Rakstu sērija "Saturs nav sēnalas" ir domu apmaiņa par sabiedrībai svarīgu saturu, tā patērēšanas ieradumiem un "Delfi" kā mediju telpas daļu. Tajā uzrunājām piecus dažādu nozaru pārstāvjus, lūdzot vērtēt "Delfi" abonentiem domāto saturu.

"Informācijas apjoms eksponenciāli pieaug, un mēs visi slīkstam informācijā. Jautājums ir, kā šajā informācijas okeānā vai visumā peldēt un nenoslīkt, un vienlaikus iegūt visu vajadzīgo informāciju un neko svarīgu nepalaist garām. Galu galā tu apstājies pie salīdzinoši neliela skaita avotu, kuriem tu vari caurmērā mēģināt uzticēties," savus mediju lietošanas paradumus atklāj ekonomists. Viņš norāda, ka mūsdienās svarīgās ziņas attīstītajā pasaules daļā, kuras daļa mēs esam, vienalga atnāk.

Mūsdienās tā ir elementāra patiesība, kas jebkuram būtu jāzina: par kvalitatīvu saturu ir jāmaksā. "Ja kaut kas ir par brīvu, tu esi tas, ar kuru tiek maksāts. Tāpat kā dzīvē nemēdz būt pusdienas par velti, tā arī nav kvalitatīvu ziņu un patiesības par velti. Tāpat kā par savām pusdienām, arī par informāciju es dodu priekšroku maksāt. Tāpat kā ir cilvēki, kas atrod veidus, kā apceļot pasauli par kapeikām, izmantojot sistēmas īpatnības, tāpat ir cilvēki, kas ļoti daudz laika velta, lai samazinātu izmaksas un dabūtu pietiekami kvalitatīvu informāciju, bet 99,999%, kas šo dzirdēs, neietilpst šajā kategorijā."

Visvienkāršākais ir atrast šos dažus avotus. Tādā ziņā "Delfi" – labi vai slikti – ir kļuvis par tādu Latvijas informācijas lauka līderi. Varbūt tāpēc, ka pieder igauņiem, tas ir salīdzinoši neitrāls un objektīvs, vērtē Rungainis.

"Šobrīd "Delfi" biznesa un ekonomikas informācija ir kvalitatīvākais, ko var dabūt, neieejot kaut kādās specifiskās lietās," lūgts vērtēt "Delfi" abonentiem pieejamo saturu, norāda Rungainis, "tieši tā, kas ir maksas sadaļa. Es naudu vējā nemetu."

Viņš uzskata, ka iemesls tam ir kvalificēti un tēmas jau ilgstoši pārzinoši redaktori, kuri prot "filtrēt" un atlasīt svarīgāko. "Tas ir jautājums par žurnālistikas kultūru, jo pēdējo 30 gadu laikā līmenis ir mainījies – ir aizvien grūtāk sastapt žurnālistu, kurš saprot, par ko tu runā. Žurnālista uzdevums ir saprast un kvalitatīvi pārtulkot, lai saglabātu satura galveno ideju."