Uzreiz vēlos pateikt, ka negribu kritizēt ministriju - piedodiet, tas liekas nekonstruktīvi un negāciju jau tā pietiek. (Tiem, kas vēlās redzēt "dialogu" starp ministriju un pārējiem - tas ir redzams video fragmentā). Tikai piebilde pie redzamā video - ja valsts grib "atšūt" ikvienu šīs valsts nesekmīgo (lai arī viņš varbūt būtu ģeniāls kādā vienā jomā), tad tādā valstī mēs šobrīd dzīvojam! Skaidrs, ka ir pilnīgi destruktīvi elementi gan no skolēnu, gan skolotāju, gan direktoru puses, bet Daces Rukšānes-Ščipčinskas piemērs, ka viņai bija 5 privātskolotāji, bet tā arī to matemātiku viņa nespēja saprast pie visas savas apzinīgās mācīšanās - tātad arī viņai 2011.gadā vajadzētu palikt uz otru gadu!!! Tas, laikam, nebūtu Daces gadījumā, bet, kā zināms, 45% (kriminologs Vilks pat apgalvo, ka līdz pat 90%) no tiem, kuri atkrīt mācībās, nonāk kriminālajā sfērā - sanāk, ka paši saražojam kriminālos elementus un vēl veicinām to! Es to nesaprotu! Tāpēc arī vairāk ministriju nepieminēšu! Jo jādomā, jādara, laikam, ir pašiem kaut kas!
Taču, runājot par vakardienas raidījuma pamattēmu - "narkotikas tepat blakus", ceru, ka tas varētu būt atgādinājums mums visiem - narkotiku bizness un piedāvājums tiem, kuriem zem 18, ir ļoti sakārtots un efektīgs. Es, Valmierā pirms 20 gadiem, bez sevišķas ziņkārošanās uzzināju, kur dabūt "zāli", bet nu tagad izskatās, ka produktu piegāde ir dubultīgi uzlabojusies. Un arī sortiments plašs - no lētā gala līdz pat "kokam". Kā man stāstīja viens bijušais tirgonis, tad viņš, labi šiverējot, 12 (!!!) gadu vecumā mēnesī pelnījis 9000 (!!!) latus. Kādi skaitļi, ko? Kas par tirgu? Un, kas par vecumu? Kurš par to zina? Nu cerams, vecāki, jūs esat lietas kursā. Un, iedomājaties, kā šis bizness ir nostādīts un cik stabili patērētāji ir starp tīņiem, ja 12 gadīgs jaunietis "apgroza" mēnesī vairākus desmitus tūkstošus latu un pats sev var atstāt 9000 latu. Nu labi, tā ir Rīga, bet tas nozīmē, ka arī visur citur, kur jaunieši var no vecākiem, no azartspēlēm kompjūteros, vai zogot, iegūt naudu - tur, gluži kā "Coca Cola", arī narkotikas būs viegli pieejamas. Un izskatās, ka šajā jomā optimizācija laikam nav gaidāma! Latvijas jauniešu Intelekta Melnais Caurums zeļ un plaukst! Un pat tas, ka tavs bērns ir no labas ģimenes, var nebūt garants tam, ka "iepazīstoties ar dzīves piedāvājumu" negadīsies iekāre "paniekoties" biežāk un biežāk.
Ja kādam vajag statistiku, oficiālistiku -
- Latvija ir 4.vietā Eiropā "ekstazī" un amfetamīna lietošanā.
- Gada apgrozījums narkotikām, pēc aptuvenām aplēsēm, ir 70 miljoni latu gadā.
- Ar narkotiskajām un psihotropajām vielām saistīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanu un pierādījumu fiksēšanu apgrūtina ievērojamais konspirācijas līmenis un jauno tehnoloģiju izmantošana narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanā (sevišķi informācijas apmaiņā) (Latvijas policijas dati).
