Iespējamība, ka cilvēki padarīs Marsu apdzīvojamu, plēsīgs bizness, kas izliekas par zinātni, un ārkārtīgi netīra kodolkatastrofa – tās ir tikai dažas no tēmām, par kurām pēdējos gados rakstīts "Delfi" abonentiem paredzētajā saturā. Kā saturu par zinātni vērtē pazīstamais Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš?
Rakstu sērija "Saturs nav sēnalas" ir domu apmaiņa par sabiedrībai svarīgu saturu, tā patērēšanas ieradumiem un "Delfi" kā mediju telpas daļu. Tajā uzrunājām piecus dažādu nozaru pārstāvjus, lūdzot vērtēt "Delfi" abonentiem domāto saturu.
Mārcis Auziņš
ir fiziķis, zinātnieks, no 2005. līdz 2017. gadam bijis arī Latvijas Universitātes rektors. Viņš portālā "LSM.lv" publicē rakstus zinātnes slejā, kā arī vada lekcijas par meditāciju.
"Es godīgi atzīšos, ka lielākā daļa mediju, ko ikdienā patērēju, ir angļu valodā," runājot par saviem mediju lietošanas paradumiem, neslēpj profesors. Latvijas medijos viņam nedaudz pietrūkstot "starptautiskās komponentes". Vietējās ziņas, viņaprāt, ir labi pamanāmas, bet pietrūkst informācijas par mazāk skaļiem notikumiem ārpus Latvijas robežām.
Zeme-Marss-Zeme
Auziņš stāsta, ka viens no "Delfi" abonentiem paredzētajiem rakstiem, kas viņam šķitis ļoti interesants, bijis raksts par Marsu, proti, vai cilvēces spēkos ir pārveidot Marsu par apdzīvojamu planētu. Pēc iepazīšanās ar vienu rakstu profesors pārlasījis arī citus rakstu sērijas "Zeme-Marss-Zeme" materiālus. "Man likās, ka tie ir ļoti kvalitatīvi un interesanti, turklāt, manuprāt, tie labi balansē tādu starptautisku skatu uz šīm lietām un to piesaisti Latvijai."
Neētisks bizness, kas izliekas par zinātni. Kā darbojas 'plēsonīgie' izdevēji
Runājot par publikāciju "Neētisks bizness, kas izliekas par zinātni. Kā darbojas 'plēsonīgie' izdevēji", Auziņš atklāj, ka tajā apskatītā problēma ir ļoti sarežģīta. Skaidrs – lai veidotu akadēmisko karjeru, ir vajadzīgas zinātniskās publikācijas. "Bet, no otras puses, tādā veselīgā vidē šis ir ļoti viegli monitorējams." Profesors uzskata, ka vienīgais, kas cilvēkus var glābt no nepatiesas un nekvalitatīvas informācijas, ir viņu izglītība un spēja ziņu redzēt plašākā kontekstā, nevis uzreiz pieņemt visu, kas ir pateikts, kā vienīgo patiesību.
Kodolsintēzes patiesības mirklis nav tālu. Ko latvieši dara gigantiskajā projektā ITER
"Šī ir tēma, kas Latvijas Universitātei un mūsu Cietvielu fizikas institūtam ir īpaši interesanta," par rakstu saka zinātnieks. Viņš piebilst, ka raksts radot sajūtu – vēsture atkārtojas.
Ārkārtīgi netīrā kodolkatastrofa Urālos 1957. gadā
Pēc raksta par likstām, kas var rasties saistībā ar kodolenerģiju, Auziņš neslēpj savu pārliecību, ka nākotne bez kodolenerģijas cilvēcei varētu būt ļoti smaga. Tomēr cilvēciskas kļūdas vienmēr ir iespējamas, ko pierāda arī Čornobiļas kodolkatastrofa. Mūsdienās kodoltehnoloģijas ir ļoti drošas. "Protams, mēs saprotam, ka jebkura totalitāra valsts – vienalga, senos laikos vai tagad – tie ir lieli papildu riski. Mēģinājumi noslēpt, nerēķināšanās ar sabiedrību, nerēķināšanās ar cilvēkiem, uztraukšanās vairāk par savas politiskās sejas saglabāšanu, " uzskaita zinātnieks. "Nu, ko var teikt... Totalitāra valdība un totalitāra sabiedrība ir totalitāra valdība un totalitāra sabiedrība."
Kārlis Būmeisters: Bieži vien svarīgākais nepieciešams kondensēti
Gundega Roze: Aizbraukt pie cilvēka šodien ir ekskluzīvi
Kaspars Gorkšs: runāt ar godprātīgu žurnālistu ir divu profesionāļu sāncensība
Ģirts Rungainis: Par sev svarīgo informāciju es izvēlos maksāt