Vērojot sabiedrības nostāju, protesta akciju un beigu beigās arī agresīvos grautiņus Vecrīgā, vēl vairāk tiek apstiprināts tas, ka Latvijas valdībai ir pagriezta mugura. Ņemot vērā valdības komunikāciju un attieksmi, tā muguru pret sabiedrību pagrieza pirmā.
Kā savulaik ir teicis Nikolo Makjavelli: "ja kāds top par valdnieku ar tautas atbalstu, tam vajag palikt ar to draudzīgās attiecībās, un tas nāksies viegli, jo tauta vienīgi prasa, lai to neapspiež.". Mūsu gadījumā tas nav nācies viegli, jo tauta tiek apspiesta. Kamēr tā sauktās krīzes laikā tiek būvētā zelta vērtā bibliotēka..., nelietderīgi tiek izšķiesti valsts līdzekļi, maksājot padomes locekļiem algas u.tml., tikmēr daudzi sāk skaitīt katru santīmu maciņā, lai nomaksātu arvien pieaugošos rēķinus, nodrošinātu sev iztiku. Iespējams I.Godmaņa kunga piesauktā "jaunā demokrātijas pakāpe" ir vērojama arī valdības locekļu attieksmē, piemēram, protesta akcijas vakarā iekšlietu ministrs M.Segliņš notikušo nekomentēja. Varbūt nevar komentēt, jo bija viens starp tiem dažiem policistiem, kas sargāja Saeimas durvis? Atgādināšu, ka Tautas partijas priekšsēdētājs M.Segliņš ir ministrs, kas vada vadošo valsts pārvaldes iestādi iekšlietu nozarē, kurai viens no pamatuzdevumiem ir noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības nodrošināšana.

Pēdējā laikā Tautas partijas uzvedība kļūst arvien individuālāka. Pieļauj līguma parakstīšanu par jauno koncertzāli un pēc tam ātri saslimst, sniedz valstij apkaunojošu angliski-latvisko interviju, nekomentē savā darba kompetencē esošus uzdevumus u.tml. Savukārt Tautas partija savā mājas lapā (www.tautaspartija.lv) manifestā norāda: "Lai ko mēs darītu, mūsu darba stils vienmēr būs: konkrētība darbos; skaidrība vārdos; stingrība un prasīgums; enerģiska rīcība; intelekts un zināšanas; ilgtspējīga politika un rīcībspējīga valsts vara."

Plašsaziņas līdzekļos tiek diskutēts, vai tik protesta akcija nav A.Štokenberga un viņu domubiedru PR akcija, iespējams, bet galvenais šajā pasākumā ir sabiedrības atsaucība. Tā bija un ir nozīmīga. Cits jautājums ir par to, kas sekoja pēc akcijas - mežonīga un agresīva cilvēku uzvedība, kuru vairāk kā trīs stundas mēģināja novērst valsts drošības garanti. Kā vienmēr policisti strādāja labi, Segliņam par to pat trūka vārdu un pozīcija gan jau šo vardarbību pārmetīs akcijas organizatoriem, jo tie jau strādā opozīcijā.

Ja pozīcijai ir tik grūti strādāt šajā pašu sastrādātajā krīzes laikā, tad varbūt ir laiks iedot iespēju opozīcijai un cilvēkiem, kas vēlas kaut ko mainīt un kuriem tauta vēl mēģina ticēt. Vienalga vai alkohola reibumā vai skaidrā prātā, bet cilvēki tikai sāk izrādīt savu attieksmi, dusmas un naidu pret valdošo varu, kuras nekompetento lēmumu un, it sevišķi, bezdarbības dēļ cilvēki ir zaudējuši darbu, saņem mazākas algas, maksā lielākus komunālos maksājumus u.c. Sabiedrība ir izsalkusi pēc kompetentiem ministriem, kuri arī krīzes situācijās uzņemas atbildību un runā! Protams, ir vairākas aktivitātes, pēc kurām var vērtēt valdības (ne)profesionalitāti un pamatot notikušo protesta akciju, kaut vai ar tik elementāru lietu kā spēju runāt ar kolēģiem, mediju pārstāvjiem un sabiedrību. Daudzu notikumu pamatā ir komunikācija - spēja pamatoti izklāstīt kas, kāpēc un kā notiek. Jo mazāk runā, jo tauta kļūst nemierīgāka. Ir jājautā ar Godmaņa 13. janvāra notikumu naktī LTV ziņu speciālizlaidumā uzdoto jautājumu: "Vai nav skaidrs?".

Noslēgumā vēlos citēt Makjavelli teikto, ka pirmais, pēc kā var vērtēt vadītāju (t.i. Ministru prezidentu) ir palūkoties, kādi ļaudis viņam ir apkārt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit