Viesturs Deksnis: Latvijas prezidentūra – iespēja uzlabot valsts reputāciju
Foto: DELFI Репортер

Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir ne tikai Latvijas kā ES dalībvalsts pienākums, bet arī iespēja popularizēt mūsu valsts kultūru, tradīcijas, vērtības un sasniegumus visai Eiropai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr valsts tēlu ir sarežģīti veidot, ja neesam nodefinējuši to, kādu to redzam, vispirms, jau mēs paši, un pēc tam - kā lietas, ar ko lepojamies, mērķtiecīgāk pasniegt citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt ne vienmēr to, ko bieži mēdzam stāstīt par sevi, vēlas dzirdēt arī citi. Tā, piemēram, šobrīd vēstījumi par Latviju ir ļoti dažādi - sākot no dziedošās tautas, Dziesmusvētkiem un zilajām govīm, un beidzot ar jūgendstila ēkām, Latviju kā otru zaļāko valsti pasaulē un neviennozīmīgi vērtēto ekonomiskās krīzes uzvaras "veiksmes stāstu", par kuru iekšpolitiski smīkņājam. 

Arī valsts tēla spodrināšanas kampaņas ir bijušas daudz un dažādas, bet tām pietrūkusi pēctecība un vienots stratēģisks vēstījums.

Šajā kontekstā svarīgi ir atcerēties, ka valsts tēla veidošanā piedalās ikviens iedzīvotājs - teju divi miljoni cilvēku, no kuriem daļa ikdienā saskaras ar citu valstu iedzīvotājiem. Tāpēc valsts pārvaldei vērtības, kuras plānots piedāvāt ārzemniekiem, pirmkārt, būtu "jāpārdod" saviem cilvēkiem, jo bez mūsu pašu vienotas izpratnes par savu identitāti un sasniegumiem būs grūti iestāstīt, kāpēc pie mums braukt atpūsties un kāpēc ar mums sadarboties biznesā citu valstu iedzīvotājiem. 

Īpaši svarīgi tas būs 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, un kad Latvijai tiks pievērsta pastiprināta Eiropas politiķu, uzņēmēju, iedzīvotāju un masu mediju uzmanība. Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijā varētu ierasties ap 25 tūkstošiem cilvēku, tostarp arī ievērojams skaits ārvalstu žurnālistu, kuru klātbūtne būs īpaši būtiska notiekošo pasākumu atspoguļošanā Eiropas vadošajos medijos.

Un šeit parādās jautājums - ko vidusmēra Latvijas iedzīvotājs zina par gaidāmo prezidentūru un valsts sasniegumiem, kas varētu interesēt citvalstu pārstāvjus? Kā liecina pētījumu centra SKDS 2014. gada jūlijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja "Uzskati par Latvijas dalību ES un informētība par prezidentūru ES Padomē", par Latvijas prezidentūru šā gada jūlijā zināja 55% Latvijas iedzīvotāju, kas, no vienas puses, nav slikts rādītājs, ņemot vērā iedzīvotāju zemo interesi par notikumiem ES struktūrās, ko apliecina kaut vai mazā vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās.

Tomēr, no otras puses, aptaujas rezultāti neparāda iedzīvotāju, kaut vai virspusēju izpratni par prezidentūras nozīmi un iespējamiem ieguvumiem Latvijai kā tās vadītājai.

Iedzīvotāju izpratnes veidošana un atbalsta sekmēšana par valstij svarīgām tēmām, tostarp valsts tēlu, ir nevis iedzīvotāju, bet gan politiķu kompetences jautājums, tāpēc nav saprotams, kāpēc līdz šim par prezidēšanu komunikācija ar iedzīvotājiem ir bijusi tik minimāla? Arī šobrīd Valsts kancelejas izsludinātais konkurss par Sabiedrības informēšanas kampaņu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kuras ietvaros ir plānots uzrunāt gan latviešus, gan cittautiešus, izmantojot interneta portālus un sociālos tīklus, ir drusku novēlota un publiskajā telpā pretrunīgi vērtēta. Protams, labāk vēlu, nekā nekad!

Nav šaubu, ka Latvija organizatoriskā ziņā spēs visu izdarīt kā pieklājas, godam apliecinot savu varēšanu visas lielās Eiropas saimes priekšā. Esam jau vairākkārtīgi parādījuši savas spējas starptautisku pasākumu rīkošanā. Taču, vai spēsim prezidentūru izmantot, lai parādītu mūsu sasniegumus, kas savukārt veicinātu jaunu kontaktu dibināšanu un projektu īstenošanu kultūras, tūrisma, uzņēmējdarbības un citās jomās?

Kā zināms, viens no trim prioritārajiem virzieniem Latvijas prezidentūrā būs informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai, aptverot tādas tēmas kā interneta platformu attīstību, valodu un tulkošanas e-rīku pilnveidošanu, digitālo prasmju apguvi, personas datu aizsardzību, informācijas drošību un daudzas citas. Šīs prioritātes ietvaros Latvijai ir sasniegumi, ar ko lepoties - piemēram, bezvadu interneta pārklājums, interneta ātrums, publisko bibliotēku tīkls, e-prasmju apmācības, e-pārvaldes risinājumi u.tml.

Digitālo sasniegumu izcelšana zināmā mērā sakrīt ar pasaulē zināmā valstu zīmolvedības eksperta Saimona Anholta kādreiz izteiktajiem priekšlikumiem Latvijas tēla uzlabošanai, kurš pirms vairākiem gadiem veica Latvijas starptautiskās reputācijas pētījumu (35 pasaules valstīs, kopumā aptverot teju 26 tūkstošus respondentu) - proti, kā vienu no vērtībām, kas globālās sabiedrības acīs liecina par progresīvu, veiksmīgu, apbrīnas vērtu mūsdienu pasaules valsti, S. Anholts izcēla tehnoloģiju attīstību. Tas norāda uz progresīvu ekonomiku un inteliģentiem, labi izglītotiem, radošiem iedzīvotājiem, kas pilnībā iesaistīti pasaules tirgū ar savām idejām, talantu un tirdzniecības sakariem.

Tāpat, nevar nepiekrist S. Anholta idejai par zīmola eksportprecēm, kuras bieži kalpo kā iedarbīga valsts "vizītkarte" un ir īpaši noderīgas gadījumos, kad valstij ir negatīva politiskā vai sociālā reputācija. Viņaprāt, preces parasti tiek uzskatītas par politiski un kulturāli neitrālām, un pasaules klases zīmoli ar Latvijas vārdu ir ļoti vajadzīgi. Līdz šim šajā lauciņā galvenokārt darbojušies uzņēmēji - ar tehnoloģiskajām inovācijām "iekarojot" gan Eiropas, gan citu valstu tirgu, tādējādi netiešā veidā veidojot arī valsts tēlu. Taču būtiski, lai šo sasniegumu popularizēšana ietu roku rokā ar valsts pārvaldes stratēģiju un no tās izrietošajām aktivitātēm, kura tomēr ir galvenā valsts reputācijas kaldinātāja.

Tāpēc sāksim Latvijas vērtības un sasniegumus vispirms komunicēt saviem iedzīvotājiem, lai sekmētu mūsu pašu iedzīvotāju piederību valstij, kurā dzīvojam, jo emocionālās un garīgās saites ar savu zemi ir liela priekšrocība, lai gūtu ievērību arī starptautiskajā arēnā. Tāpat kā ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, arī ārējais tēls visupirms ir iekšējā tēla spogulis.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form