Saprotams, ka Latvija arī nav gluži apdalīta, taču, būsim godīgi, nekā tik unikāla, lai ārzemju viesi ievērojamā plūsmā brauktu šurp tāpat vien, te nav. Tā nu jādomā, ar ko viņus iekārdināt.
Pēdējos gados iebraucēju skaits aug. Esam Eiropas Savienībā, ārzemniekiem mostas interese par kādreizējo padomijas provinci, taču lielākais kārdinājums laikam jāmeklē sarkanajā tepiķī, kuru satiksmes ministrs Ainars Šlesers atritināja lēto aviosabiedrību priekšā.
Tiesa, liela daļa lēto avioreisu pasažieri ir tā sauktie "lētie" tūristi, kurus bieži vien interesē tikai alkohols un sekss. Taču tas netraucē ministram tūristu skaita pieaugumu pasniegt kā vienu no saviem pašiem būtiskākajiem panākumiem.
Tāpēc dīvaini lasīt Rīgas vicemēra Almera Ludvika interviju 15. decembra "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", kurā viņš aicina uzlabot iebraucošo tūristu "kvalitāti", no Vecrīgas padzenot galveno ļaunumu – kazino, striptīzklubus un tā sauktos masāžas salonus.
Ludvika kungs "gribētu rūpēties par kvalitāti. Ne tikai skatīties uz cipariem, cik ir iebraukuši". Apsveicami! Taču dīvaini, ka tai pat laikā Ludvika partijas "buldozers" Ainars Šlesers, kurš vienlaikus ir arī satiksmes ministrs, un šīs pašas partijas biedrs Krišjānis Peters Rīgas lidostas vadītāja postenī rūpējas tieši par cipariem.
Sanāk tā jokaini – viens partijas biedrs dara, ko var, lai tikai palielinātos iebraucošo tūristu miljoni, bet otrs cenšas panākt, lai atsijātu "nekvalitatīvos". Varbūt vispirms visiem kopā vajadzētu izdomāt, kādus tūristus gribam šeit redzēt un kur viņiem piedāvāt atstāt naudu.
Ja, kā līdz šim, vedīsim šurp "lētos", "nekvalitatīvos", tad jāpaplašina piedāvājums, jo ar kaut ko taču viņi jāpiesaista. Baidos, ka absolūto vairākumu Rīgā iebraucošo "Ryanair" pasažieru neinteresē jūgenda muzejs un pat Brīvības pieminekli viņi izmanto krietni citādiem mērķiem nekā parastie cilvēki.
Bet, ja vēlamies šeit redzēt "kvalitatīvos" tūristus, tad, baidos, nāksies pārskatīt aviopārvadājumu politiku un domāt, kā stimulēt nevis "Ryanair" vai "EasyJet", bet gan tieši "dārgās" kompānijas, kas rūpējas par pasažieru ērtībām un kuru pakalpojumus izvēlas maksātspējīgie. Taču tad – ardievu, Šlesera kunga ambiciozie plāni!
Otrkārt, jājautā, kas gan Vecrīgā ielaida striptīzklubus un masāžas salonus? Vai tik tā nebija Rīgas dome? Vai kāds noteica kādus ierobežojumus? Negribu aizstāvēt šo industriju, taču vai tomēr nebūtu godīgi no varasvīru puses jau sākumā pateikt, kur un kas drīkst atrasties. Citādāk sanāk kā vienmēr – vispirms neaizliedz, tiek ieguldīta nauda, pēc tam aizliegt darboties nevar, bet visiem iespējamiem paņēmieniem varasvīri šo biznesu tomēr mēģina izsvēpināt no Vecrīgas.
Vēl vairāk dīvaini, ka, pasludinot cīņu pret, maigi sakot, ne visai respektablajiem, taču legālajiem striptīzklubiem, kaut kā neveicas ar "masāžas salonu" (kas parasti atrodas dzīvokļos, nav reģistrēti kā uzņēmumi un nemaksā nodokļus) apkarošanu, lai gan varas iestādēm ir visas tiesības vērsties pret tiem.
Treškārt, Ludvika kungs uzskata, ka "lētos" ar Šlesera svētību atvestos tūristus no Vecrīgas jāizsvēpina, slēdzot kazino un kaut kur pārvietojot seksa industriju, taču ir izvairīgs jautājumā par cīņu ar "zaļā pūķa" tirgotājiem.
Ja nu Ludvika kungs patiešām grib būt konsekvents, tad būtu jāsāk ar alkohola veikalu izvākšanu no Vecrīgas, jāaizliedz restorāni un kafejnīcas, kur "uzpildās" britu vecpuišu ballīšu varoņi. Kazino laikam pat pie vainas būs vismazāk, jo prestižas azartspēļu vietas kā reiz apmeklē turīgi cilvēki, nevis šaubīgi britu vecpuiši.
Principā jau Vecrīgas tikumības atjaunošanas centieni, iespējams, dos kaut kādus rezultātus, tikai nav skaidrs – kādus? Vai "lētie" tūristi, kuriem Vecrīgā vairs nebūs ko darīt, apmierināsies ar žūpošanu turpat lidostā "Rīga", vai arī vairs nemaz nemēģinās braukt šurp? A.Ludvika centienus šādiem līdzekļiem "tīrīt" Vecrīgu varētu salīdzināt ar bebru padzīšanu no Rīgas kanāla, pašiem domniekiem izzāģējot kanālmalas kokus.
Visticamāk, ka Vecrīga patiešām nav īstā vieta tik daudziem naktsklubiem vai alus zālēm. Taču, pirms ķerties pie cirvja, tomēr vajadzētu ieviest skaidrību pašu varasvīru galvās, saprast, ko gribam panākt un kādas sekas radīs tas vai cits lēmums. Lai nav tā, ka kreisā roka nezina, ko dara labā - viens partijas biedrs domā par tūrisma "cipariem", kamēr otrs par šo "ciparu" "tikumību".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
