Pirmais un galvenais jautājums, protams, ir: cik ilgi? Epidēmija noteikti beigsies brīdī, kad parādīsies vakcīna, tātad, pēc optimistiskākā scenārija, gada beigās. Situācija var normalizēties arī tad, ja tiek novērsta vīrusa izplatīšanās. Ķīnai izdevies to panākt apmēram trīs mēnešu laikā, bet ar izlēmīgu rīcību un ļoti stingriem karantīnas un inficēto personu izsekošanas pasākumiem. Visticamāk, rietumvalstīm neizdosies panākt vīrusa izplatīšanās novēršanu šādos termiņos, jo spēju ierobežot indivīdu brīvību ir ievērojami mazāk. Tātad iespējamais epidēmijas ilguma diapazons ir no trim līdz deviņiem mēnešiem, un var prognozēt situācijas normalizēšanos pēc 3+X mēnešiem, kur X ir mūsu spēja nodrošināt efektīvu karantīnu inficētajiem un sociālo distancēšanos pārējiem.
Sociālā distancēšanās ir nepieciešama, bet tā prasa milzu cenu tautsaimniecībai. No valdības rīcības būs atkarīgs, vai ekonomiskā recesija būs V veida, t.i., kritums ar tikpat strauju uzplaukumu, situācijai normalizējoties, U veida – ar lēnāku atveseļošanos – vai L veida – ar ilgstošu un paliekošu ekonomiskās aktivitātes kritumu. Lai gan šī krīze skars katru nozari un uzņēmumu, smagums apmērā un laikā nebūs vienlīdzīgs, līdz ar to dažādām nozarēm un uzņēmumiem ir piemērojami dažādi risinājumi.
Krīze nāks trīs viļņos. Pirmais vilnis jau ir pagājis, un tas faktiski ir "izslēdzis" nozares un uzņēmumus, kuru darbība šajā situācijā teju nav iespējama. Otrais vilnis jau šodien skar praktiski visas pārējās nozares un uzņēmumus, kas piedzīvo apgrozījuma kritumu, kura iemesls ir sociālā distancēšanās, piegādes ķēžu un starptautiskās tirdzniecības pārrāvumi un globālā recesija kopumā. Savukārt trešā viļņa smagums būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik efektīvi un tālredzīgi būs bijuši iepriekšējie risinājumi. Ja risinājumi pirmajam vilnim ir sarežģīti, tad risinājumi otrajam vilnim ir ļoti sarežģīti. Šablonu nav, valdībai būs jārīkojas nozaru līmenī, ātri, operatīvi un izlēmīgi.
Pirmais vilnis
Starptautisko robežu aizvēršanas, sociālās distancēšanās un valsts izsludinātās ārkārtas situācijas prasību rezultātā rodas veselas nozares un uzņēmumi, kuru darbība praktiski ir apstājusies, bet alternatīvi biznesa modeļi, visticamāk, nav iespējami. Visspilgtākie piemēri ir aviopārvadājumi, starptautiskais tūrisms, masu izklaides pasākumu organizēšana. Politikas mērķis ir palīdzēt "konservēt" šos uzņēmumus uz krīzes laiku, saglabājot to kapacitāti, un arī nodrošināt drošības spilvenu to darbiniekiem.
Nodokļu un kredītu brīvdienas, palīdzība konservācijas/dīkstāves izmaksu (kredītu procenti, komunālie maksājumi, apsardze utt.) segšanā, dīkstāves maksājumi darbiniekiem – tie ir daži no izmantojamiem instrumentiem, un daži no tiem jau ir ieviesti. Svarīgi norādīt, ka dīkstāves pabalstiem tomēr vajadzētu būt ne mazāk pievilcīgiem salīdzinājumā ar bezdarbnieku pabalstiem – citādi tiks "noēsts" tieši sociālā budžeta pārpalikums. Ņemot vērā augsto minimālās algas saņēmēju īpatsvaru īpaši skartajās nozarēs, jāapsver arī beznosacījumu monetāra palīdzība ģimenēm ar zemiem ienākumiem, piemēram, 200 eiro mēnesī krīzes laikā. Spriedelēt par to, kurš ir vai nav samaksājis nodokļus, ir nevietā, kad ārā ir "mēra laiki".
Būtu pareizi un tālredzīgi īpaši skartajās nozarēs strādājošos materiāli motivēt iesaistīties sabiedriskajos darbos, kuru mērķis ir novērst vīrusa izplatīšanos. Piemēram, darbinieki ir nepieciešami pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādei inficētajiem cilvēkiem un tiem, kam jāievēro pašizolācija.
Daudzas no iepriekš minētajām nostādnēm tika iekļautas īpašajā likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar "Covid-19" izplatību", un valdības rīcība attiecībā uz pirmo vilni ir bijusi pietiekami operatīva un adekvāta.
