Kas ir pirmais, ar ko sākt? Protams, krāsa – balts, sarkans vai rozā vīns. Vai dzirkstošs. Ir daži likumi, ne pārāk strikti, kas varētu palīdzēt orientēties, vismaz pirmajā laikā. Pieņemts, ka pie viegliem ēdieniem – salātiem, zivs un baltās gaļas – labāk piestāvēs baltvīns, arī dzirkstošais vīns, bet pie sarkanās gaļas un sautējumiem – sarkanvīns.

“Tas nav vienīgais likums, kā var saskaņot vīnu ar ēdienu. Protams, tas ir spēkā, jo nekas nevar būt labāks par svaigu un vieglu vīnu ar balto zivi un intensīvu sarkanvīnu pie ceptas gaļas, bet gastronomijas pasaule ir tik bagāta un ierobežot sevi tikai ar šo likumu būtu dīvaini!” saka vīnzine Irina Rakeviča.

Orientēties vīna veikalā var ne tikai pēc vīna krāsas, bet arī, protams, pēc cenām un etiķetēm. Ir vairākas vadošās vīna darīšanas lielvalstis – Francija, Itālija, Spānija, tā saucamā Jaunā pasaule – Argentīna, Jaunzēlande, Kalifornija. Cena? “Diemžēl neeksistē tāds viens cipars, pēc kura orientēties, lūk, 5 vai 10 eiro ir minimums. Sākumā, saprotams, jāskatās pēc kaut kā ne pārāk dārga, jo negribas riskēt, ka vīns nepatiks vai negaršos, un tā pamazām, pamazām nonākam līdz sarežģītākiem un dārgākiem vīniem,” iesaka vīnzine. “Pašā sākumā var izvēlēties vienkāršākus, saprotamus vīnus. Es ieteiktu sākt ar šķirnēm, lai saprastu, kas ir ‘Cabernet Sauvignon’, kas ‘Pinot Noir’, kas ir “Chianti” ar ‘Sangiovese’ un ‘Tempranillo’. Kā speciāliste es neiesaku pirkt ļoti lētu vīnu. Kas ir vīns? Tas nav tikai dzēriens, vīns ir buķete, garša un pēcgarša. Jo lētāks vīns, jo mazāk būs garšas iespaidu. Tā būs parasta raudzēta vīnogu sula, bez filozofijas, bez garšas.”

Neatņemams vīna baudīšanas aksesuārs ir glāze. Protams, atkarībā no situācijas un apstākļiem vīnu var malkot pat no vienreizējās un plastmasas glāzes, taču tad negaidiet nekādu baudījumu un nianses. Glāze nav smukumam – tā palīdz vīnam “atvērties” un sniegt visu to aromātu buķeti, ko vīndaris ir iecerējis. Lai arī glāžu piedāvājums veikalos teju neatpaliek no vīnu dažādības, arī te ir dažas pamata lietas, ar ko sākt.

“Mājās es iesaku turēt vismaz trīs veidu vīna glāzes – dzirkstošajam vīnam, baltvīnam un sarkanvīnam. Baltvīnam mazākas, sarkanvīnam – lielākas, dzirkstošajam – tulpes formas. Tas ir minimums un klasika,” saka Irina Rakeviča.

Kā pareizi turēt vīna glāzi? Ne velti visām vīna glāzēm ir kājiņa – jātur aiz tās. Ja vīna glāzi turēsiet plaukstā, dzēriens lieki sasils un mainīsies tā smarža, garša un aromāts – un ne jau uz labo pusi!

Kas attiecas uz vīna ieliešanu, restorānā pareizāk būs atstāt glāzi uz galda un ļaut, lai vīnzinis vai viesmīlis izdara savu darbu. Ja būs nepieciešams, someljē paņems jūsu glāzi un ielies vīnu, tieši pareizo daudzumu, lai baudījums būtu perfekts. Tāpat arī mājās – lai glāze stāv uz galda, kad ielejat vīnu. Drošībai var pieturēt aiz kājiņas.

Ilgi gaidītas smalkas vakariņas, labs restorāns, izcils ēdiens, un te pēkšņi – vīns šķiet pilnīgi nebaudāms. Bet nesteidzieties vainot vīnu! Iespējams, problēma ir pavisam citur. Ārpus tā, ko iepriekš noskaidrojām par vīnu un ēdienu saderību, ir dažas garšvielas, kas spēj vīnu “nogalināt”.

“Tādi produkti ir, piemēram, etiķis. Pievienojot mērcei vai marinējot gaļu, etiķa skābums ietekmē vīna garšu un “nogalina” to. Vīns šķiet ūdeņains, negaršīgs, neitrāls, ass un nepatīkams. Tāpat “uzvedas” arī citrusaugļi. Bieži vien restorānā, pasniedzot zivi, tai klāt ir citrona šķēlīte, un kas ir pirmais, ko mēs darām, – uzspiežam sulu uz zivs, bet tas ļoti maina vīna garšu! Jauns, viegls baltvīns uzreiz kļūs pliekans un neinteresants, jo skābums ir gan vīnā, gan citronā, un tie abi sāk konkurēt. Tādā gadījumā vajag spēcīgāku vīnu,” brīdina vīnzine. “Arī žāvējumi, kūpinājumi un konservējumi iespaido vīna garšu – ja pie kūpinātas zivs izvēlēsieties svaigu, vieglu baltvīnu, piemēram, “Pinot Grigio”, vīnam būs nepatīkama metāliska piegarša. Te labāk pasniegt saldenu baltvīnu, piemēram, vācu vai austriešu rīslingus. Taču – ne saldos deserta vīnus!”

