Foto: AFP/Scanpix
Jautājums par Sīrijas nemiernieku iespējamo apbruņošanu ir Baltā nama dienas kārtībā un varētu tikt izlemts jau šonedēļ, aģentūra “Reuters” uzzinājusi no kādas amatpersonas, kas vēlējas palikt anonīma.

Par iespējamību, ka ASV varētu apbruņot nemierniekus, kas Sīrijā cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, jau svētdien vēlu vakarā ziņoja aģentūra AP.

Lai piedalītos Vašingtonā gaidāmajā apspriedē, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ir atlicis plānoto vizīti Tuvajos Austrumos, atklāja avots Baraka Obamas administrācijā.

Jautājums par nemiernieku apbruņošanu sācis aktivizēties laika, kad izskan bažas, ka Asads, kura ģimene Sīrijā valdījusi gandrīz 40 gadus, varētu gūt virsroku cīņā pret nemierniekus, kas jau divus gadus cenšas panākt viņa gāšanu.

Pagājušajā nedēļā valdības spēki ar Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" palīdzību atguva kontroli pār stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu. ASV amatpersonas norādīja, ka Damaska nespētu panākt šo uzvaru bez "Hezbollah" un Irānas atbalsta.

Rietumvalstis bažīgas dara ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā. Francija un Lielbritānija paziņoja, ka tām ir pierādījumi, ka Sīrija nemieros ir izmantots zarīns.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!