Otrkārt. Ja latviešu valoda būtu apdraudēta, es viennozīmīgi balsotu "pret"!
Treškārt. Latvieši ir mocīti, izvesti, apspiesti, okupēti neskaitāmas reizes. Rētas ir dzīvas. Tas ir jāzina! Bet to, diemžēl, var ciniski izspēlēt cilvēki, kuri politikā dara visu, lai palielinātu savu politisko kapitālu.
Ceturtkārt. Ja ar šo referendumu krievu diaspora vēl vairāk tiek atstumta, tas nozīmē, ka ar to vieglāk varēs manipulēt radikāļi-politiķi un Krievija.
Piektkārt. Šis referendums vislielāko skādi izdarīs mums pašiem, latviešiem. Pārprasts nacionālisms visvairāk ietekmēs latviešu jauniešus, kuri nezin krievu valodu. Viņiem vieglāk darbu atrast Anglijā, kur darba devējs neprasa krievu valodu.
Sestkārt. Vai vecāki zina, kā spēs dot drošību saviem bērniem, ja kādi radikāļi no vienas vai otras puses kunga dūšā, "iedvesmoti" par nacionālajiem jautājumiem, nelaikā satiks jūsu bērnu uz ielas? (Krievu un latviešu radikālākie flangi jau runā par iespējamām agresijām).
Septītkārt. Ir korelācija starp nacionālajām nesaskaņām un valsts konkurētspējas pazemināšanos. Valsts intelekta potenciāls jau tā ir noplicināts, un šādi nesaskaņu procesi, šo tendenci tikai paātrinās.
Astotkārt. Šis aicinājums "Baltā lapa" nav saistīts ne ar vienu partiju. Naudas nāk no pašiem organizētājiem un darbs no brīvprātīga laika ieguldījuma. Mēs esam latvieši, kurus interesē, lai Latvija attīstītos stabilā un mierīgā atmosfērā arī pēc 18.februāra.
Akcija "Balta Lapa" ir lūgums saprast, ka mums vajag jauna modeļa politiku, kas nevis ar mums manipulē nacionālajos jautājumos, bet domā par to, kā Latvijai izdzīvot globālajā ekonomikā un tiešām saglabāt latviešu valodu un kultūru. Tieši tas mūs mudināja piedāvāt šo 3.variantu referendumā, atstājot izvēli jūsu ziņā un to respektējot. Un politiķu ziņā būtu meklēt jaunas dialoga formas.
Domāju, visi zina, ka latviešu valoda referendumā nav apdraudēta. Tā ir 5.klases matemātika - "krievi" var savākt maksimums 50% no nepieciešamajām balsīm, līdz ar to Latvijā paliks tikai viena valoda arī pēc referenduma - punkts! ("Latvijā nav 770 000 pilsoņu, kas vēlētos mainīt valsts valodas statusu. Pat, ja katrs balsstiesīgais "krievs" aizietu uz referendumu, bet visi latvieši paliktu mājās - konstitūcija būtu drošībā.").
Politiski jebkurš referenduma rezultāts tiks izmantots kā vien to vajag.
Tamdēļ mūsuprāt ir jānovērš tie blakus efekti, kas var destabilizēt nākotnē valsti. Un, pirms turpināt šo rakstu, mēs ar domubiedriem aicinām jums pievienoties Jura Rubeņa rosinātajam "Labas gribas manifestam", ko ir parakstījuši daudzi sabiedrībā zināmi un populāri cilvēki. "Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību".
Atbalsts šim "Labas gribas mainifestam" un aicinājums to atbalstīt ir mūsu personiska, vienpusēja iniciatīva, kura nav nekādā veidā saistīta ar "Labas gribas manifesta" organizētājiem.
Par "Baltu lapu" sīkāk:
Mana primārā interese ir izglītība un tie jaunieši, kuri pa savam uztver šos nacionālos jautājumus. Un viņiem nākotnes perspektīvas ir visnotaļ sašaurinātas. Piemēram, izglītība nav iespējama, ja cilvēki nemācās valodas. Un šobrīd latviešu jauniešu vidū ir tendence uzskatīt, ka ir teju vai stilīgi nezināt krievu valodu. Jebkurš ārzemju latvietis - vai starptautiskajās kompānijās, vai uz eksportu strādājošie, vai zinātnē, vai izglītībā esošie cilvēki, sapratīs - jo vairākas valodas tu zini, jo labāk. Un domāju, ka latviešu jauniešiem ir jāzina "lielās" valodas. Kanādas latviešiem droši vien ir pašsaprotams tas, ka, dzīvojot Monreālā, franču valodu zināt ir loģiski. Bet šobrīd šis pārprastais nacionālisms un arī šis referendums pastiprina latviešu jauniešos nevēlēšanos zināt krievu valodu, par ko liecina Valodas aģentūras veiktais pētījums. Pat vēl vairāk: šis pētījums apliecina, ka vairums Latvijā dzīvojošo krievu jauniešu zina latviešu valodu. Tātad latviešu jaunieši nākotnē ir lielāki cietēji, jo viņiem vieglāk būs meklēt darbu Anglijā, nevis Latvijas lielajās pilsētās, kur jāzina ne tikai angļu, bet arī krievu valoda.
Tad par ko ir šis referendums!? Par to pašu - par manipulāciju ar vēlētāju, medijiem - ar savu lasītāju, klausītāju. No abām pusēm. Latviešu un krievu reālpolitiķi. Tā viņi sarunājas:) Kā pareizi teicis kāds no mediju cilvēkiem: "Mēs, latvieši un krievi, uz ielas, darbā sadzīvojam pilnīgi normāli, bet strīdas un nesadarbojas politiķi. Vai tā nav naida kurināšana?" Krieviem, protams, ir kaimiņvalsts Krievijas faktors, kas uz mums, latviešiem, darbojas automātisku baiļu veidā. Un paradoksāli, ka gluži kā Krievija, kas ik pa laikam izmanto "ārējos ienaidniekus", tikai šoreiz, Latvijas gadījumā, "ir parādījies" iekšējs valodas apdraudējums.
Es no sirds saprotu to, kāpēc mēs, latvieši, uz šo aicinājumu esam atsaukušies. Tik lielu vienotību latviešu vidū neesmu redzējis pēdējos 20 gadus - ārzemju un vietējie latvieši runā vienā elpā un aizkustinājumā. Un daudzi man godājami cilvēki, kurus ļoti cienu, ir iesaistījušies daudzās un dažādās kampaņās par valodas nosargāšanu. Bet - šo vienotību daži labi polittehnologi ir tik veikli iekustinājuši, ka mēs nevis vienojamies kā Baltijas Ceļā, bet šķelsim sabiedrību. Un tas ir liels jautājums, kas būtu reāli jārisina - kāpēc mēs tik ļoti maz zinām par krieviem un to, kas notiek viņu informācijas telpā.
Un, lūk, fakts, kas daudziem latviešiem ir kā pārsteigums, kurā pat pirmajā brīdī negribas iedziļināties. Pat ļoti inteliģentu krievu vidū, kuri arī labi runā latviski, strādā latviešu uzņēmumos, ir pilnīgi atvērti, liberāli un gatavi balsot par to, lai latviešu valoda paliek vienīgā valsts valoda, ir sajūta, ka latvieši viņus tomēr neciena. Man iesākumā bija tāds pats šoks kā vairumam - par ko? Mēs taču tā esam centušies un auklējušies, uz ielas runājuši gan tā, gan šā, gan pilsonību devuši! "Kur ir viens krievs, tur 5 latvieši runā krieviski" un līdzīgu kuriozu netrūkst. Vai latviešiem uz vēdera jālien?
Un tad bija mans brīdis atskārst, ko es nezinu. Latvijas politiķi neatkarības iegūšanas procesos 1990.gadā pirms vairākiem izšķirošiem balsojumiem solīja krieviem Latvijas pilsonību un šis solījums netika izpildīts. Un ir bijuši daudz solījumu, kas nav pildīti. Mēs taču zinām, kā politiķi ir izturējušies arī pret pašiem latviešiem dotajiem solījumiem. Es, tāpat kā vairums no jums, esmu bijis nevērīgs pret šādiem faktiem, arī pret tiem, kāda ir bijusi komunikācija ar Latvijas krieviem. Un tā nu sanāk, ka tā dēvētā 5.kolonna ir latviešu politiķu radīta. Un tad tur var ienākt radikāļi.
Daudzi saka, ka ar referendumu šim jautājumam tiks pielikts punkts. Es redzu gluži pretēji. Tas nav un nebūs nekāds punkts - gluži kā laulāto strīdā, kur punkts nav sava viedokļa paušana, bet gan saruna un otra cilvēka izprašana. Šī laulību strīda gadījumā būs abu pušu aizvainojuma deklarēšana ar pārliecību, ka otrai pusei nav taisnība. Cik viegli ir radikalizēt konfrontācijā esošus cilvēkus. Es tiešām ierosinātu tautai izdarīt spiedienu uz valsti, lai tā pārskata savu integrācijas politiku. Jo nav normāli, ka 180 000 krievu ir tik radikāli pretējos uzskatos nekā pārējā sabiedrība. Process ir demokrātisks, tas tiesa, bet šī radikalizācijas iespēja nozīmē, ka integrācijas programma ir bijusi tikpat "spēcīga" kā valsts iepriekšējo gadu darbs ar korupciju, shēmošanām, privatizācijām utt.
Ja mēs esam spēcīgi savā kultūrā un vērtībās, visi zinām 3-4 valodas, mākam komunicēt, mums ir spēcīga ražošana, izcila izglītība un kultūra, kura turpina pastāvēt, neskatoties ne uz kādiem pretvējiem - mūs nekas nevar apdraudēt. Diemžēl šobrīd mūsu valstiņa ir baltiem diegiem šūta un bez straujas ražošanas, izglītības un citu sfēru uzlabošanās mēs esam kā "puņķis uz drāts", ko tūlīt pārbaudīs globālās ekonomikas krīzes otrais vilnis.
Tamdēļ šajā referendumā uzvarētāju nav. Arī latvieši nebūs uzvarētāji. Ja neskaita tiešām sirsnīgo vienotības sajūtu, ko tā gribas izbaudīt. Bet ilgtermiņā būsim tikai zaudētāji. Atsvešinātāka sabiedrība, ko izmantos atkal jau tie paši radikalizēt gatavie mediji. Par iespējamo agresiju es labāk nerunāšu, nevēlos piesaukt. Bet, ko var redzēt jau šobrīd - pat visrāmākie prāti kļūst karsti un šķiet, ka referendums ir izvilcis no lielas abu tautu daļas to ēnas pusi, kas parādās diskusijās.
Turklāt ir skaidrs, ka daudzu cilvēku arguments par to, ka "citu valstu mediji tad teiks to vai šito", būs aktuāls pie jebkura referenduma rezultāta. Jo mēs taču simtiem reižu esam redzējuši, kā tas notiek un ka taisnību var "izzīst no pirksta". Tiesa, mēs varētu liegt citu valstu medijiem iespēju teikt, ka šeit cilvēki ir nostājušies zobs pret zobu. Bet varbūt svarīgāk ir koncentrēties uz to, ko mēs varam izdarīt, lai Latvijas krievi būtu neradikalizēti un lojāli, draudzīgi Latvijai un latviešu valodai.
Es neaģitēju un neaicinu jūs balsot savādāk, kā esat lēmuši, ja mani argumenti jūs nepārliecina! Bet es pilnīgi noteikt aicinu un lūdzu - aizdomāties. Šim referendumam ir ļoti daudz blakus efektu, kuri visvairāk ietekmēs tieši latviešus. Un tiem, kas meklē nekonfrontējošu risinājumu - gan krieviem, gan latviešiem, piedāvājam alternatīvo - 3.viedokli. Balsojot šādi, noteikti arī uzrakstiet uz biļetena kādu savu novēlējumu! Kā jau tas mēdz būt, šādi novēlējumi pēc tam dažkārt nonākt arī medijos. Tas šajā referendumā parādīsies kā trešais statistiskais rādītājs - "sabojāts biļetens". Šajā smagajā situācijā, kad kādam varbūt ir vēlams, lai Latvijā tautas konfrontētos, esmu gatavs šajā "sabojāta biļetena" kategorijā būt! Mums nav uzdevums uzvarēt referendumā ar savu 3.viedokli. Lai uzvar mierīga, droša, stabila Latvija, kurā nav radikālisms. Aizdomāsimies! Kāpēc mēs esam šajā referendumā un kas būs pēc 18.februāra?
Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu.
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.
Viesturs Dūle
Latvijas intelektuālās attīstības fonda vadītājs
*Fakti, petījumi, kas liecina, ka nacionālie jautājumi, ja tiem ir tendence šķelt, nevis vienot, rada ekonomiskos zaudējumus.
1) Etniskie konflikti maksā dārgi.
*Deloitte (2007) "Research into the financial cost
of the Northern Ireland divide"/
2) Latvijā 82 % cilvēku neuzticas viens otram
"Sociālais kapitāls" ir uzticēšanās, kas ir sadarbības modelis, kas nosaka sadarbības efektivitāti un ietekmē ekonomiskos rādītājus. Pie pazeminātas uzticēšanās ekonomiskās izmaksas pieaug, sadarbības procesiem ir tendence stagnēt.
*http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_223_en.pdf
3) Nabadzība rada etniskus konfliktus, etniski konflikti rada nabadzību
*Francesco Caselli and Wilbur John Coleman II
(2010) On the Theory of Ethnic Conflict (par etniskajiem konfliktiem nabadzīgās sabiedrībās).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
