Kāpēc nedrīkst ākstīties ar garu saukšanu?
Foto: Shutterstock

Kopš bērnības mēs esam dzirdējuši stāstus par gariem, visādām Pīķa dāmām, zaļajām vai baltajām jumpravām u. c. Ja aplūkojam viduslaiku buramās grāmatas – grimuārus varam nonākt pie secinājuma ka vismaz 80% to teksta veltīta dažādu garu izsaukšanai. Citiem vārdiem – tam, kā astrālās būtības iniciēt darbībai fiziskajā plānā.

Tā kā šī tehnika pastāvēja gadsimtiem, diez vai te runa būs tikai par "neizglītotu cilvēku tumsonību" (drīzāk par neizglītotiem tumsoņām, precīzāk, cilvēkiem kuriem ir katastrofāli vienpusīga – tikai materiālistiska izglītība, pieskaitāmi mūsu laikabiedri. Jā materiālistiskā izglītības sistēma un zinātne ļauj risināt daudzas problēmas, bet, jo ilgāk mēs to praktizējam, jo skaidrāk parādās, ka ne visas... Materiālistiskam pasaules uzskatam ir savi aklie plankumi, kurus, savā ziņā uzrāda tādas zinātnes nozares kā kvantu fizika un kvantu mehānika. Arī psiholoģija nu nav gluži materiālistiska zinātne...

Ar ko šāda garu izsaukšanas prakse var būt kaitīga? Izsauktais gars kļūst par "brīnumnūjiņu" visu problēmu risinājumam, kuram cilvēks sāk uzticēties vairāk nekā savam prātam. Taču mums nav tādas sistemātiskas pamatizglītības, kāda ir šamaņiem, un šādi mēs varam nonākt daudzās nepatīkamās situācijās. Nu, piemēram, – mums ir trimmeris zālāja pļaušanai. Zināmā mērā ar to var appļaut krūmus, pielabot dzīvžogu, ja ļoti gribam, saputot putukrējumu vai sakult olu kulteni, bet apgriezt matus vai nagus gan nebūs veselīgi, tāpat nebūtu labi to izmantot sadzīves tehnikas remontam vai ugunsgrēka dzēšanai.

Eiropā šādus garus-palīgus sauca par "familiāriem", interesanti, ka, piemēram templieši viens otru arī sauca par familiāriem, ko varētu tulkot kā pie ģimenes piederīgais, radinieks, totēms. Tātad latviešu analogs nosacīti būtu "veļi", atbilstoši – krievu folklorā "sčuri". Angļu folklorā it kā būtu jāatbilst elfiem (ši, džentli, sidi, danu vai dūkņi), taču elfi, iespējams ir reāla, vēsturiska tauta, kas apdzīvoja "dobos paugurus" – īpašā veidā celtas zemnīcas-ciemus.

Bet atgriezīsimies pie "familiāriem". Tie var būt trīs tipu:

  1. brīvie, kas paši pēc savas gribas palīdz mums un dara mums labu. Viņi var nākt un iet pēc savas gribas. Nereti iemiesojas mājdzīvniekos, bieži – kaķos. Mūsu tradīcijā arī zalkšos, ežos un krupjos, šķiet, ka tieši tāpēc mēs cenšamies pabarot satiktu ezi;
  2. neīstie – gari, kurus tu esi izsaucis un piespiedis strādāt savā labā. Tas ir ļoti bīstami, jo šādi gari, visbiežāk ir daudz stiprāki par izsaucēju un var to pakļaut sev vai vienkārši atriebties. Par šādu garu izsaukšanu parasti arī stāsta grimuāri. Šī tehnika raksturīga trim kultūrām – jūdaismam, kristietībai, islāmam – un praktiski sakņojas kabalā vai ir atsevišķs kabalas novirziens;
  3. spoguļfamiliārs – cilvēka radīts, visbiežāk uz īsu laika sprīdi konkrēta uzdevuma veikšanai gars, kurš var būt tikai tik stiprs, kādu spēku tam spējis piešķirt tā radītājs. Taču pat tāds – paša radīts – gars prasa par savu darbu zināmu samaksu, un tev ir jāzina, kāda būs cena, kuru tev nāksies samaksāt. Mūsdienās, populārākie piemēri – rūnu amuleti un dažādas "programmas, kas izpilda vēlēšanos", bet cena visbiežāk ir garīgo nopelnu enerģija, kuras daudzums nosaka pasauli, kurā tu spēsi iemiesoties nākamajā dzīvē, – jo šīs enerģijas mazāk, jo pasaule zemāka, un otrādi. Te gan jāpiezīmē, ka mūsu civilizācijas cilvēkiem dotajā attīstības posmā ir raksturīgi ar šo enerģiju ("veiksmi") rīkoties izšķērdīgi – ekstremālie sporta veidi, alkohols un narkotikas strauji samazina šīs enerģijas krājumus. Vēdās šo enerģiju sauc pat "tapas", bet mēs parasti sakām "svētība" ,t.i., iesvētīt vai apsvētīt nozīmē kaut kam vai kādam piešķirt tapasu. Īpaši spēcīgs tapasa paveids ir vecāku svētība.

Ja saprot un apzinās sekas un zina drošības tehnikas noteikumus, šādus garus drīkst izsaukt. Taču stingri jāievēro rituāls un garus nedrīkst izsaukt, lai pamuļķotos vai apmierinātu savu ziņkāri.

Kāda ir priekšrocība, ja izmanto spoguļfamiliāru? Pavisam vienkārša, tu pats nosaki cenu, kuru esi gatavs maksāt par pakalpojumu. Tas ir ļoti būtiski, un ir vērts papētīt mūsu senču sadzīves rituālus no šāda aspekta. Šādi "astrālie palīgi" barojas ar mīlestības, prieka un pārticības enerģijām. Sargi barojas ar agresiju, kas uz tevi vērsta, utt. Tādējādi par maksāšanas līdzekli var kalpot jebkura lieta, kas šādu enerģiju satur. Tas arī izskaidro, kāpēc rituāli, kuros nes ziedu ar pašbrūvēto alu, ir nesalīdzināmi efektīvāki par tādiem, kur ziedojumam izmanto veikala alu.

Un vēl būtiska nianse – pie gariem pēc palīdzības vēršas tikai ārkārtējos gadījumos, kad visi citi līdzekļi ir izsmelti!

Izsaukšanas rituāls, viennozīmīgi ietver sevī vietas attīrīšanu no negatīvajām enerģijām – nejaušas komponentes jūsu darbā nav vajadzīgas! Pēc tam, tā paša iemesla dēļ, attīra sevi un savu apziņu. Vēlams atteikties no kaitīgiem ieradumiem un neveselīgas pārtikas ne mazāk kā trīs dienas pirms rituāla. Meditācija nāk par labu vienmēr! Šādos gadījumos jo īpaši. Rituāla laikā tevi nedrīkst traucēt nepiederošas personas, t. i., pareizi jāizvēlas vieta rituālam.

Kāpēc es neko nestāstu par pašu rituālu? Tāpēc, ka efektīvs rituāls ir jaunrades forma. Ir jāievēro noteikti noteikumi, bet atlikušais ir jārada, citādi tas nedarbosies. Šeit ir zināma paralēle ar glezniecību – ir perspektīva un krāsu perspektīva, krāsu aplis un siltie–aukstie toņi, zelta griezuma likums un likumi, kuri ietekmē kompozīciju. Tas arī viss, kas jāzina māksliniekam, lai radītu gleznu – atlikušais nāk no mākslinieka paša!

Source

Orākuls.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form