Restorānos no šādām situācijām var izvairīties, lūdzot vīnzinim vai viesmīlim ieteikt labāko vīnu pie konkrētā ēdiena. “Nav vajadzīgs, lai katrs pats orientētos vīnos, ir speciālisti, kuri palīdzēs to izdarīt,” iesaka Irina Rakeviča.

“Vēl viens vīna ienaidnieks ir kafija. Ja vēlaties kafiju, tad labāk baudiet to pēc ēdienreizes, pēc vīna baudīšanas. Tas pats ar melnu un stipru tēju, kanēli, šokolādi un vaniļu, ingveru, kā arī svaigiem maltiem pipariem. Visi produkti, kam ir intensīva vai asa garša, konkurēs ar vīnu,” viņa piebilst.

Vīna apraksti uz etiķetēm bieži vien ir tādi, ka gribas uzreiz šo pudeli nopirkt un skriet mājās, lai uzreiz vērtu vaļā un baudītu – to sulīgo, pilno aromātu ar augļu notīm un ziedu niansēm. Tomēr jāsaprot, ka šis nelielais tekstiņš savā ziņā ir mārketinga triks, bet lielajām vīna etiķetēm pudeles priekšpusē gan ir jātic – tās satur informāciju, kas var jums palīdzēt orientēties šajā pasaulē.

“Eiropā ļoti strikti reglamentēts, kam jābūt rakstītam uz vīna etiķetes. Nav tā, ka var uzrakstīt jebkuru nosaukumu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir vārda “šampanietis” izmantošana – to nedrīkst izmantot jebkuram dzirkstošajam vīnam, tikai Šampaņas provincē gatavotajiem. Bordo vīni nāk tikai un vienīgi no Bordo reģiona Francijā. Tas pats ar Toskānu Itālijā – arī tur vīna darīšanai drīkst izmantot tikai konkrētas vīnogu šķirnes. Lai spāņu vīnam etiķetē drīkstētu rakstīt “Reserva” (vai “Riserva” itāļu vīnam), ir speciāls likums, cik ilgi šis vīns jāiztur mucās un pudelēs,” skaidro Irina Rakeviča.

“Etiķete ir kā vīna pase, tā palīdz orientēties. Burgundijā pat ir likums, cik lieliem ir jābūt burtiem! Ja etiķetē rakstīts “Chianti”, tas nozīmē, ka šis vīns ir no konkrēta Itālijas reģiona, un tas tiek ļoti stingri reglamentēts, lai nav viltojumu. Protams, viss var gadīties, un ir bijuši dažādi skandāli, taču ražotāji ir ieinteresēti, lai patērētājam būtu sapratne par to, ko viņš ir nopircis.”

Vēl viens “bubulis”, kas daudziem var šķist aizdomīgs, ir nelielais uzraksts “Satur sulfītus” katra vīna aprakstā. Arī no tā vīnzine iesaka nebaidīties, jo sulfītu pievienošanai vīna darīšanas procesā ir ilga vēsture. “Sulfīts jeb sēra dioksīds ir konservants. Sulfītu izmantošana vīnā nav nekas jauns, tas ir sen izgudrots komponents, kā uzglabāt vīnu. Kad jaunu vīnu salej pudelēs un tas ceļo uz citām valstīm, ir ļoti liels risks, ka dzēriens sāks bojāties, jo vīns tomēr ir dzīvs. Vīna garšu sulfīti neietekmē,” uzsver vīnzine. “Būtiskākā atšķirība: cik daudz ražotājs šos sulfītus izmanto. Un te nonākam pie cenas – jo lētāks, jo komerciālāks vīns, jo vairāk tajā būs sulfītu. Biodinamiskajos vīnos maz izmanto sulfītus, tikai tajos gadījumos, kad tiešām ir jāaizsargā no baktērijām un bojājumiem, un sulfītu daudzums šajos vīnos ir reglamentēts. Ir vīni, kuri vispār nesatur sulfītus, tas arī ir iespējams, bet tādu ir ļoti maz.”

“Sulfīti nav inde, tie ir arī dabā, pat augsnē. Ja vīna dārzā augsne bagāta ar sulfītiem, tad tie nav vajadzīgi papildus, jo vīns jau no dabas ieguvis sulfītus, tādu kā imunitāti,” skaidro Irina Rakeviča. “Sulfīti var būt alergēns, bet to viegli pārbaudīt – ja jums nav alerģijas no žāvētiem augļiem, tad no vīna sulfītiem arī nebūs!”

Vienalga, vai esi iesācējs vīna pasaules iepazīšanā, vai arī uzskati sevi par vīna pazinēju, vīna pasaule ir jaunu atklājumu pilna – galvenais ir ļauties eksperimentiem un nebaidīties nogaršot kaut ko jaunu, kas sniegs vēl nebijušu pieredzi tavām maņām, aizvedot garšas ceļojumā uz kaislīgo, krāsu un garšu piesātināto Spāniju, vīnu ziņā mums daudz radniecīgāko Itāliju vai jebkuru citu pasaules nostūri. Dodamies jaunu garšu piedzīvojumā?