Māllēpe karotē un pīpē
Foto: Shutterstock

Skaties, kur parādās pirmās pavasara vēstneses, un atceries, kur tās aug, jo ārstnieciskiem mērķiem parasti vairāk ievāc lapas, kas parādās tikai pēc auga ziedēšanas. Ja nebūsi atmiņā "iekalis" vietu, nelielo augu būs grūti atrast. Meklēt to vari gan gan pļavās un ūdenstilpju krastos, gan ceļmalās un ceļu uzbērumos. Ceļu tuvumā gan ārstniecības augus lasīt nav ieteicams!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja tevi moka aizdusa, zobu sāpes vai ir apgrūtināta elpošana, sausu, sasmalcinātu māllēpes lapu pīpēšana, tās pildot pīpē vai cigaretē, vai pat vienkārši dūmu ieelpošana var līdzēt. Tas nemaz nav kaitīgi, kaitīgo mēs neieteiktu!

Māllēpes preparātus galvenokārt lieto kā atkrēpošanas un sausa klepus mīkstināšanas līdzekli, un tā parasti ietilpst krūšu un sviedrējošo tēju sastāvā. Savukārt kuņģa–zarnu trakta saslimšanas gadījumā māllēpi lieto kā savelkošu līdzekli. Māllēpe ātri "atskābē" organismu un likvidē disbakteriozi, tā ārstējot arī diatēzi un alerģiju.

Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai svaigā veidā) izmanto pret dažādām ādas kaitēm – augoņiem, čūlām, apdegumiem –, mastīta un vēnu iekaisumiem.

Svaigā veidā māllēpe ir ļoti noderīga arī galvas ādas kopšanai – matu stiprināšanai un izkrišanas apturēšanai, pret blaugznām un galvas niezi.

Māllēpju ziedi satur karotinoīdus, flavonoīdus, fitosterīnus, miecvielas un citas vielas. Lapas satur rūgto glokozīdu, askorbīnskābi, polisaharīdus, organiskās skābes, ēterisko eļļu, miecvielas, karotinoīdus, tanīnu, selēnu, cinku, hromu, sudrabu un citas vielas.

Kad un ko tieši vākt?

Ziedus vāc pilnā plaukumā – tiem nedrīkst būt balti kausmatiņi, citādi kaltēšanas laikā pāri paliks vien pūkas. Turklāt izmanto tikai pašus kurvīšus bez kātiņiem. Tējām māllēpes ziedi nederēs, jo tie satur toksiskas vielas, kas var izraisīt aknu saslimšanas. Kaltēšanai paredzētos ziedus būtu ieteicams vismaz pirmajā dienā ielikt cepeškrāsnī uz 50–60 grādiem, lai ziediņi, kalstot dabiskā ceļā, neizziedētu.

Lapas jāvāc, kad ziedkurvīšos izveidojušās sēklas: jaunākām lapām arī piemīt toksiskas īpašības, bet vēlāk uz tām parādās rudi plankumi. Vācējiem jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar neīstajām tūsklapēm, jo tās ir ļoti līdzīgas!

Ko gatavot no ziediem

Pret klepu noderēs sīrups un ledenes.

Sīrupam būs nepieciešams aptuveni litrs svaigu māllēpes ziedu, kilograms cukura un nedaudz citronskābes. Ziedus notīri, pārlej ar ūdeni, lai tie būtu pārsegti, un karsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, tomēr neuzvārot. Tad katlu nocel no uguns un uz diennakti noliec vēsumā.

Nākamajā dienā šķidrumu nokās un pievieno cukuru attiecībā 1 kg cukura uz 1 l šķidruma. Garšas uzlabošanai vari pievienot arī nedaudz citronskābes. Glabā ledusskapī un lieto klepus reizēs pa ēdamkarotei 6–8 reizes dienā.

Savukārt ledenēm nepieciešamas 2 ĒK lapu un pusglāze verdoša ūdens. Lapas vāri kādas 10 minūtes, tad nokās. Nelielā katliņā ieber glāzi cukura un maisot karsē. Kad cukurs kļūst zeltains, pievieno iegūto novārījumu, lai tas nedaudz pārklātu cukuru. Regulāri maisot, turi sīrupu uz uguns, kamēr tas sabiezē un kļūst staipīgs, tad salej to nelielās formiņās un atdzesē. Šādu līdzekli niķīgam sīkslimnieciņam iemānīt būs vieglāk nekā medikamentus!

Klepus, kakla iekaisuma, aizsmakuma, bronhiālās astmas, plaušu karsoņa gadījumā var lietot arī spirta uzlējumu pa pustējkarotei pirms ēšanas. Svaigus ziedus saber skrūvejamā burkā un attiecībā 1:1 aplej ar degvīnu (vismaz 40 grādu stiprumā). Burku aizskrūvē un nostādini tumšā vietā vismaz nedēļu.