Otrais vilnis
Koronavīrusa pandēmija izjauc piegāžu ķēdes un, neapšaubāmi, radīs globālu recesiju. Piemēram, Itālijas valdība tikko paziņoja, ka visi rūpniecības uzņēmumi, kas valstij nav kritiski nepieciešami, tiks slēgti. "Deutsche Bank" prognozē dziļāko globālo recesiju kopš Otrā pasaules kara. Nav šaubu, ka epidēmija skars gandrīz katru uzņēmumu. Otrā viļņa seku minimizēšana prasīs ne tikai horizontālus pasākumus, bet rūpīgu analīzi par nozares līmenī notiekošo un specifiskus nozaru līmeņa risinājumus.
Horizontālie atbalsta pasākumi, visticamāk, jāfokusē uz finanšu instrumentiem – kredītu garantijas, subsidētie aizdevumi apgrozāmajam kapitālam utt. Ieteicams uz krīzes laiku arī atcelt maksājumus pensiju 2. līmenī, šādi atvieglojot darbaspēka nodokļu slogu. Var piemērot arī nodokļu un kredītu brīvdienas, selektīvi piešķirt dīkstāves maksājumus darbiniekiem.
Dažādās nozarēs būs dažādas risināmās problēmas. Piemēram, sociālā distancēšanās nozīmē, ka lielākā daļa biroju netiks izmantota vai arī daudziem īrniekiem būs problēmas samaksāt īri. Savukārt biroju nomātājiem tas radīs problēmas banku kredītu atmaksā utt. Daži nomātāji varētu mēģināt izlikt nemaksājošo īrnieku, domājot, ka šīs krīzes laikā varētu atrast citus, vai arī izmantot šo krīzes situāciju, lai lauztu īres līgumus. Radīt risinājumu pat šādai ķēdītei būs izaicinājums. Kopumā vislielākā uzmanība būs jāvelta nozarēm un uzņēmumiem ar augstu parādu līmeni.
Veidojot atbalsta pasākumus otrā viļņa skartajiem uzņēmumiem, ir svarīgi izvairīties no pārāk komfortablu dīkstāves apstākļu radīšanas tiem, kas teorētiski spēj atrast un ieviest biznesa modeļus arī sociālās distancēšanās apstākļos. Piemēram, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas sektors daļēji var pārslēgties uz ēdienu piegādi mājās. Tuvākajās nedēļās mēs visi meklēsim efektīvākus veidus, kā turpināt darbu attālināti!
Pašlaik valdības pieņemtais īpašais likums nerada adekvātus risinājumus krīzes otrajam vilnim. Laika ir ļoti maz. Maksimums, divu nedēļu laikā valdībai jārada un Saeimai jāpieņem sākotnējais pasākumu plāns turpmākajiem izaicinājumiem. Tālāk ir nepieciešams nepārtraukts situācijas monitorings un analīze tautsaimniecības un nozares līmenī, jābūt gataviem operatīvi ieviest korekcijas.
Trešais vilnis
Nespēja efektīvi risināt pirmo divu viļņu radītos izaicinājumus radīs trešo krīzes vilni, kurš iestāsies gada otrajā pusē. Piemēram, dīkstāvē esošo darbinieku ienākumu kritums samazinās kopējo pieprasījumu un privāto patēriņu ekonomikā. Nespēja savlaicīgi kompensēt neizbēgami samazinājušos pašvaldību ieņēmumus radīs problēmas ar dažu svarīgu pakalpojumu pieejamību. Kopumā dzīvotspējīgo uzņēmumu bankrotēšana radīs paliekošu negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību.
Piemēram, "airBaltic" bankrotēšana novedīs pie tā, ka, normalizējoties situācijai, šā uzņēmuma vietu ieņems citu valstu aviokompānijas.
Skaidrs, ka savlaicīgi un tālredzīgi lēmumi un atbalsta pasākumi var samazināt trešā viļņa radītās sekas.
Dzīve pēc deviņiem mēnešiem
Neskatoties uz milzīgajiem "Covid-19" radītajiem izaicinājumiem, ir vērts padomāt par to, kā šī krīze mainīs mūsu dzīvi. Esmu gatavs saderēt, ka dažu gadu laikā studētgribētāju skaits bioloģijas, ķīmijas un medicīnas programmās ievērojami pieaugs – gan Latvijā, gan visā pasaulē. Daudzi šodienas bērni pārdzīvotā iespaidā sapņos par epidemiologa un zinātnieka karjeru.
Mēs kā sabiedrība pievērsīsim daudz vairāk uzmanības veselības aprūpes sistēmai, tostarp medicīnas personāla atalgojumam, jo tas sen to ir pelnījis.
Un vēl: pirms pāris gadiem domnīca "Certus" argumentēja, ka medicīnas tehnoloģijām un veselības pakalpojumu eksportam vajadzētu kļūt par vienu no galvenajiem Latvijas stratēģiskās attīstības virzieniem. Pieprasījums pēc tā noteikti ir, un tas kļūs tikai lielāks. Ceru, ka pēc deviņiem mēnešiem šis arguments tiks sadzirdēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
