Mediju cīņas: nav bezmaksas satura – par to jāmaksā vai nu naudā, vai ar savu laiku


Foto: "Reuters", F64, "Shutterstock", DELFI

Mainoties sabiedrības vērtībām un augot Latvijas iedzīvotāju ienākumiem, sāk mainīties arī izpratne par to, kas ir “bezmaksas” produkti un pakalpojumi. Arvien vairāk cilvēku var un vēlas maksāt par tādu līdz šim netveramu produktu kā saturs, it īpaši, ja tas ir kvalitatīvs. Runa ir par filmām, mūziku un arī žurnālistiku. Vienlaikus mainīgajā pasaulē, kur vieta ir gan medijiem, gan sociālajiem tīkliem, gan influenceriem u. c., notiek nemitīga cīņa starp dažādu nozaru uzņēmumiem par cilvēku laiku. “Delfi” vērtē mediju nozares izaicinājumus gan globālo tirgus tendenču, gan iedzīvotāju paradumu maiņas kontekstā.

Runājot par saturu un samaksu, diemžēl Latvijā ilgu laiku pēc Padomju Savienības sabrukuma ir saglabājusies vēlme saņemt lietas un pakalpojumus par velti, to labi ilustrē vārds “haļava”, norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude. Viņa uzskata, ka mums kā sabiedrībai ir jāizaug no šī perioda un vērtību izpratnes. Šobrīd mainās izpratne, ka dabūt kaut ko par velti nav pieņemami, ir tikai normāli, ja cilvēks var atļauties abonēt kādu servisu, laikrakstu. “Te ir runa gan par statusu sabiedrībā, gan vēlmi iegūt informāciju – ir populāri būt informētam, zinošam un kompetentam. Nosveras arī ētiskie svari par labu kvalitatīvam saturam,” teic Plaude.

Vienlaikus, no reklāmas tirgus un biznesa skatpunkta, nauda ir tur, kur ir auditorija, tā ir nemainīga aksioma, un sīvā cīņā par cilvēku laiku ir iesaistījušies dažādu nozaru uzņēmumi. Tā Latvijas reklāmas tirgū lielāko daļu veido televīzijas segments (41%), kam seko reklāma internetā (23%) un radio (13%). Latvijas Reklāmas asociācijas apkopotie dati rāda, ka 2018. gadā tirgus apjoms audzis par 6%, sasniedzot 85,2 miljonus eiro. Pieaugums bijis pilnīgi visos segmentos. Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa vērtē, ka vietējā reklāmas tirgus attīstība notiek prognozējami un tendences visā reģionā ir samērā līdzīgas. Lai arī asociācijas dati rāda mazāku izaugsmi, Latvijas reklāmas tirgus izaugsme ir apmēram 8–10% (pilnā apmērā nav pieejami “Google” un “Facebook” dati, kas ir gana nozīmīgs apjoms). Tas nozīmē, ka reklāmas apjomi internetā ir lielāki.

“Šobrīd nozare tiek dēvēta par izklaides un mediju industriju, jo izklaide saplūst ar medijiem, izplatīšanu un satura veidošanu. Tā ir būtiska atšķirība, ko virza mobilo ierīču lietojuma pieaugums, jo cilvēki arvien vairāk atrodas tiešsaistē un vēlas arī tikt izklaidēti,” skaidro Liepiņa. Turklāt šobrīd notiek migrācija no izdevējiem uz platformām, piemēram, “Facebook”. Un te ir jautājums, kā to pārdzīvos mazie tirgi un kādas būs sekas. Latvija ir viens no šādiem tirgiem. Līdz ar to lielās platformas kļūst stiprākas, tās pērk raidīšanas tiesības, piemēram, noteiktām sporta pārraidēm. Lai piesaistītu auditoriju, šīm platformām ir nepieciešams saturs, un tās investē šajā biznesa jomā.

Mediju vērtība ir būt uzticamiem, un ar izklaidi vien nevar kļūt uzticaminorāda Plaude.,     

Foto: LETA.

