Pēdējais gads Latvijas tautsaimniecībā bijis ļoti sarežģīts, kad daudzas nozares nonākušas dīkstāvē, taču citas, piemēram, būvmateriālu ražošanas un būvniecība skopumā drīzāk vērtējams kā brīnumains. Pērnā gada sākumā ziemas nebija, tāpēc mūrnieki varēja mūrēt un pārdošanas apjomi materiāliem turpināja pieaug, ko nomainīja vairāki neziņas mēneši, kas saistīti ar pandēmiju.
Tieši tas, ka nesapratām, kādi ierobežojumi sekos un kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību, radīja milzīgu piesardzību, kas optimismu pēc pirmajiem trīs bezziemas mēnešiem apslāpēja. Aprīlī un maijā bijām pārliecināti, ka sagatavotos plānus spēsim izpildīt vien 70% apjomā, paredzot, ka attīstības scenāriji varētu būt pat vēl skarbāki, kas nozīmētu rūpnīcu darba apturēšanu un darbinieku dīkstāvi.
Taču ekonomika pati atrada veidu kā funkcionēt šādos apstākļos. Lai gan būvmateriālu veikali uz laiku tika pat slēgti, būvmateriālu pārdošana strauji atguvās un realizācija pieauga milzīgā ātrumā. Noslēdzot 2020. gadu konstatējām, ka šis uzņēmumam ir bijis otrs vēsturiski veiksmīgākais gads pēc 2008. gada, kas bija būvniecības burbuļa augstākais punkts.
Jāatzīst, ka ar loģiku ir grūti pamatot, kā tas bija iespējams, jo paredzējām, ka līdztekus citām ražošanas nozarēm, ar mēs piedzīvosim grūtus laikus, taču maldījāmies. Protams, rūpnīcu darbu varējām nodrošināt, ievērojot ļoti stingras prasības pret darbiniekiem, kas rezultējās tajā, ka nesaslima neviens darbinieks, par ko esam ļoti iepriecināti.
Lai gan katrā no valstīm, kur realizējam ražotos būvmateriālus, ierobežojumi bija dažādi, visos tirgos – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā – pārdošanas apjomi bija lielāki nekā prognozēts. Piemēram, Krievijā tas pārsniedza cerēto pat par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas skaidrojams ar mūsu fleksibilitāti un spēju ātri pielāgoties pasūtītāja vēlmēm, operatīvi reaģējot uz vajadzībām.
Pirms pandēmija pārņēma pasauli, izvirzījām sev vairākus mērķus – nepārtraukti pilnveidoties, pieskaņot produkcijas klāstu tirgus prasībām, kā arī modernizēt savas ražotnes, lai nodrošinātu nepieciešamās jaudas. Visi šie aspekti spēlēja mūsu labā, jo varējām arī krīzes apstākļos būt veiksmīgāki nekā citi līdzīgi uzņēmumi. Mūsuprāt, ik divus trīs gadus jāveic kādi uzlabojumi un jāmodernizē kāds process, lai nodrošinātu augstu kvalitāti un būvmateriālu pieejamību.
Šis gads uzņēmumam arī nesis pārmaiņas. Nolēmām atjaunot Latvijas iedzīvotāju uzticamību keramikas būvmateriāliem, kurus, diemžēl, mēs nenovērtējam, izvēloties lētākas un nekvalitatīvākas alternatīvas.
Mūsu pašu mājās realizējam tikai 15% no produkcijas, lai gan iespējas palielināt šo apjomu ir milzīgas. Būvnieki Latvijā ir aizspriedumaini pret keramikas blokiem, lai gan Lietuvā, Polijā un Austrijā situācija ir pilnīgi pretēja. Ja runa ir par dzīvojamām mājām, kuras paredzētas cilvēkiem, tad pirmā izvēle šajās valstīs ir keramika, bet noliktavas un kūtis var būvēt arī no citiem materiāliem. To pierāda Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā jau piecus gadus uzturēts pētījums, uzbūvējot no dažādiem materiāliem identiskas ēkas un regulāri veicot padziļinātus pētījumus mitruma, siltuma un vispār ergonomikas jomā.
Lai kāda būtu situācija saistībā ar Covid-19 un valdību noteiktajiem ierobežojumiem, arī šogad redzam, ka būvniecības tirgus ir ļoti aktīvs ne tikai lielo objektu jomā, bet arī privātajā. Cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ ceļ jaunas mājas un domā par nākotni. Tas savukārt nozīmē, ka būvmateriālu ražotāji uz kādu brīdi var uzelpot un cerēt, ka arī nākamie gadi būtiskus satricinājumus neradīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