Dziednieciskās lapas

Visiedarbīgākā ir māllēpju sula. Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī, tad samaļ un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai pievieno vārītu ūdeni attiecībā 1:1 un 1–2 minūtes pavāra. Māllēpju sulu liek uz nedzīstošām brūcēm, skalo kaklu, bet, ja ir iesnas, – pilina degunā pa 2–3 pilieniem. Iekšķīgi lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas (7–10 dienas). Lapu sulu lieto arī kā žultsdzenošu un sviedrējošu līdzekli.

Tālāk aprakstīšu, kā šo dziedniecisko augu lietot dažādu kaišu gadījumā.

Krūtīm un vēderam. Svaigas, nesasmalcinātas lapas ieklāj pirksta biezumā trauka dibenā un apkaisi ar nerafinētu cukuru. Tad atkal liec kārtu lapu un kārtu cukura, kamēr trauks pilns. Trauku noslēdz ar vāku un malas apzied ar māliem. Tad to ieroc zemē aptuveni pusmetra dziļumā un atstāj uz trim nedēļām.

Pa šo laiku trauka saturs pārvērtīsies vienmērīgā masā. Vienam kilogramam iegūtās masas pievieno puskilogramu medus un samaisi. Maisījumu lieto pa 1 ĒK 3 reizes dienā.

Klepus, bronhīts, aizsmakums, bronhiālā astma, kuņģa–zarnu trakta saslimšanas. 4 TK sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādini 30 minūtes un izkās. Lieto pa ceturtdaļai glāzes 4 reizes dienā. Šo uzlējumu dzer arī gastroeneterokolīta gadījumos.

Ja nomocījis elpas trūkums, uzlējumu lieto pa vienai ĒK ik pēc trim stundām.

Bronhīts. 1 ĒK sasmalcinātas drogas aplej ar ½ l piena, pievieno naža galu cūku tauku un vāri 10 minūtes. Šķidrumu izkās un lieto pa 50 g pirms gulētiešanas.

Pneimonija. Māllēpi izmanto kā mīkstinošu, atkrēpojošu un sviedrējošu līdzekli. 1 ĒK sasmalcinātu lapu emaljētā katliņā aplej ar 200 g verdoša ūdens, uzliec vāku un vāri ūdens peldē 15 minūtes. Biezumus nospied un šķidrumu izkās. Novārījuma apjomu ar verdošu ūdeni atjauno sākotnējā līmenī un pievieno 1 ĒK medus. Dzērienu lieto pa 1/3 glāzei 3 reizes dienā.

Laringīts, faringīts, angīna un citi mutes dobuma iekaisumi. Ar siltu uzlējumu skalo kaklu 3–6 reizes dienā. Šādu pašu uzlējumu komprešu veidā lieto arī tromboflebīta ārstēšanai.

Galvassāpes. 5 g sasmalcinātu lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, vāri uz lēnas uguns 5–7 minūtes, tad izkās. Lieto pa 1/3 līdz ½ glāzei 2–3 reizes dienā stundu pirms ēšanas. Palīdzēt var arī svaigas lapas, ko ar gludo pusi liek uz pieres.

Vāja gremošana, zarnu trakta iekaisums, holecistīts. 20 g sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, pusstundu nostādini un lieto pa 1–2 ĒK 4–6 reizes dienā.

Saaukstēšanās. Māllēpju drogas sasmalcini pulverī un lieto pa 1/3 TK 3 reizes dienā, uzdzerot ūdeni. Pulverim piemīt arī antimikroba iedarbība, un tas aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.

Izsitumi, furunkuloze, hroniskas čūlas un ekzēma. Novārījumu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi. 20 g drogas aplej ar glāzi ūdens, dzer 5–6 reizes dienā pa 1–2 ĒK un ar šķidrumu apstradā arī bojātās ādas vietas.

Diatēze. 10 g sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādini un lieto pa 2–3 ĒK 3–4 reizes dienā.

Uzmanību! Lieto prātīgi!

Kā lielākā daļa augu, arī māllēpe nav gluži universāls līdzeklis. Tās iekšķīgi nav ieteicamas aknu slimniekiem, kā arī grūtniecēm, barojošām mātēm un bērniem līdz divu gadu vecumam.

Māllēpes preparātus nav ieteicams lietot ilgāk kā kopumā sešas nedēļas gadā, jo organismā uzkrājas kaitīgās vielas.

Jāuzmanās arī ar negausīgu ēšanu: ēdot māllēpju ziedus pārāk lielos daudzumos, arī iespējama toksisku vielu uzkrāšanās organismā.

Tags

Ārstnieciskie augi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form