Par gara atmodu pēdējā laikā runāts daudz – tiek piesaukts dažādu mācību skolotāju teiktais, ka Baltijas valstīs tā notiks īpaši jūtami. Taču – kam jānotiek, lai cilvēks varētu justies daudz maz "atmodies"? Un – vai to spēj ikviens?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajā rakstā ar vārdu "atmoda" apzīmēta atkarības mazināšana no citu cilvēku viedokļiem, atmiņām, bērnības traumām un tamlīdzīgiem traucēkļiem.

Lai kā nepatiktu to atzīt, mēs baidāmies no pārmaiņām, pat no pozitīvām. Tāpēc bieži izvēlamies palikt attiecībās un sfērās, no kā labumu negūstam. Mēs iestāstām sev, ka esam tajās ieguldījuši pārāk daudz, tāpēc jēga kaut ko mainīt ir tikai tad, ja pozitīvi uzlabojumi ir garantēti. Tieši šis uzskats mēdz cilvēkus turēt slazdā pat gadu desmitiem.

Mūsu iekšējo balsi apklusināt sāk jau pašā bērnībā, turklāt to visvairāk dara tie, kuri mūs mīl. Kā teicis Ošo, "vecāki, skolotāji, mācītāji un sabiedrības vadītāji ir lielākie ienaidnieki ikvienam cilvēkam, kurš piedzimis šajā pasaulē. Paši neapzinoties, ko dara, šie vadoņi novērš tevi no tevis paša. [..] Tu vari izpelnīties cieņu un godu – bet tikai tad, ja ievērosi visus likumus, ko noteikuši citi. Ja spēsi kļūt par liekuli, būsi cienījams sabiedrības loceklis. Turpretī, ja gribēsi būt patiess, godīgs un neviltots, ja uzstāsi uz to, ka būsi tu pats, sabiedrība tevi nosodīs."

Šie viedokļi mūs attur no mums pašiem. Pat reliģija mūs aicina būt labākiem, spiežot uz Jēzus piemēra. Taču nevienam kristietim nav jābūt kā Jēzum, jo viņi nav Jēzus. Katram ir pašam jāsaprot, kā kļūt labākam. Sev, nevis citiem. Šis ir atlaišanas un vienlaikus arī atgriešanās ceļojums.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form