- Par narkotiku biznesa tranzītu oficiālo pētījumu varat apskatīt šeit: http://vec.gov.lv/uploads/files/4d0d0b8cd063d.ppt
Bet nu paši saprotiet, ka tas ir tikai tas, ko valsts spējusi atklāt vai atļāvusies atklāt.
Kādas ir Latvijas intelekta perspektīvas raugoties no šī viena (!) aspekta? Kas ir tas, kas varētu būt līdzvērtīgs narkotikām? Lai man piedod narkologs Jānis Strazdiņš, es piekritīšu Andreja Vilka formulējumam - pozitīvās atkarības.
Vakardienas sarunā visu laiku parādījās viens vārds - interese. Ja interese ir mācoties, sportā, mājās, vai kur citur, tad visnotaļ iespējams, ka jaunais dzīves pētnieks neies narkotikās, vai datorspēlēs (par to šosvētdien). Taču, kā teica Dace Rukšāne-Ščipčinska (trīs bērnu māte), tad viņa, lai arī cenšas visu ar bērniem izrunāt par viņu interesēm un saglabāt atklātību visos jautājumos, to daļēji uztver kā tādu laimes spēli. Ja čaļiem vai jaunajām dāmām nav interese par dzīvē notiekošo, kam sinonīms šeit varētu būt arī vārds "prieks", tad ir vēlēšanās, to atrast jebkādā veidā. Un skaidrs, ka narkotikas ļoti ātri var dabūt vajadzīgo ķīmisko sastāvu organismā, lai būtu kaifīgi, prikolīgi, kruta, fifīgi utt.
Šis sociālais projekts par "Latvijas jauniešu intelektuālo attīstību" ir domāts, lai pēc publiskas stāvokļa apzināšanas sāktu kaut ko reālu darīt un risināt. Un vakardienas temats ir, šķiet, vispamatīgākais, visgrūtākais no visiem risināmajiem jautājumiem - narkotikas - ar visu to spēku, vilinājumu un popularitāti, kāda ir ripām, pulveriem, "zaļajiem", "vitamīniem", markām šobrīd palielina savu tirgu. Jauniešu elki, filmas zvaigznes un mūziķi to šņauc, sūc, dur, rij, laiza filmās, dziesmās, videoklipos un mediji to rāda ar uzviju un lielākajai daļai jauniešu tas patīk. Nu, ko tur instinktiem padarīsi, ja viņus tik mīlīgi baro:) Ko, diez, tam var likt pretī? Cik lielai jābūt interesei, jēgai, motivācijai, lai 21.gadsimta neatkarīgās Latvijas jaunais čalis un dāma iegūtu prieku jēdzīgos, nedestruktīvos veidos, lai "senčiem" mati nebūtu sirmi 30 gadu vecumā. Un tas, jaunā cilvēka intelektuālais potenciāls, nevis ieietu "narkotikās", bet sevis intelektuālajā attīstībā.
Ar katru raidījumu, secinājums, vismaz man liekas pašsaprotams - izmaiņas ir jādara pašiem cilvēkiem. Nav ko gaidīt no valsts! Ir jāmeklē risinājumi, jo problēmu ir vairāk kā sajēgas! Un ir Latvijā labas skolas, labi piemēri un tādi ir arī pasaulē. Būs jāliek viss zināmais kopā un jālūko ko darīt!
Nākošā raidījuma temats - atkarība no datorspēlēm.
"Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt." ir daļa no sociāla, apolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekts ir politiski neatkarīgs. Mēs nevēlamies mainīt Izglītības ministrijas sastāvu vai stuktūru - tas ir tautas ievēlētu politiķu kompetencē. Nevēlamies pašmērķīgi kritizēt izglītības sistēmu, vēlamies veicināt, iekustināt jaunākos apmācību procesus. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās apmācību metodes un principus.
Projekta darbība un mērķi ir aprakstīti www.intelektam.lv
Latvijas intelektuālās attīstības projektu veido "Latvijas Intelektuālās Attīstības Fonds".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