Savukārt Plaude norāda, ka ļoti būtisks faktors ir uzticamība, piemēram, runājot saistībā ar sociālajiem tīkliem, Lielbritānijā ir audzis pieprasījums pēc rakstītiem medijiem. Cilvēki vairs neuzticas “pasaules troksnim”, reizēm cilvēki vispār vēlas sevi izslēgt no informācijas iegūšanas procesa vai arī meklē avotus, kuriem var uzticēties. Mediju vērtība ir būt uzticamiem, un ar izklaidi vien nevar kļūt uzticami.

Izaicinājums mazajiem tirgiem

Nav noslēpums, ka šīs pārmaiņas mazajiem tirgiem ir liels izaicinājums, it īpaši ņemot vērā, ka liela daļa cilvēku pārvalda angļu valodu. Liepiņa apstiprina, ka lielākais izaicinājums ir spēja piedāvāt unikālu saturu dzimtajā valodā, bet tas ir dārgi un pietiekami sarežģīti. Jā, cilvēkiem ir tieksme pēc izklaides, platformas un mediji to ir veiksmīgi uzķēruši, un skaidrs, ka šī tendence ir jāizmanto. Cilvēki strādā daudz un smagi un, atnākot mājās, vēlas atslēgties no darba problēmām. Protams, vienlaikus ir svarīgi patērēt arī kvalitatīvu un “nopietnu” saturu.

Šobrīd notiek popkultūras uzbrukums visās iespējamās frontēs, tomēr Plaude neskatās negatīvi uz šā brīža situāciju, jo vērtības saglabāsies. “Protams, runājot par masām, pieprasījums būs pēc lētā, ātrā, vieglā satura. Šo veikalniecisko nevēlos jaukt kopā ar kvalitatīvu žurnālistiku. Jā, var būt dažādi āķi virsrakstu, fotogrāfiju veidā, lai uz izklaidi orientēto auditoriju pievērstu arī nopietnākai un vērtīgākai informācijai. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstību medijiem ir pieejami dažādi pasniegšanas veidi – ar video, portālos, klausīšanas veidā, ar sociālo tīklu palīdzību, studiju diskusijās, laikrakstos u. tml.,” norāda Plaude.

Arī Liepiņa piekrīt, ka mediji nedarbojas vairs tikai vienā lauciņā, piemēram, mediju portāliem ir savi televīzijas raidījumi u. tml. Šī tendence noteikti ies plašumā. Līdz ar to ir spiediens uz konkurenci, te nav runa tikai par Latviju, tas pats notiek arī lielākos tirgos, Vācijā, Francijā, Skandināvijā un citur. Visiem vietējiem medijiem ir jācīnās pret šiem globālajiem milžiem, kuru tirgus daļa ir milzīga.

Foto: LETA.

“Iedzīvotājiem jāsaprot, ka nav bezmaksas satura – par to ir vai nu jāmaksā naudā, vai ar savu laiku, piemēram, skatoties reklāmu. Tas ir godīgs darījums, un tādi šobrīd ir spēles noteikumi. Bet te ir medaļas otra puse, patērētājiem nepatīk reklāmas, viņi cenšas no tām izvairīties, piemēram, lietojot reklāmu bloķētājus. Daudzi mediji tā ir darījuši un dara, ka saturs nav pieejams, kamēr nav iespējas piedāvāt skatīšanai reklāmu,” piemērus min Liepiņa. Jebkurā gadījumā tas ir sarežģīts jautājums, jo reklāma ir nauda tiešā veidā, bet tās pārsātinājums patērētājus dzen projām. Ir jāspēj atrast veiksmīgu balansu. Tāpat ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji izmantotu vietējos medijus, nevis pavadītu laiku ārvalstu platformās. Te ir runa gan par sabiedriskajiem, gan privātajiem medijiem.

