Ko civilizācijai devušas sēnes?
Foto: Shutterstock

Cilvēka un papagaiļa smadzenēs ir vienāds šūnu daudzums, tikai papagaiļa smadzenes ir daudz kompaktākas. Pati smadzeņu struktūra ir līdzīga – tās veido neironu tīkli, pārsteidzoši līdzīgi tiem, ar ko mūsu planētu "caurauž" sēnes... Padalīšos pārdomās pēc slavena mikologa Paula Satmeta lekcijas.

Mūsdienās liela daļa fiziķu nopietni aplūko hipotēzi, ka mūsu Visumu kopā satur parādība, kuru viņi nosauca par "tumšo matēriju" – tā iemesla dēļ, ka šīs matērijas klātbūtni var pierādīt tikai netieši, bet mūsu "gaišās matērijas" aparatūra tieši to izmērīt nevar. Kopā ar tumšo matēriju tika ieviests vēl viens līdzīgs jēdziens – tumšā enerģija. Tā ir hipotētiska enerģijas forma, kura vienmērīgi piepilda Visumu un nodrošina tajā dažādus, fizikai neizprotamus efektus – antigravitāciju, informācijas pārraidi ātrāk par gaismu u.c. Cita starpā šī enerģija spēj izskaidrot spēju dziedināt no attāluma un pat caur ierakstu. Vēdiskajā filosofijā tumšo enerģiju simbolizē un tai fizikāli atbilst dievs Šiva

Tumšā enerģija sastāda 74% Visuma masas, tumšā matērija – 22%, starpzvaigžņu gāzes – 3,6%, un tikai 0,4% ir zvaigznes un planētas. Aplūko vērīgi attēlus!

Ko civilizācijai devušas sēnes?
Foto: Shutterstock

Tumšā enerģija, kosmoss.

Ko civilizācijai devušas sēnes?
Foto: Shutterstock

Neironu šūnas.

Ko civilizācijai devušas sēnes?
Foto: Shutterstock

Micēlijs.

Tumšā enerģija, smadzeņu neironu tīkls un sēnes micēlijs. Aizdomīgi līdzīgas struktūras, vai ne?

Lai augsne būtu auglīga, tai jāsatur ap 30% dažādu micēliju. Uz viena koka saknes metra atrodas apmēram 1000 metru micēlija. Sēņu micēlijs caurauž Zemes garozu vismaz vairāku simtu metru dziļumā, bet iespējams, ka daudz dziļāk. Mikologs Pauls Satmets uzskata, ka viens no visticamākajiem veidiem, kādā mēs satiksim ārpuszemes civilizācīju, var izrādīties micēlijs. Tāpat viņš apgalvo, ka micēlija spēja pielāgoties ārējiem apstākļiem ir ne mazāka kā cilvēka saprātam. Atcerēsimies kaut vai pelējumu, kuru atklāja Černobiļas AES sarkofāga iekšienē!

Vēl šis zinātnieks, minot virkni faktu, apgalvo, ka dzīvnieki cēlušies no... sēnēm. Nervu un asinsrites sistēma atgādina micēliju, plaušu bronhi arī veidoti ļoti līdzīgi. Visam dzīvajam ir raksturīgas proporcijas, kuras iekļaujas Fibonači skaitļu rindā, t. s., Zelta griezumā, bieži dzīvībai un kristāliem raksturīga fraktāļu tipa uzbūve.

Ir vēl viena struktūra, kura kopē sēņu micēliju un ar kuru mēs visi esam pazīstami, – internets. Var būt tā ir likumsakarība, nevis nejaušība? Ja nu pirms interneta informācija ceļoja Vispasaules Micēlija Tīklā? Šamanismā, kas uz visas Zemes radās faktiski vienlaikus un pēc savas struktūras dažādos kontinentos principiāli neatšķiras, ļoti bieži lieto halucinogēnās sēnes...

Savukārt Pauls Satmets min teoriju par to, kā sēnes veicināja evolūciju: kad klimats uz Zemes kļuva sausāks, mūsu senči primāti mednieki–vācēji iznāca no mūžamežiem un nonāca savannā. Kā mednieks izseko dzīvniekus? Pēc tā, ko dzīvnieki aiz sevis atstāj, tātad – pēc pēdām un, atvainojiet, izkārnījumiem. Pie mums uz "zirgāboliem" labi aug šampinjoni... Bet tas notika Āfrikā, un savannā ganījās lielāki lopiņi, atstājot lielākas "pēdas". Uz tām arī auga ēdamas sēnes, bet – ak vai! – ar blakusiedarbību. Mūsu senči pamēģināja vienu otru reizi, un iepatikās. Un tā kaifoja gadu tūkstošiem. Paralēli viņiem gadījās izveidot valodu un daudzas citas derīgas lietas... Nu, gadījās...

Vēl Pauls Satmets min tādu piemēru, ka viņa laborotorijā izdevies atrast zāles pret tuberkulozi un bišu saimju straujo izmiršanu. Abos gadījumos pareizā atbilde ir sēnes. Sēnes iznīcina alpu mežus, tā radot augsni un pietiekamu ūdens daudzumu, lai veidotos alpu pļavas, kuras ar laiku aizaug ar mežu. Mūsdienās tā dēvētie "mežkopji" propogandē, ka mežs ir jāizcērt, pirms kokos sāk veidoties trupe – tā, no vienas puses, iznīcinot micēliju, kas ir ekosistēmas pamats, un sekojoši – dzīvību planetārā merogā. Dažas no piepēm izdala vielas, kuras bites izmanto kā dabīgas zāles. Ja bites šīs zāles nesaņem, tās slimo, iet bojā tūkstošiem bišu saimju, netiek apputeksnēti augi, zaudējumus cieš lauksaimniecība. Viss ir savstarpēji saistīts...

Source

Orākuls.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form