Zane Ozola: Kad attieksme un labā griba ir svarīgāka par naudu
Foto: LETA

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešams nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija. Manuprāt, viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piemēri, kas darbojas

Daļa Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u. tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Bērni vēlas atgriezties Latvijas skolās

Šobrīd īstenotais projekts "Ar zināšanām – tuvāk Latvijai", ko realizē vairākas nevalstiskās organizācijas, daloties ar diasporas bērnu pieredzi Latvijas skolās, parāda, ka ārvalstīs dzīvojošo bērnu iekļaušana Latvijas skolās ir iespējama. Vēl vairāk – šis piemērs apliecina, ka iekļaušanai nav nepieciešami milzīgi līdzekļi, daudz būtiskāka ir attieksme, informācijas pieejamība, profesionalitāte un labā griba. Projekta sākumā 16 bērni no Ziemeļvalstīm guva pieredzi Latvijā, turklāt tika noskaidrotas viņu gaidas pirms brauciena un sajūtas pēc tā. Bērnu atsauksmēs lielākoties tika pausta sajūsma, ieinteresētība un vēlme atgriezties skolā Latvijā. Tas kārtējo reizi apliecina, ka sekmēt skolēnu iekļaušanos un tādējādi arī ģimeņu atgriešanos var ikviena skola un skolotājs.

Ieguldīt pedagogos

Nav jāinvestē līdzekļi sarežģītu plānu un reemigrācijas projektu radīšanā. Jāiegulda pedagogu izglītībā un pilnveidē, jo tieši zinoši, motivēti pedagogi ar misijas apziņu ir viens no priekšnosacījumiem, lai skolas varētu veiksmīgi integrēt dažādus bērnus. Pie mums mācās bērni no dažādām valstīm, un liela daļa no viņiem jau gada laikā iemācās latviešu valodu. Ja skolās netrūks pedagogu, kuri vēlas strādāt savas skolas, novada un valsts labā, arī bērniem pavērsies daudz plašākas iespējas.

Mazāka birokrātija un ātrāks rezultāts

Gribu uzsvērt, ka tieši privātā iniciatīva demonstrē labās prakses piemērus ne tikai izglītības jomā. Daudzas labas lietas mūsu valstī varētu notikt ātrāk un racionālāk, ja privātajai iniciatīvai tiktu sniegts lielāks atbalsts. Mums jāapzinās, ka privātās iniciatīvas lielais pluss ir mazāks birokrātiskais slogs, kas mūsdienu straujajos ikdienas tempos nav mazsvarīgi.

Atbalstīt darītājus

Loģiskāk ir atbalstīt to, kurš jau dara, turklāt sekmīgi, nevis par katru cenu mēģināt piespiest darīt kādu, kurš to nevēlas. Un vēl viens būtisks priekšnosacījums ir ticība – tam, ka daudzas lietas tiek darītas tāpēc, lai mēs dzīvotu labākā valstī, nevis personiskā labuma vārdā. Pagaidām sabiedrībā ir izplatīta nostāja – ja kāds īsteno projektus vai kaut ko dara sabiedrības labā, tad viņam, visticamāk, ir slēpti, savtīgi motīvi. Ir pazudusi ticība tam, ka cilvēki vēlas darīt un dara labu tāpēc, lai palīdzētu kādam. Ir jāieklausās cilvēkos un organizācijās, kas cenšas veidot labāku Latviju, kas vēlas darīt un nebaidās izrādīt iniciatīvu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form