Un, ja daudzi domā, ka Saeimā šobrīd ir visai liels haoss, tad valdībai tagad klājas visai grūti. Man, to redzot, ir visai lielas pretenzijas ne tik daudz pret izpildvaru, cik pret lēmējvaru, pret 13. Saeimas pozīcijas rīcībspēju. Jo, manuprāt, tā nespēj kvalificēti un pietiekami solidāri noteikt valdībai valsts kursu, tā nespēj sniegt valstij pienācīgu tautsaimniecisku uzstādījumu.
Kariņa kungs manā uztverē nav vis savas jomas līderis, bet tikvien kā korekts likumdevēja aptuveno nosacījumu izpildītājs. Tātad, manuprāt, patlaban pārmetumi šai valdībai (pilnīgi pamatoti pārmetumi) galvenokārt tomēr izriet no lēmējvaras (šīs Saeimas) nespējas savest kārtībā valsti.
Piemēram, man tagad nav skaidras pat tādas it kā sekundāras lietiņas kā – no kurienes, no kādiem tautsaimnieciskajiem resursiem tiks dabūta nauda kaut vai skolotāju algu pielikumam? Vai no to pašu skolotāju aplikšanas ar lielākiem nodokļiem?
Es arī pievērstu sevišķu uzmanību tam, ka "valsts ļoti spēcīgi stagnē un vēl spēcīgāk stagnē politiskais process. Politiskā procesa uzdevums jau nav ražot normatīvos aktus. Tos ražo ierēdņi. Savukārt politiskā diskusija kā tāda šobrīd neeksistē". Ja tas tā, kādu valsts nākotnes perspektīvu Latvijas varas augstākie ešeloni spēj iezīmēt un direktīvi pasludināt par valsts politikas kursu? Pagaidām šādu tendenci nesaskatu.
Drīzāk piekrītu tiem, kuri uzskata, ka vara orientējas uz primitīviem vēlētājiem, cer gūt viņu balsis ar populistiskiem piegājieniem, nevis tādu politiku, kura mūs – pilsoņus – reāli nodarbinātu valsts un mūsu pašu labklājības labad.
Intrigas valdībā, partijās, kuras starp dažādiem tās cilvēkiem, manuprāt, ir bijušas visai viegli pārvaramas, manuprāt, skaidrāk par skaidru atklāj to, ka šiem politikāņiem nav sava politiskā virsuzdevuma, tādēļ tie dod priekšroku nevis partiju konsolidācijai, bet politiskajai prostitūcijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
