Vienā daļā sabiedrības diskusiju raisījis tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates sabiedriskajos medijos plānotas arī krievu valodā. Pret šādu debašu rīkošanu aizvakar notika arī pikets. Tiesa gan, šādas debates ir jau tradīcija – partiju pārstāvji krievu valodā debatējuši arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām – daži gan tajās runāja latviski ar sinhrono tulkojumu krievu valodā. Šobrīd tiek rosināts panākt, ka arī priekšvēlēšanu debates tiek uzskatītas par aģitāciju, kas pieļaujama tikai valsts valodā. Ko par debatēšanu krievu valodā saka mūsu likumi un Satversme, vai šis ir medija redakcionālās izvēles jautājums, kāpēc vēlētāju uzrunāšana krievu valodā šķiet svarīga šādu debašu aizstāvjiem, par to trešdien, 22. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns izjautāja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli un kultūrpētnieku Denisu Hanovu.
Kā ziņots, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) pagājušonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.
Publiskām priekšvēlēšanu debatēm ir jānotiek latviešu valodā, šādu viedokli sociālajos tīklos paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Politiķis, komentējot sabiedrisko mediju ieceri rīkot EP debates krievu valodā, pauž nostāju, ka savā ziņā šī diskusija esot turpinājums 2023. gadā sāktajai sarunai par LTV, Latvijas Radio un "lsm.lv" pāreju uz satura veidošanu latviešu valodā no 2026. gada.
Rinkēvičs domā, ka diskusijas esot zaudējušas fokusu. Pēc viņa vārdiem, pirmā sarunu tēma ir par valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojumu valstiskos procesos, otrā - par mediju, īpaši sabiedrisko mediju, neatkarību, savukārt trešā - kā efektīvāk uzrunāt to cilvēku daļu, kas joprojām atrodas "Kremļa propagandas orbītā".
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
