latvijai nonākt daudz neizdevīgākā situācijā. Ja kāda valsts izteiktu veto un vienošanās nebūtu panākta, tad sarunas tiktu pārtrauktas un septiņgades budžeta ietvara vietā tiktu veidoti ikgadējie ES budžeti. Šāds risinājums Latvijai nozīmētu, ka nebūtu iespējas palielināt lauksaimniecības tiešmaksājumus un tie paliktu pašreizējā līmenī - 95 eiro par hektāru. Otrkārt, būtu ļoti sarežģīti īstenot liela apmēra ES fondu projektus, kuru īstenošanai nepieciešams par vienu gadu ilgāks termiņš. Jebkuras kavēšanās ES fondu apguvē, piemēram, iepirkumu procedūru pārsūdzību rezultātā, līdz gada beigām neizmantotie līdzekļi vairāk nebūtu pieejami. Treškārt, ikgadējie ES budžeti tiek pieņemti nevis pēc vienprātības principa, bet ar kvalificēto balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas ietekmēt rezultātu būtiski samazinātos.

Kopumā vērtējot sarunu gaitā panāktos rezultātus, jāpievienojas Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites un Igaunijas premjera Andrusa Ansipa viedoklim, ka Baltijas valstu panāktie uzlabojumi ir tuvu maksimumam, ko reālistiski bija iespējams panākt. Svarīgākais izaicinājums nākamo septiņu gadu laikā gan lauksaimniecības sektorā, gan darbā ar kohēzijas finansējumu un citiem ES finanšu līdzekļiem, ir ES līdzekļus ieguldīt maksimāli efektīvi, lai tie celtu mūsu valsts konkurētspēju un sniegtu ilgtermiņa atdevi valsts izaugsmē.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form