Nav bezmaksas satura - par to ir vai nu jāmaksā naudā, vai ar savu laiku, skatoties reklāmu. Tas ir godīgs darījums, un tādi šobrīd ir spēles noteikumi,          teic Liepiņa

Runājot par biznesa daļu, Plaude uzskata, ka medijiem ir jāmeklē dažādi finansējuma veidi, ņemot vērā, ka tradicionāli mediju biznesa modeļi paredz ienākumus no reklāmas, abonēšanas, tiešās pārdošanas, pasākumu, konferenču rīkošanas, sava loma ir arī sabiedriskajam pasūtījumam valsts budžeta naudas formā.

Tendence saglabājas stabila

Latvijā medijus patērējošo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo trīs gadu laikā kopumā ir saglabājies stabils. Piemēram, pieaudzis interneta lietotāju īpatsvars vecumā no 15 līdz 74 gadiem, lielākoties tieši tādēļ, ka internetu biežāk sākuši lietot gados vecāki cilvēki. 2016. gadā katru dienu internetu lietoja 71,5% Latvijas iedzīvotāju, bet 2018. gadā jau 79,8%, liecina “Kantar” apkopotā statistika.

Vērtējot lielāko interneta mediju finanšu rādītājus, redzams, ka AS “Delfi” apgrozījums 2017. gadā bijis 3,97 miljoni eiro, peļņa – 199,89 tūkstoši eiro. Savukārt SIA “TV Net” 2017. gadā apgrozīja 2,04 miljonus eiro un strādāja ar zaudējumiem – 731,22 tūkstoši eiro, liecina pētījumā “Baltic Media Health Check” apkopotie dati.

Nedaudz sarucis ikdienas TV skatītāju īpatsvars – 2016. gadā vidēji dienā TV skatījās 70,1% Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem, savukārt 2018. gadā – 66,8%. Televīzijas sasniegtā auditorija būtiski nav mazinājusies, bet daļa, īpaši jaunākā paaudze, ikdienā velta mazāk laika televīzijas pārraidēm. Savukārt radio 2018. gadā vidēji dienā klausījās 67,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, joprojām lielāko daļu laika radio klausās darbavietā, situāciju komentē “Kantar” mediju klientu direktors Oskars Rumpēters.

Būtiska loma šajā segmentā ir sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. To apgrozījums attiecīgi ir 18,32 (zaudējumi 233,06 tūkstoši eiro) un 9,17 miljoni eiro 2017. gadā (zaudējumi 174,30 tūkstoši eiro). No privātā kapitāla raidsabiedrībām lielākais apgrozījums bijis “All Media Latvia” (TV3, “3+” un TV6) – 18,47 miljoni eiro (peļņa 1,39 miljoni eiro), “Baltijas Mediju alianse” (“Pirmais Baltijas kanāls”, “Ren TV”, “NTV Mir” u. c., kā arī laikraksti “MK Latvija” un “MK Igaunija”) – 14,57 miljoni eiro (peļņa 73,93 tūkstoši eiro), “Latvijas Neatkarīgā televīzija” – 6,30 miljoni eiro (zaudējumi 1,54 miljoni eiro).

“Radio Latvijā ir ļoti labās pozīcijās, bet televīzija aizņem lielu tirgus daļu, kaut globāli tai ir mazāka daļa. Jāņem vērā, ka televīzijā ir salīdzinoši dārga “ieejas maksa”, jo ir jāizveido videoklips, savukārt radio – pamatā jāierunā teksts. Līdz ar to radio ir labs kanāls mazajiem, vidējiem uzņēmumiem, kuru rocība nav tik liela,” uzskata Liepiņa, piebilstot, ka interesanti būs redzēt, kā mainīsies klausītāju paradumi – agrāk radio klausījās automobilī, jo nekas cits nebija pieejams. Tagad līdz ar digitalizāciju un labu interneta pārklājumu radio būs jauni konkurenti, jo cilvēki izmanto savus viedtālruņus, ekrānus. Te ir jautājums par to, kā mainīsies radio, un jau tagad redzams, ka, piemēram, tiek veidoti video raidījumi.

