Šodien Pilnmēness. Paaugstinātas trauksmes stāvoklis visos līmeņos, jo Mēness ietekmē ūdeni, kurš mūsu ķermenī ir lielā daudzumā. Ūdens, savukārt, lieliski vada vibrāciju. Arī to, kas mūsu smalkajā ķermenī. Es vēlos dalīties zināšanās, kādi procesi notiek smadzenēs un ķermenī paaugstinātas trauksmes apstākļos, arī, ja tā ir attiecināma uz pagātnē vai nākotnē paredzamiem notikumiem.

Esam šīs Zemes iemītnieki un paredzēti dzīvot saskaņā ar tās dabu. Lai gan laika gaitā esam iemanījušies izveidot vidi, kas norobežota no procesiem dabā, mūsu ķermenis joprojām darbojas tieši pēc dabas likumiem. Ikdienā piedzīvotie trauksmes stāvokļi dabiski mūsu ķermenī rada secīgas reakcijas, kuras paredzētas trauksmes stāvoklim – kaujai vai bēgšanai. Bet mēs? Mēs sēžam pie datora, uzkrājot trauksmes impulsus, bet uz tiem nereaģējot. Ignorēta trauksme pieņemas spēkā, atstājot savas vibrācijas mūsu smalkajā ķermenī. Šos impulsus pastāvīgi saņem fiziskais ķermenis. Panikas lēkmes? Tās ir fiziskās izpausmes uzkrātiem trauksmes impulsiem smalkajā ķermenī. Nav nozīmes, vai trauksmi piedzīvojam šobrīd, atmiņās, vai domās par to, kas tikai būs. Ķermenis vienmēr reaģē uz trauksmi.

Amigdala ir mandeļveida kodoli mūsu smadzenēs, abi izvietoti simetriski katrā smadzeņu puslodē tuvāk deniņiem. Tie atbild par smadzeņu un ķermeņa reakciju koordinēšanu trauksmes situācijā. Amigdala nešķiro laiku – vai izdzīvojam trauksmi atmiņās, šobrīd vai iedomātā nākotnē. Sajutusi trauksmes impulsu, tā sūta signālu uz talāmu – sava veida releja staciju galvas centrā, kas atmodina smadzeņu stumbru, lai izdalītu noradrenalīnu. Tas atbild par ātru reakciju cīņas vai bēgšanas gadījumā. Īsā laika periodā mobilizējas hipotalāms (endokrīnās sistēmas regulators), kurš mudina hipofīzi atbrīvot tādus stresa hormonus kā adrenalīnu un kortizolu. Dažu sekunžu laikā pēc pirmā trauksmes signāla smadzenēs ķermenis ir gatavs rīkoties, kā pienākas trauksmes situācijā.

Kas tad īsti notiek ķermenī?

  • Adrenalīns paātrina sirds ritmu, lai tā varētu pārvietot lielāku asiņu daudzumu;
  • adrenalīns paplašina acu zīlītes, lai tās uzņemtu vairāk gaismas, līdz ar to saasina redzi;
  • noradrenalīns grūž asinis uz lielajām muskuļu grupām, atņemot tās mazajām;
  • plaušu bronhiolas izplešas, lai nodrošinātu lielāku gāzu apmaiņu. Tas, savukārt, nodrošinās labāku muskuļu darbību kaujas vai bēgšanas gadījumā;
  • kortizols kavē imūno sistēmu, lai novērstu iespējamu ievainojumu iekaišanu;
  • kortizols arī dod atgriezenisku saiti pašai amigdalai, to stimulējot. Tā visu reakcijas ķēdi iedarbina pa jaunam, ja ķermenis vēl nav noreaģējis (tātad reāla kauja vai bēgšana nav notikusi);
  • reproduktīvās (vairošanās) funkcijas tiek atslēgtas, jo kaujas situācijā nav laika domāt par dzimtas turpinājumu;
  • tiek apstādināti gremošanas procesi – izsīkst siekalu izdalīšanās, palēninās peristaltika – zarnu miklofloras attīstība. Tātad esam tikuši pie sausas mutes un aizcietējuma (dažkārt pie peristaltikas izmaiņām novērojams ir pretējais – caureja);
  • emocijas pastiprinās, lai spētu izanalizēt situāciju un pieņemt lēmumus.


Īpaša uzmanība tiek pievērsta draudiem, tātad pirmos uztveram visus kairinātājus, kas rada nedrošības sajūtu.

Amigdalai ir laba atmiņa, tāpēc atliek tā kārtīgi vienreiz izdzīvot stresa situāciju, lai pie nākamās līdzīgās situācijas (arī atceroties, izdzīvojot to pašu situāciju atmiņās) veidotos tikpat spēcīgas reakcijas.

Ja amigdala aktivizējas pārlieku bieži, viss ķermenis palēnām sāk izsīkt, jo darbojas tikai primārie izdzīvošanas procesi. Pārliekos daudzumos izdalītais kortizols grauj imunitāti un ķermeņa atjaunošanās spējas. Noradrenalīns nedod ķermenim atpūsties un rodas problēmas ar miegu.

Ļoti daudz nepatīkamu seku gremošanas, vairošanas, atjaunošanās, imunitātes procesos un saistītos orgānos atstāj trauksme. Tomēr no tās mums nekur neaizbēgt. Mēs dzīvojam stresa un trauksmes pārpildītā laikmetā. Harmoniju var iegūt, gan apzināti strādājot ar savu prātu, gan arī ķermeniski šo trauksmi izlādējot, tātad reaģēt uz saņemtajiem impulsiem.

Tāpēc – noskrien trauksmi! Izlādē uzkrāto enerģiju un ļauj ķermenim atgūt miera stāvokli. Kustoties harmonizējas arī vibrācija. Ļauj ķermenim dabiski reaģēt uz saņemto trauksmi, lai tas var atgriezties savā miera stāvoklī. Pēc skriešanas esi brītiņu rāms un apstādini domas. Tas liks pazemināties kortizola līmenim un uzlaboties imunitātei.

Lai jaudīgi mierīgs tavs Pilnmēness!

Sīkāk par to, kur tavā ķermenī uzkrājies stress, dziednieciskās masāžas meistari Annu Mellupi vari iztaujāt Veselības prakšu un seno zināšanu festivālā "Spīdolas salidojums".

Source

Spīdolas salidojums
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form