Esošais Būvniecības likums ir morāli novecojis un neveicina nozares attīstību. Tas pārspīlēti birokratizē būvniecības gaitu, kas rada lielus korupcijas riskus un padara būvniecību par nepamatoti ilgu procesu un ievērojami sadārdzina to. Nozare jau sen ar šo likumu nav apmierināta. To apliecina tas, cik aktīvi pie jaunās likuma redakcijas strādā visas nozares un uzņēmēju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera (LTRK), Latvijas Darba Devēju Konfederācija (LDDK) un Ārvalstu Investoru Padome.
Situāciju nozarē uzskatāmi raksturo arī Latvijas reitings Pasaules Bankas ietekmīgajā Doing Busines datu bāzē attiecībā uz būvatļauju izsniegšanu (zemās pozīcijas būvniecībā ietekmē arī kopējo reitingu). 2012. gadā Latvija ieņēma šajā reitingā 113.vietu, Lietuva – 48, Igaunija – 35. Zīmīgi, ka, piemēram, Ari Langai, Beninai, Ekvadorai un Venecuēlai reitings ir augstāks, nekā mūsu valstij. Lai arī pārmaiņas ir acīmredzami nepieciešamas un likums būtiski nav mainījies vairākus gadus, likumprojekts ilgu laiku bija "iestrēdzis" Saeimā.
Atbalsts uzņēmējiem un birokrātijas mazināšana – tā ir viena no Reformu partijas prioritātēm un tika iekļauta arī mūsu priekšvēlēšanu programmā. Nenoliedzami, jaunais Būvniecības likums ir viens no lielākajiem soļiem šajā virzienā.
Manis vadīta Saeimas Tautsaimniecības komisija saņēma likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā pērnā gada februārī kopā ar 171 priekšlikumu. Lai darbs ar to virzītos uz priekšu, tika izveidota darba grupa un sākās intensīvs darbs, meklējot kompromisus ar valdību, nozares asociācijām, pašvaldību savienību un nevalstiskajām organizācijām. Arī katra otrā komisijas sēde tika veltīta šim jautājumam un pateicoties tam, ceturtdien likumprojekts tiks izskatīts Saeimā otrajā lasījumā. Varam prognozēt, ka pusotra mēneša laikā tam jānonāk Saeimā pēdējā, trešajā lasījumā.
Ar korupciju būvvaldēs jācīnās valstij, uzņēmējiem jābūvē!
Spilgts piemērs nejēdzībām būvniecības nozarē ir spēkā esošais būvatļauju apturēšanas mehānisms. Šobrīd ir iespējams uz vairākiem mēnešiem un pat gadiem apturēt jebkuru būvniecību, vienkārši iesniedzot pieteikumu tiesā.
Pēc tam, kad ir izpildītas visas nepieciešamās saskaņošanas procedūras, pašvaldības būvvalde ir izsniegusi būvatļauju un nav to anulējusi arī pēc apstrīdēšanas augstākstāvošajā iestādē, pat tad pietiek vien ar pieteikumu tiesai, nevis tiesas spriedumu, lai būvniecību apturētu. Tajā brīdī uzņēmējs, kurš veic būvniecību, ir jau paņēmis kredītu bankā, uzsācis būvniecības procesu un iedzinis pirmos pāļus. Varat iedomāties, ko nozīmē šajā brīdī apturēt būvniecības procesu uz neprognozējami ilgu laiku. Kā zināms, Administratīvās tiesas lietas izskata visai ilgi, divu līdz trīs gadu laikā. Un tas viss notiek vēl pirms tiesa ir lēmusi par sūdzību pēc būtības!
Arguments par to, ka šāda pieeja ir pieļaujama, jo redziet pašvaldībās un it īpaši būvvaldēs ir ļoti lieli korupcijas riski, neiztur nekādu kritiku. Ar korupcijas problēmu jātiek galā valstij un tajā esošajām tiesībsargājošajām iestādēm. Bet uz uzņēmēju rēķina risināt korupcijas problēmas ir absurdi.
Diemžēl tieši šādam regulējumam jau vairākus gadus ir pakļauta būvniecības nozare. Un interesanti, ka pati valsts pavisam nesen ir sevi izslēgusi no tā, normatīvajos aktos nostiprinot, ka nacionālu interešu objektu apstrīdēšana tomēr neaptur to būvniecību.
Pilnīgi skaidrs, ka tik nesamērojamas iespējas apturēt būvniecību rada ievērojamus zaudējumus nozarei un valsts ekonomikai. Būvniecības process ir neprognozējams un grūti plānojams. Vislielākajam riskam ir pakļauti tie projekti, kurus finansē no Eiropas fondu līdzekļiem, termiņu ievērošana ir kritiski svarīga, lai galu galā vispār saņemtu finansējumu.
Turklāt, šī ir ļoti laba augsne negodprātīgiem cilvēkiem, kuri var izmantot šīs plašās esošās būvniecības apturēšanas iespējas. Aprēķins ir elementārs. Ja apturēt būvniecību var par burtiski dažiem desmitiem latu, tad investoram, lai atjaunotu būvatļauju ir jāiztērē vairāki tūkstoši latu juristu pakalpojumiem, jācieš zaudējumi par pārkāptajiem termiņiem, jārisina attiecības ar piegādātājiem u.c. Nav grūti uzminēt, ka pie tādiem apstākļiem uzņēmējs būs gatavs samaksāt saprātīgu summu par pieteikuma neiesniegšanu.
