Vladislavs Mironovs: Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?
Foto: LETA

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk nekā gadu, diendienā kopā ar uzņēmējiem diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums.

Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Lielā sāpe: kā ieviest e-komerciju

Pirms gada, kad Covid-19 ierobežošanai pirmo reizi tika ieviesta ārkārtas situācija, visticamāk, lielākā daļa no mums, tai skaitā uzņēmumi, cerēja, ka tas būs uz neilgu laiku – mazliet pacietīsimies un atgriezīsimies vecajās sliedēs. Drīz atkal iesim uz skolu un biroju, atgriezīsimies tirdzniecības centros un baudīsim maltīti restorānos, apmeklēsim koncertus un ceļosim. Tomēr pandēmija ir nesusi lielākas transformācijas, turklāt ilgtermiņā.

Pērn 56,2% Latvijas iedzīvotāju veica pirkumus tiešsaistē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pasaules pieredze liecina, ka e-komercijas apjomi augs, un mēs nebūsim izņēmums. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs 2020. gadā e-komercija piedzīvoja 44% izaugsmi, tiešsaistē iztērējot vairāk nekā 861 miljardu dolāru. Tas ir e-komercijas lielākais ikgadējais pieaugums pēdējo divu desmitgažu laikā. Uzņēmēji, kas šai transformācijai pielāgojās ātri un ieviesa e-komercijas risinājumus, šobrīd jūtas komfortabli.

Lielā neziņa un jautājums "Kā ieviest e-komerciju?" nav tikai mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums. Arī lielie uzņēmumi nebija gatavi e-komercijai un pirmajā posmā vēl domāja, ka varēs pārdzīvot. Savukārt pēc pāris mēnešiem lielā pieprasījuma dēļ jau veidojās rindas, IT cilvēki bija pārslogoti, jo, pieņemot neizbēgamo, uzņēmumi jau strādāja pie digitālo risinājumu ieviešanas.

Klusāko periodu izmantot, lai transformētos

Latvijas ekonomikas pamatu pamats ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tādēļ valsts atbalsta mehānismiem būtu jāsasniedz ne tikai lielie uzņēmumi. Tāpēc ļoti vērtīgi būtu valsts atbalsta instrumenti, lai digitālo transformāciju padarītu pieejamāku jebkura lieluma uzņēmumiem.

Iespējams, servisa un tūrisma industrijai, kura pandēmijā cietusi vistiešāk un smagāk, jāsniedz valsts atbalsts, palīdzot mainīt biznesa modeli. Arī lielie uzņēmumi var pamainīt biznesa modeli un no pandēmijas paņemt labāko – atbalstot tos, piemēram, ar subsīdijām un garantijām, lai, ieviešot digitālos risinājumus, piemēram, transformējot klasisko veikalu, digitalizējot manuālo procesu vai modernizējot ražošanu, uzņēmumi varētu ne tikai palielināt savu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū, bet arī veicināt eksportu un palielināt apgrozījumu.

Protams, laiks ir izaicinošs, bet tā vietā, lai rēķinātu zaudējumus, vērtīgāk tomēr ir saskatīt jaunās iespējas. Digitālos risinājumus var izmantot pat jomās, par kurām līdz šim ierasts domāt, ka to jau gan nevar pārnest uz internetu.

Proaktīva sadarbība un pāreja uz digitālajiem risinājumiem dod rezultātus

Nereti dzirdam jautājumus un bažas: vai pēc aizvadīta sarežģīta gada uzņēmumiem būs pieejams bankas finansējums? Īsā atbilde – pandēmija nav apturējusi un neapturēs bankas vēlmi kreditēt. Mēs esam gatavi ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes finansēšanai. Vienlaikus ir svarīgs pieprasījums pēc finansējuma. Sākotnēji bijām pat sagatavojušies, ka stipri kritīsies interese par kreditēšanu, tomēr tas nav noticis. Pirmajā vilnī bija šoks un būtisks kritums, tomēr gada otrajā pusē uzņēmēji jau spēja pielāgoties situācijai un bija gatavi jauniem izaugsmes plāniem. Faktiski pagājušais gads bija labāks, nekā sākotnēji prognozējām, – par spīti ierobežojumiem, neskaidrībām, kreditēšanu izdevās saglabāt iepriekšējā līmenī, un tas ir labs rādītājs.

Abpusēja stabilitātes sajūta radās, jo pirmajā vilnī bankas un uzņēmēji ļoti cieši sadarbojās, lai būtu pietiekami apgrozāmie līdzekļi. Mēs proaktīvi sākām piedāvāt atbalstu Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, paši tos uzrunājot un cenšoties palīdzēt saprast, kā tikt galā ar ārkārtējo situāciju, tai pielāgoties, tostarp ieviešot bankas digitālos risinājumus. Kopā strādājot, redzējām, ka uzņēmēji veiksmīgi pārvarēja pandēmijas pirmo vilni. Maz ir tādu uzņēmumu, kuri pie mums pēc palīdzības vēršas arī otrajā vilnī, jo jau pirmajā kopīgi atradām risinājumus, kas sniedz stabilitāti šajā laikā.

Pandēmijas laikā investē ilgtermiņa izaugsmē

Neskatoties uz pieprasījuma kritumu pavasarī, uzņēmumi arī šo pandēmijas laiku izmanto izaugsmei vai biznesa attīstībai. Ja pandēmijas sākumā lielākais pieprasījums bija pēc apgrozāmo līdzekļu finansēšanas, tad gada otrajā pusē jau pēc ilgtermiņa investīcijām, tostarp ražošanai, lai palielinātu apjomus, uzlabotu produktivitāti, radītu jaunus produktus.

Mūsu mērķis ir palielināt aizdevumu apjomu uzņēmējiem, koncentrējoties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu projektu finansēšanu visā Baltijā. Redzam, ka arī uzņēmumi skatās ilgtermiņā mērķtiecīgas izaugsmes virzienā, arvien vairāk domājot par ieguldījumiem ilgtspējīgos un konkurētspēju uzlabojošos projektos, un ļoti bieži to pamatā ir digitālā stratēģija.

Esam gatavi ne tikai finansēt, bet dalīties arī ar padomu, zināšanām, pieredzi, lai palīdzētu uzņēmumiem ieviest digitālos bankas risinājumus. Tāpēc turpinām strādāt, lai palīdzētu MVU transformēties un pielāgoties pašreizējai situācijai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form