Vienlaikus pēdējos gados ir redzama pozitīva tendence drukāto mediju abonementu skaitā. Tā “Latvijas Pasta” apkopotā informācija liecina, ka piegādes nodrošināšanai 2019. gadā uzņēmums saņēmis 430 823 preses izdevumu abonementus jeb par 18 139 abonementiem vairāk nekā pirms gada. Turklāt palielinās ilgākam laika periodam, 10–12 mēnešiem, abonēto preses izdevumu īpatsvars kopējā abonementu skaitā. Šī ir augoša pēdējo gadu tendence, kas, iespējams, liecina par sabiedrības maksātspējas nostiprināšanos. Ilgākam laika periodam noformēto abonementu īpatsvars sasniedzis 66% no kopējā abonementu skaita, pieaugot par 4,4% pret analogu periodu pirms gada. Jānorāda, ka “Latvijas Pasta” preses abonēšanas gada balvu nominācijā “Izdevniecība ar visvairāk noformēto abonementu skaitu 2019. gadam” saņēmusi izdevniecība “Žurnāls Santa”. Nominācijā “Izdevums ar procentuāli lielāko abonementu pieaugumu 2019. gadam” uzvarējis nedēļas žurnāls “Rīgas Viļņi+”, bet nominācijā “2018. gadā visvairāk piegādātais izdevums” balvu saņēmis dienas laikraksts “Latvijas Avīze”.

2016. gadā vidēji 76,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem bija lasījuši vai caurskatījuši kāda preses izdevuma pēdējo numuru, 2018. gadā – 71,3%. Dati liecina, ka iedzīvotāji velta vairāk laika citu mediju patēriņam, liecina “Kantar” apkopotā informācija. Liepiņa vērtē, ka žurnāli Latvijā ir salīdzinoši labākās pozīcijās nekā laikraksti, jo šī niša Latvijā vienmēr ir bijusi spēcīga, žurnālu lasīšanai mums ir spēcīgas tradīcijas. “Baltic Media Health Check” pētījumā norādīts, ka “Žurnāla Santa” apgrozījums 2017. gadā bijis 7,37 miljoni eiro (peļņa 1,22 miljoni eiro). No tā 2,52 miljonus eiro veido ieņēmumi no abonēšanas, liecina uzņēmuma gada pārskats “Crediweb.lv”. “Izdevniecības Rīgas Viļņi” apgrozījums 2017. gadā bijis 6,00 miljoni eiro (zaudējumi 189,85 tūkstoši eiro), abonēšanas ieņēmumi – 950,24 tūkstoši eiro, “Latvijas Mediji” – 4,53 miljoni eiro (zaudējumi 216,56 tūkstoši eiro), abonēšanas ieņēmumi – 2,16 miljoni eiro, liecina “Crediweb.lv” dati.

Rakstā uzņēmumu finanšu rezultātu ilustrēšanai izmantoti pārskati par 2017. gadu, jo uz raksta tapšanas brīdi lielākai daļai nozares uzņēmumu vēl nav pieejami dati par to darbības rezultātiem 2018. gadā. Līdz ar to salīdzinājums starp vienas nozares uzņēmumiem ir objektīvāks līdzvērtīgā laika periodā.

Lai radītu kvalitatīvu, plašam cilvēku lokam baudāmu un noderīgu saturu, vajadzīgi talantīgi un čakli autori. Viņu darbs ir vērtība. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par mūziku, filmām, grāmatām vai žurnālistiku. 2019. gada maijā pie lasītājiem nonāks “DELFI Plus” – iespēja daļu satura abonēt, un apsolām, ka tas būs tā vērts! Internets ir mainījis dažādu nozaru biznesa modeļus, bet ko tas nozīmē satura patērētājiem? Par to rakstu sērijā “Saturs nav semočkas”.

Dace Skreija

DELFI žurnāliste

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.