Skaidrs, ka nozare ir, maigi izsakoties, neizpratnē par šādu regulējumu. Lai arī Reformu partijas virzītā likumprojekta ceļš politiski ir bijis ļoti smags, tomēr mums ir izdevies to izkustināt un nozare vienprātīgi atzīst, ka tas ir liels solis uz priekšu.
Viduslaiku normas 21. gadsimtā – par un pret
Vēl viens piemērs, kur bijušas īpaši asas debates ap jauno Būvniecības likumu, ir būvspeciālistu sertifikācija. Atšķirībā no vairākām citām profesijām, attiecīga augstskolas diploma saņemšana nav pietiekama, lai strādātu par, piemēram, būvinženieri vai arhitektu. Ir jāsaņem arī sertifikāts. To izdod profesionālas asociācijas (vairākas – katra savā jomā) un saņemt to var pēc diviem gadiem kopš diploma saņemšanas, kārtojot pēc būtības vēl vienu eksāmenu. Turklāt, sertifikāts jāatjauno katrus piecus gadus. Protams, viss šis process nav bez maksas un katrs sertifikāts izmaksā vairākus simtus latus. Vai šādas prasības ir pamatotas? Viedokļi dalās.
Sertifikācijas aizstāvji apgalvo, ka tas ir instruments profesionālas kvalitātes nodrošināšanai, kur vienkārši ar augstskolas diplomu nepietiek. Salīdzinot ar citām nozarēm, būvniecībai esot nepieciešama pastiprināta kvalitātes kontrole, jo tās rezultāts atstāj ilgstošu ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi, svarīgi ir arī drošības jautājumi. Neoficiāli tiek runāts, ka šis varētu būt arī iekšējā tirgus aizsardzības instruments, lai ārzemju speciālistiem būtu grūtāk šeit iekļūt.
No otras puses, sertifikācijas kritiķi pārmet, ka šī sistēma, pēc būtības, ir viduslaiku paraža. Arī tad ģildes ierobežoja dalībnieku loku vairākās profesijās, mazinot konkurenci un palielinot atalgojumu aizsargātu profesiju pārstāvjiem. Pārmet arī, ka tas ir liels slogs nozarei (sertifikācijas prasa laiku un naudu). Ir arī sūdzības par dažu profesionālu asociāciju pārmērīgu patvaļu, nosakot strīdīgas prasības eksāmenos.
Kā redzam, ir argumenti gan par, gan pret. Daži uzskata, ka sertifikācija ir pilnībā jāatceļ. Citi – ka tā jāpastiprina. Pēc ilgām diskusijām, gan nozares pārstāvji, gan Tautsaimniecības komisijas deputāti ir vienojušies par kompromisu, saskaņā ar kuru sertifikācija paliek, bet tiek būtiski atvieglota. Pirmkārt, tiks pilnīgi atcelta atkārtota sertifikācija. Sertifikāts būs jāsaņem tikai vienu reizi un nebūs jāatjauno, ja speciālists turpinās uzkrāt savu darba pieredzi un kvalifikāciju. Otrkārt, pārbaužu saturs tiks stingrāk kontrolēts no valsts puses.
Latvijas būvniecības nozares nākotne – uzņēmumi, kas spēj veiksmīgi konkurēt arī starptautiskajā tirgū
Jaunais Būvniecības likums būs nopietns atbalsts nozares sakārtošanai. Bet ar to nozarei nepieciešamās reformas netiks izsmeltas.
Pašlaik tikai retais Latvijas uzņēmums ir spējīgs veiksmīgi konkurēt citās valstīs un eksportēt. Nozarē valda sadrumstalotība un spēcīgu lielu uzņēmumu trūkums, kura izskaidrojama ar diviem faktoriem: speciālistu sertifikācija un aplokšņu algas.
Tas, ka sertifikātus drīkst saņemt tikai fiziskās personas, respektīvi, privāti praktizējoši speciālisti, samazina motivāciju uzņēmumiem investēt savā reputācijā. Bet tas ir svarīgs priekšnoteikums spēcīgu uzņēmumu izveidošanai. Savukārt, plaši izplatītu aplokšņu algu dēļ lielajiem uzņēmumiem, kuriem izvairīties no nodokļu maksāšanas ir grūti, nav iespējams godīgi konkurēt ar maziem uzņēmumiem. Nav brīnums, ka pēdējā laikā iezīmējusies tendence, ka nozares visveiksmīgākais "liela" uzņēmuma modelis ir čaula, kurā strādā tikai menedžeri, bet visi reālie darbi tiek nodoti vairākiem maziem apakšuzņēmējiem, kuri sīvi konkurē savā starpā, nemaksājot nodokļus.
Ka atrisināt šo problēmu un veicināt spēcīgu uzņēmumu izveidošanas? Ļoti interesants ir Beļģijas ceļš, kur tiek sertificēti nevis būvspeciālisti, bet uzņēmumi. Speciāli izveidota valsts komisija piešķir uzņēmumiem klases, atkarībā no uzņēmuma spējas un pieredzes noteikto būvdarbu veikšanai. Savukārt, kad notiek publiskais iepirkums, uz samērā sarežģīto objektu būvniecību var pretendēt tikai uzņēmumi, kuriem ir piešķirta pietiekami augsta klase. Šādi tiek vienkāršots publisko iepirkumu process un izslēgta negodīga konkurence ar nodokļu nemaksātājiem. Protams, par šī ceļa piemērotību vēl gaidāmas diskusijas, bet virziens ir vērā ņemams un Ekonomikas Ministrija jau to izvērtē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
